Šis termins ir lietuviešu valodā, un tieši tulkots tas nozīmē “stacionārais badavietis” vai “stacionārā badošanās”, taču, izvērtējot vārda *stačiatikių* nozīmi lietuviešu valodā, secinu, ka tas nozīmē “pareizticīgo”. Savukārt *badavimas* latviešu valodā ir “gavēnis”, “badošanās” vai “gavēšana” atkarībā no konteksta.

Tātad, atbilstoši reliģiskajam un kultūras kontekstam, pareizais tulkojums būtu:

**Pareizticīgo gavēnis**

Ja kontekstā minēta konkrēta badošanās vai gavēņa prakse pareizticīgo tradīcijā, piemēram, Lielais gavēnis, var papildināt ar precizējumu: “Pareizticīgo Lielais gavēnis / badošanās”.

**Kopsavilkums:**  
**Stačiatikių badavimas** → **Pareizticīgo gavēnis**

Šis termins ir lietuviešu valodā, un tieši tulkots tas nozīmē “stacionārais badavietis” vai “stacionārā badošanās”, taču, izvērtējot vārda *stačiatikių* nozīmi lietuviešu valodā, secinu, ka tas nozīmē “pareizticīgo”. Savukārt *badavimas* latviešu valodā ir “gavēnis”, “badošanās” vai “gavēšana” atkarībā no konteksta. Tātad, atbilstoši reliģiskajam un kultūras kontekstam, pareizais tulkojums būtu: **Pareizticīgo gavēnis** Ja kontekstā minēta konkrēta badošanās vai gavēņa prakse pareizticīgo tradīcijā, piemēram, Lielais gavēnis, var papildināt ar precizējumu: “Pareizticīgo Lielais gavēnis / badošanās”. **Kopsavilkums:** **Stačiatikių badavimas** → **Pareizticīgo gavēnis**

Ortodoksālajiem kristiešiem gada laikā ir četri vairāku dienu gavēņi. Šajos periodos ticīgie atsakās no dzīvnieku izcelsmes pārtikas, atsevišķās dienās arī no augu eļļas, bet dažkārt lieto uzturā tikai neapstrādātus produktus. Ierobežojumi tiek pielāgoti katra cilvēka vajadzībām un nav piemēroti visiem, tomēr gavēšanas laikā var pasliktināties veselība. Lai to novērstu, ir svarīgi pienācīgi sagatavoties.

Stačiatikās gavēņa nozīme

Ortodoksālās tradīcijas paredz četrus vairāku dienu gavēņus gadā: Lieldienu gavēni pavasarī, Pētera un Aizmigšanas gavēni vasarā, kā arī Ziemassvētku gavēni gadumijā. Pētera gavēnis katru gadu sākas citā datumā, beidzas vienmēr 12. jūlijā. Šis gavēnis veltīts apustulim Pēterim un Pāvilam, atceroties viņu gavēni, gatavojoties sludināt Dieva vārdu. Tas ilgst no 8 līdz 40 dienām un tiek uzskatīts par salīdzinoši vieglu, jo atļauts ēst zivis.

Aizmigšanas gavēnis ilgst 2 nedēļas un notiek augusta izskaņā. Tas veltīts Svētās Jaunavas Marijas Aizmigšanas svētkiem, pieminot Kristus mātes nāvi. Šajā laikā saskaņā ar ortodoksālo tradīciju jāatsakās no gaļas, piena produktiem un olām. Zivju ēdieni ir atļauti tikai 19. augustā, Pārvērtēšanās svētkos.

Ziemassvētku gavēnis sākas pusotru mēnesi pirms Kristus dzimšanas svinībām un ilgs 40 dienas. Šajā periodā ieteicams atturēties no dzīvnieku izcelsmes pārtikas. Trešdienās un piektdienās paredzēta kserofagija – tiek lietots tikai neapstrādāts ēdiens, bet noteiktās dienās atļauta zivs. Vairākas dienas pirms Ziemassvētkiem sākas vissmagākais gavēnis, kulminācija ir Ziemassvētku vakarā, kad ticīgie bieži neēd līdz pirmajai zvaigznei, kas simbolizē Betlēmes zvaigznes parādīšanos un Jēzus dzimšanu.

Par visstingrāko un ilgāko uzskatāms Lieldienu gavēnis. Tas ieviests, lai pieminētu Kristus gavēni pēc kristīšanās, kad Viņš 40 dienas atradās tuksnesī bez ūdens un ēdiena. Lieldienu gavēnis izveidojies pakāpeniski, un mūsdienās saskaņā ar Krievijas pareizticīgās baznīcas kanoniem ticīgajiem tas ilgst 48 dienas. Sagatavošanās sākas pirms gavēņa nedēļas laikā – Masļeņicas nedēļā – kad cilvēki atsakās no gaļas un pakāpeniski pāriet uz gavēņa režīmu. Pats gavēnis sadalīts divās daļās – pirmās 40 dienas ir Svētā Lielā Četrdesmitdienība un pēdējā ir Lielā nedēļa. Lieldienu gavēnis noslēdzas ar Vēlienām – galveno ortodoksālās baznīcas svētku. Ticīgie uztver gavēni galvenokārt kā līdzekli garīgai attīrīšanai, nevis veselības uzlabošanai.

Parašykite komentarą

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *