Sāpīga urinēšana liecina par iespējamām urīnceļu sistēmas slimībām. Diskomforta izcelsme var būt saistīta ar infekciju, audzējiem, nierakmeņu veidošanos vai traumām.
urīnceļu sistēmas uzbūve
Urīnceļu sistēma veido sarežģītu orgānu kopumu, kas atbild par urīna veidošanos, uzkrāšanu un izvadīšanu no organisma. Galvenā loma šajā sistēmā ir nierēm. Cilvēkam ir divas pupiņu formas nieres, kas novietotas abās muguras lejasdaļas pusēs. Galvenais nieru uzdevums ir izfiltrēt asinis, izvadīt vielmaiņas galaproduktus un lieko šķidrumu, tādējādi veidojot urīnu. Diennakts laikā nieres profiltrē aptuveni 200 litrus asiņu un izdala līdz 2 litriem urīna. Katrai nierei pievienojas pa urīnvadam – garai caurulei, kas novada urīnu uz urīnpūsli, kur tas uzkrājas. Kad uzkrājas pietiekams urīna daudzums un sākas spiediens uz nervu receptoriem, rodas vēlme urinēt. Atbrīvojoties sfinktera muskuļiem, urīns caur urīnizvadkanālu izdalās no urīnpūšļa ārpus ķermeņa. Urīnizvadkanāla uzbūve atšķiras atkarībā no dzimuma. Vīriešiem tā ir gara un šaura, ietver sēklasvadus, savukārt sievietēm – īsāka un platāka. Parasti sievietēm urīns neskar dzimumorgānu ceļus, jo urīnizvadkanāla atveras pie maksts ieejas. Taču īsā urīnizvadkanāla dēļ sievietēm urīnpūšļa iekaisums infekcijas dēļ sastopams biežāk. Ja urīnpūšļa vai urīnizvadkanāla gļotāda kļūst iekaisusi, urinēšana var kļūt sāpīga. Bieži šo stāvokli pavada papildus simptomi, piemēram, nepatiess pilnas urīnpūšļa sajūta un vēlme to iztukšot. Var novērot urīna nesaturēšanu, neparastus izdalījumus no urīnizvadkanāla, urīna duļķainību vai izmaiņas krāsā. Sāpēm nereti pievienojas arī paaugstināta ķermeņa temperatūra, nespēks, diskomforts visā ķermenī – pazīmes, kas raksturīgas intoksikācijas sindromam, kas biežāk rodas infekciju gadījumā. Lai noteiktu sāpju iemeslu urinēšanas laikā, nepieciešams pēc iespējas ātrāk vērsties pie ārsta.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
