Staphylococcus aureus ir bieži sastopama baktērija, kura galvenokārt atrodama uz ādas un degunā. Ja deguna gļotāda tiek bojāta, šīs baktērijas var izraisīt deguna infekciju. Bojātas ādas gadījumā S. aureus var iekļūt audos un radīt iekaisumu. Ja degunā veidojas vārīšanās, apsārtums, pietūkums vai kreveles, tas var liecināt par stafilokoka infekciju. Šajā rakstā apskatīsim deguna stafilokoka infekcijas cēloņus, simptomus, ārstēšanas iespējas un iespējamās komplikācijas, lai palīdzētu labāk izprast šo veselības stāvokli.
Kas ir stafilokoka infekcija degunā?
Stafilokoka infekciju degunā galvenokārt izraisa Staphylococcus aureus baktērijas. Aptuveni 20–80 % cilvēku šo baktēriju nes deguna gļotādā, bet parasti tā nekādu kaitējumu nesagādā. Taču bojātas ādas gadījumā baktērijas var iekļūt zem ādas, radot lokālu iekaisumu vai pat nopietnu infekciju. Cik smaga būs infekcija, atkarīgs no bojājuma apjoma — neliela brūce bieži izraisa vieglu vai vidēju bakteriālu iekaisumu, savukārt plašāks bojājums var apdraudēt veselību nopietnā līmenī.
Kā noteikt, vai degunā ir stafilokoka infekcija?
Cilvēkiem ar stafilokoka infekciju degunā var būt šādi simptomi:
- Deguna apsārtums un pietūkums
- Vārīšanās (furunkuli) vienā vai abās nāsīs
- Kreveles ap nāsīm
- Pietūkums sejā
- Paaugstināta ķermeņa temperatūra
- Sāpes degunā vai ap to
Kādas ir stafilokoka infekcijas degunā izraisīšanas iemesli?
Ir vairāki faktori, kas var palielināt risku saslimt ar stafilokoka infekciju degunā. Zemāk minētas nozīmīgākās no tiem:
1. Ādas bojājums
Staphylococcus aureus ir izplatīta baktērija uz ādas un degunā, kas lielākajai daļai cilvēku neizraisa veselības traucējumus. Ja tomēr deguna gļotādas aizsargbarjera tiek bojāta, baktērijas var viegli iekļūt audos un sākt infekcijas procesu. Šis ir biežākais deguna stafilokoka infekciju cēlonis.
2. Deguna kasīšana vai bakstīšana
Deguna kasīšana ar netīrām rokām vai priekšmetiem ievērojami palielina risku, ka S. aureus nonāks degunā. Tas bojā gļotādu, radot piemērotu vidi baktēriju vairošanai un infekcijas attīstībai.
3. Pārmērīga deguna šņaukšana vai berzēšana
Bieža un intensīva deguna šņaukšana vai berzēšana arī var radīt ādas kairinājumu un mikrobojājumus. Tas vājina gļotādas dabisko aizsardzību un dod iespēju S. aureus iekļūt audos.
4. Deguna matiņu izraustīšana
Deguna matiņu izraustīšana ar pincetēm vai citām metodēm var radīt nelielus iegriezumus vai skrāpējumus deguna ejās, kas veicina baktēriju iekļūšanu gļotādā un infekcijas veidošanos.
5. Nepietiekama personīgā higiēna
Slikta roku un personīgā higiēna var veicināt S. aureus pārnešanu no piesārņotiem priekšmetiem vai virsmām uz degunu. Nepietiekama higiēnas ievērošana palielina infekcijas risku, jo baktērijas vieglāk nonāk uz gļotādas.
6. Apkārtējās vides ietekme
Saskare ar piesārņotiem priekšmetiem, virsmām vai materiāliem arī var būt iemesls baktēriju nonākšanai degunā. Nedroša vide, netīras drēbes vai dvieļi ir iespējami infekcijas avoti.
7. Novājināta imunitāte
Cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram, pēc orgānu transplantācijas, autoimūnām slimībām vai ķīmijterapijas, ir lielāks risks saslimt ar deguna stafilokoka infekciju, jo organisms neuztur pietiekamu aizsardzību pret baktēriju vairošanos.
8. Esošas ādas slimības
Tādi ādas stāvokļi kā ekzēma, psoriāze vai dermatīts bojā ādas aizsargkārtu, padarot gļotādu uzņēmīgāku pret stafilokoka infekciju.
9. Nepietiekama brūču kopšana
Ja uz deguna vai tā apvidū ir brūce vai griezums, kas netiek pareizi kopts un tīrīts, tā var kļūt par ieejas vārtiem baktērijām. Nepietiekama brūču aprūpe veicina infekcijas attīstību.
Lai samazinātu stafilokoka infekcijas iespējamību degunā, svarīgi rūpēties par personīgo higiēnu, izvairīties no darbībām, kas bojā gļotādu un savlaicīgi vērsties pie ārsta, ja parādās pirmie iekaisuma simptomi.
Kā ārstēt deguna stafilokoku infekciju?
