Erekcijas traucējumi ir nespēja sasniegt vai saglabāt erekciju pietiekami spēcīgu, lai būtu iespējama apmierinoša dzimumdzīve. Šī problēma skar daudzus vīriešus, un gadu gaitā tā kļūst biežāk sastopama, kas saistīts gan ar dažādām veselības problēmām, noteiktu medikamentu lietošanu, gan arī ar dabisku testosterona līmeņa samazināšanos novecojot. Seksuālās medicīnas jomas pētnieki pastāvīgi izstrādā un testē jaunas ārstēšanas metodes erektilās disfunkcijas risināšanai, vērtējot to drošību un efektivitāti klīniskajos pētījumos. Viena no iespējām, kuru pārskata mūsdienu klīniskā vide, ir radiālo viļņu terapija. Pēdējā laikā vairāki pētījumi analizējuši zemas intensitātes triecienviļņu terapijas lietderību šīs ārstēšanas gaitā, un dažkārt radiālo viļņu terapija tiek pielīdzināta triecienviļņu terapijai. Lai arī abu terapiju pamatprincipi ir līdzīgi — tās izmanto rokas ierīci, kas nogādā enerģijas impulsus konkrētai ķermeņa vietai, lai ietekmētu reģiona audus, – radiālo viļņu terapija no fokusētās triecienviļņu terapijas atšķiras ar savu darbības mehānismu. Pastāvošie pētījumi par zemas intensitātes triecienviļņu terapiju nav tieši attiecināmi uz radiālo viļņu terapiju, un līdz šim iegūtie dati par radiālo viļņu lietošanu erektilās disfunkcijas ārstēšanai ir ļoti ierobežoti.
Nesen veikta nejaušināta, dubultakla un ar placebo kontrolēta klīniskā pētījuma ietvaros tika analizēta radiālo viļņu efektivitāte vīriešiem ar vieglu vai vidēji smagu erekcijas disfunkciju. Šajā pētījumā tika uzaicināti 60 vīrieši no seksuālās veselības klīnikām Bogotā un Kali, Kolumbijā. Saskaņā ar starptautiskā erekcijas indeksa kritērijiem visi dalībnieki bija vecāki par 18 gadiem, diagnosticēta erekcijas disfunkcija bija vismaz trīs mēnešus, simptomu biežums pārsniedza pusi dzimumattiecību un tika noteikts vieglas vai vidēji smagas formas traucējums (pēc erekcijas funkcijas apakšindeksa).
- Dalībnieki nejauši sadalīti divās grupās vienādās proporcijās: viena saņēma radiālo viļņu terapiju, otra – imitējošu (kontroles) terapiju.
- Pirmās grupas pacienti sešas nedēļas pēc kārtas piedalījās radiālo viļņu apstrādes seansos, kamēr kontroles grupas dalībniekiem procedūrā metāla stienis aplikatorā nobloķēja viļņu piekļūšanu ādai.
- Abās grupās pētījuma laikā vīrieši katru dienu lietoja 25 mg sildenafila.
Pēc sešām ārstēšanas nedēļām rezultāti liecināja, ka vidējais erekcijas funkcijas indeksa uzlabojums kontroles grupā sasniedza 4,2, bet radiālo viļņu terapijas grupā – tikai 3,4 punktus. Mēnesi pēc pētījuma noslēguma tika konstatēts, ka šis uzlabojums no sākotnējā rādītāja bija 2,3 punktu kontroles grupā un 0,72 punktu radiālo viļņu terapijas grupā. Šie dati rāda, ka pārbaudītajos apstākļos radiālā viļņu iedarbība nebija efektīvāka par placebo procedūru.
Šī pētījuma nozīme ir liela, jo tas ir pirmais, kurā vērtēta radiālo viļņu terapijas pielietošana cilvēkiem ar erektilo disfunkciju, un iegūtās liecības apstrīd iepriekš izplatītos apgalvojumus par šīs metodes efektivitāti. Balstoties uz secinājumiem, eksperti iesaka atturēties no radiālo viļņu terapijas rutīnas pielietošanas erekcijas traucējumu ārstēšanā ārpus kontrolētiem klīniskajiem pētījumiem, kamēr nav iegūti papildus pierādījumi, kā tas norādīts SMSNA organizācijas atzinumā par erektilās disfunkcijas ārstēšanu ar atjaunojošām metodēm.
Sabiedrības veselības speciāliste un seksuālās veselības izglītotāja, kura specializējas reproduktīvās veselības un intīmo attiecību jomā. Viņa raksta rakstus, kas palīdz cilvēkiem labāk izprast un kopt savu seksuālo labklājību, atbildot uz svarīgākajiem jautājumiem par ķermeni, emocijām un attiecībām.
Līva ir ieguvusi sabiedrības veselības bakalaura grādu Latvijas Universitātē, un maģistra grādu Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolā (LSHTM), kur specializējās seksuālās un reproduktīvās veselības programmu izstrādē. Studiju laikā viņa piedalījās dažādos projektos, kuru mērķis bija veicināt atklātu sarunu par seksuālo veselību un izglītību.
