Ebolas drudzis ir ļoti nopietna vīrusu izraisīta saslimšana, kas bieži norit smagi un nereti beidzas ar nāvi. Svarīgākie ebolas simptomi ietver ievērojama ķermeņa temperatūras paaugstināšanos, stipru saindēšanos, nekontrolējamu vemšanu, caureju, kā arī asiņošanu no organisma iekšpuses un ārpuses.
Kas ir ebolas drudzis
Ebolas drudzis, pazīstams arī kā ebolas hemorāģiskais drudzis, ir ļoti bīstama un augsti lipīga vīrusu izraisīta slimība, kas norit akūti un, statistiski, bieži ir letāla. Pirmais zināmais ebolas uzliesmojums tika reģistrēts 1976. gadā Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos un Dienvidsudānā. Tas, kas bija pirmais inficētais cilvēks, joprojām nav zināms, taču vēsturiskos avotos minēts, ka viens no pirmajiem upuriem bija 44 gadus vecs skolotājs vārdā Mabalo Lokela no Jambuku ciema pie Ebolas upes. Šis vīrietis griezās pie mediķiem ar sūdzībām par sliktu pašsajūtu un augstu temperatūru. Sākotnēji ārstēšana bija paredzēta kā malārijas terapija, tomēr dažas dienas vēlāk viņš mira no asiņošanas. Sabiedrībā pēc viņa bērēm vairāki apbedīšanas pasākuma dalībnieki arī saslima ar līdzīgiem simptomiem, gandrīz visi no viņiem gāja bojā. Šādi ebolas epidēmija Ziemeļāfrikas ciematos sāka izplatīties ļoti ātri. Slimība izplatījās ar vairākkārt lietotiem šļircēm vietējās slimnīcās, kā arī ciešā saskarē ar inficētiem indivīdiem. Pasaules veselības organizācija valstī noteica stingru karantīnu, un inficēšanās gadījumi sāka samazināties. Pēc uzliesmojuma 1976. gadā Kongo Demokrātiskajā Republikā ebolas epidēmijas tika reģistrētas arī citviet Āfrikā – Gabonā, Ugandā, Gvinejā un atkal Kongo Demokrātiskajā Republikā. Daži izsaka teorijas, ka ebolas vīruss varētu tikt izmantots kā bioloģiskais ierocis, taču šādus pieņēmumus neatbalsta pierādījumi. Pašreizējās zināšanas rāda, ka ebolas drudzis ir akūta vīrusu infekcija, kas var skart cilvēkus, atsevišķus primātus, piemēram, gorillas un šimpanzes, kā arī dažādus pārnadžus, tostarp cūkas un duikerus.
Ebolas drudža izraisītājs
Slimību izraisa ebolas vīruss, kas pieder filovīrusu (Filoviridae) saimei. Vīrusa daļiņas ir izstieptas formas, un to izmērs ievērojami pārsniedz gripas vai HIV vīrusa apmērus – tās ir aptuveni četrpadsmit reizes lielākas. Ebolas vīrusam iekļūstot cilvēka šūnā, tas izmanto šūnas resursus savai daudzskaitlīgai vairošanai. Inficētās šūnas kļūst par vīrusu ražošanas vietu. Pēc tā replikācijas un jaunu vīrusu veidošanās tie izplatās šūnu telpā un nonāk asinīs, inficējot jaunas šūnas. Normālos apstākļos organisma imūnsistēma sintezē interferonus – īpašus olbaltumvielu savienojumus, kas kavē vīrusa vairošanos šūnās. Tomēr ebolas vīruss spēj nomākt imūnreakciju – tas traucē interferonu veidošanos un līdz ar to imunitāte nespēj pilnībā iesaistīties cīņā pret vīrusu. Ebolas vīruss satur specifisku olbaltumvielu VP24, kas īslaicīgi atslēdz organisma imūno aizsardzību. Līdz šim zināmi pieci ebolas vīrusa paveidi – Bundibugyo, Zaire, Sudan, Taï Forest un Reston.
Ebolas izplatība
Ebolas drudža dabiskie perēkļi atrodas Centrālās un Rietumāfrikas reģionā: galvenokārt Kongo Demokrātiskajā Republikā, Sudānā, Gabonā, Nigērijā, Libērijā, Senegālā, Etiopijā un Centrālāfrikas Republikā. Vidēji apmēram puse no inficētajiem mirst no šīs slimības.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