Deguna stafilokoka infekcijas terapija atkarīga no infekcijas smaguma. Dažos gadījumos slimība var pāriet pati, taču sabiezinātas vai iekaisušas vietas var būt jāārstē mājas apstākļos, uzliekot tīras, siltas kompreses, lai mazinātu pietūkumu un veicinātu kreveļu veidošanos. Komprese jāmaina bieži un uzmanīgi, lai infekcija neizplatītos. Ja degunā veidojas dziļi furunkuli ar strutām, nepieciešama ārsta palīdzība. Šādos gadījumos lieto lokālos vai iekšķīgi lietojamus antibiotiskos preparātus, piemēram, cefaleksīnu vai mupirocīnu.
Kādas komplikācijas var izraisīt deguna stafilokoka infekcija?
Ja stafilokoks nonāk asinīs vai smadzenēs, var attīstīties nopietnas komplikācijas. Biežāk sastopamās ir:
1. Sejas celiulīts
Sejas celiulīts ir bakteriāla infekcija, kas skar ādas dziļākos slāņus. Bez savlaicīgas ārstēšanas šī slimība var apdraudēt dzīvību. Pazīmes: sāpīgums, apsārtums, paaugstināta temperatūra, vēsuma sajūta, sāpes žoklī, apetītes zudums.
2. Dobuma sinusa tromboze
Tā ir reta, bet smaga komplikācija, kad starp smadzenēm un acs dobuma atstarpē izveidojas asins receklis. Tā var attīstīties, ja infekcija no sejas vai galvaskausa sasniedz šos dobumus. Pazīmes: augsta temperatūra, spēcīgas galvassāpes, plakstiņu vai acu pietūkums, acu muskuļu vājums, redzes dubultošanās, stipras sāpes acīs.
3. Endokardīts
Endokardīts ir sirds iekaisums, kas skar sirds iekšējo apvalku un vārstuļus. Biežākie simptomi – paaugstināta temperatūra, vēsuma sajūta, nogurums, muskuļu un locītavu sāpes, apgrūtināta elpošana, nelabums, vemšana, nereti arī asinis urīnā.
4. Pneimonija
Pneimonija jeb plaušu iekaisums var skart vienu vai abus plaušas un tipiski attīstās infekcijas dēļ. Ārsti to atpazīst pēc straujas vai paviršas elpošanas, smaguma sajūtas krūtīs, apgrūtinātas elpošanas vai klepus, paaugstinātām sirdsdarbības frekvencēm, paaugstinātas temperatūras, nespēka un apetītes zuduma.
5. Sepse
Sepse ir dzīvībai bīstama organisma atbilde uz infekciju, kad asinīs uzkrājas toksīni. Simptomi – strauja elpošana, paātrināta sirdsdarbība, augsta temperatūra, aukstuma sajūta, dezorientācija.
6. Toksiskā šoka sindroms
Toksiskā šoka sindroms ir reta, bet bīstama slimība, kuru izraisa stafilokoka baktēriju izdalīti toksīni. Klīniskie dati liecina, ka slimība skar no 0,80 līdz 3,4 cilvēkiem uz 100 000 iedzīvotāju. Pazīmes attīstās pēkšņi, to starpā ir augsta temperatūra, sāpes ķermenī, kakla sāpes, nelabums, vemšana, caureja, plaši izplatīts izsitums, lūpu, mēles un acu apsārtums, apgrūtināta elpošana, ģībonis, apjukums.
7. Citas iespējamās komplikācijas
Papildus minētajām var attīstīties arī citas, tostarp lokālas vai vispārējas komplikācijas, it īpaši, ja infekcija netiek savlaicīgi ārstēta vai tā izplatās uz citiem orgāniem. Svarīgi laikus atpazīt pazīmes un meklēt medicīnisku palīdzību, lai novērstu smagas sekas.
Stafilokoka baktērijas, visbiežāk neizraisot nekādu kaitējumu, joprojām potenciāli apdraud veselību, ja nokļūst organismā. Tāpēc, ja uz ādas vai degunā ir brūces vai bojājumi, ir svarīgi laikus sākt ārstēšanu, arī ar antibiotikām, un sekot ārstniecības speciālista norādījumiem. Simptomu atpazīšana, pareiza ārstēšana un higiēnas ievērošana palīdz samazināt komplikāciju risku.
Biežāk uzdotie jautājumi par stafilokoka infekciju degunā
Deguna stafilokoka infekcija ir bīstama, jo tā var viegli izplatīties uz citām ķermeņa daļām un ir infekcioza. Visbiežāk degunā attīstās folikulīts un vārīšanās.
Retos gadījumos infekcija var sasniegt arī smadzenes, izraisot stafilokokam raksturīgu meningītu, kas apdraud dzīvību arī tad, ja tiek lietotas antibiotikas, un var radīt neatgriezenisku smadzeņu bojājumu.
Stafilokoks degunā ir infekciozs – tā var izplatīties, saskaroties ar ādu, klepojot, šķaudot vai izmantojot kopīgus higiēnas priekšmetus, piemēram, zobu birstes, dvieļus vai skuvekļus. Slimības periodā, kad infekcija vēl ir aktīva, tā ir īpaši lipīga, tāpēc ieteicams pēc iespējas ierobežot kontaktus ar citiem.
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.