Ārsti atgādina, ka regulāra fiziskā slodze ir svarīga veselības, darba spēju un emocionālās stabilitātes uzturēšanai. Pat nelieli treniņi pusstundas garumā palīdz saglabāt enerģiju, stiprina muskuļus un kaulus, kā arī veicina sirds veselību.
Kāpēc fiziskās aktivitātes ir būtiskas veselībai
Aktīvs dzīvesveids uzlabo asinsriti un nodrošina audus ar barības vielām, kas atvieglina visu orgānu darbību. Tas sekmē aknu spēju attīrīt asinis no kaitīgām vielām, smadzeņu ātrāku reakciju uz nervu impulsiem, stiprāku imūnsistēmu un reproduktīvās sistēmas līdzsvaru. Regulāras fiziskas aktivitātes būtiski ietekmē psihisko veselību un veicina darba spējas. Kustību laikā organismā veidojas endorfīni jeb tā dēvētie “laimes hormoni”, kas samazina kortizola līmeni, uzlabo asinsriti un paātrina audu atjaunošanos. Tas nozīmē, ka treniņi palīdz uzlabot noskaņojumu, mazina trauksmi un atvieglo stresa negatīvo ietekmi. Pastāvīga fiziskā aktivitāte uzlabo miega kvalitāti, palīdz samazināt nervozitāti, ļauj labāk koncentrēties darbam vai mācībām, kā arī dod lielāku apmierinātību ar dzīvi. Šādas aktivitātes sniedz ieguldījumu ne tikai tūlītējai pašsajūtai, bet arī ilgtermiņa veselībai.
Gadu gaitā ķermenis kļūst mazāk izturīgs, bet sievietēm šīs izmaiņas bieži saistītas ar hormonālām pārmaiņām menopauzes laikā. Šajā periodā, kad organismā samazinās estrogēnu daudzums, viens no biežiem simptomiem ir kaulu blīvuma samazināšanās. Kauli kļūst trauslāki un poraināki, kas vairākas reizes palielina lūzumu risku pat nelielu traumu vai kritienu gadījumā. Samazināts kaulu blīvums var radīt ne tikai nopietnas sekas, bet arī citus veselības traucējumus, piemēram, izmaiņas stājā, kas rodas skriemeļu deformācijas un nervu saknīšu saspiešanas dēļ. Šādas izmaiņas izraisa saliekšanos, pastāvīgas muguras sāpes, gaitas traucējumus un ierobežotas kustības, sieviete zaudē vieglumu un lokanību.
Regulāras fiziskās nodarbības, īpaši vingrinājumi ar slodzi un vidēji intensīvi spēka treniņi, stiprina muskuļus un palīdz saglabāt kaulu stiprību. Paaugstinātas fiziskās aktivitātes laikā kaulu šūnas sāk aktīvāk atjaunoties, tādējādi tiek nostiprināta kaulu masa. Nedrīkst aizmirst arī par sirds un asinsvadu sistēmas veselību. Sportošana būtiski samazina tādu slimību risku kā koronārā sirds slimība, insults un paaugstināts asinsspiediens. Regulāri vingrinājumi nostiprina sirdi un asinsvadus, uzlabo asinsrites funkciju, normalizē asinsspiedienu un paātrina vielmaiņu. Sirds kļūst izturīgāka, bet asinsvadi mazāk jūtīgi pret vides izmaiņām vai lielu stresu.
Regulāras fiziskās aktivitātes mazina insulīna rezistences risku. Šis stāvoklis saistīts ar šūnu spējas samazināšanos uzņemt insulīnu – hormonu, kas nodrošina organisma galvenā enerģijas avota glikozes izmantošanu. Lai šūnām būtu pieejams pietiekams daudzums glikozes, organisms sāk ražot vairāk insulīna. Tas ir bīstami, jo var veicināt otrā tipa cukura diabēta attīstību, sirds un asinsvadu slimības, aptaukošanos un citus veselības traucējumus. Fiziskās aktivitātes uzlabo šūnu jutību pret insulīnu un palīdz efektīvāk izmantot glikozi enerģijas ražošanai. Regulāri treniņi atvieglo arī svara samazināšanu, kas ir svarīgi insulīna rezistences risku mazināšanai.
Fiziskā slodze palīdz samazināt daudzu citu saslimšanu, tostarp autoimūno un onkoloģisko slimību risku, palēnina organisma dabisko novecošanos un pagarina periodu, kurā sieviete var saglabāt labu izskatu un pašsajūtu. Tomēr vingrinājumu efekts uzkrājas pakāpeniski, ar dažām nodarbībām nav iespējams nostiprināt visu ķermeni. Svarīgi, lai kustības jebkurā vecumā būtu ikdienas dzīves sastāvdaļa.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
