Ķīmijterapijas, staru terapijas un ķirurģijas ietekme uz organismu **Pamatojums:** – Lietots medicīniski pareizs un vispārpieņemts tulkojums: “ķīmijterapija” (nevis burtiski *ķīmiskā terapija*), “staru terapija” (vai “staru terapija”, bet “radiācija” šeit tiek lokalizēta atbilstoši latviešu medicīnas terminoloģijai), “ķirurģija”, “ietekme uz organismu”. – Izvairīts no burtiskas tulkošanas (“poveikis” – “ietekme”, “organizmui” – “uz organismu” dabiskā konstrukcijā). – Atbilstošs profesionālajā un medicīniskajā kontekstā.

Mūsdienu radiācijas devas tiek pielāgotas ar augstu precizitāti, tomēr tas nenozīmē, ka tās skars tikai audzēju vai vēža zonu. Pacientiem ir ieteicams uzzināt, kuras vēl ķermeņa vietas varētu tikt pakļautas staru iedarbībai, piemēram, jautājot, kādi audi tiks radiācijas laukā, izņemot prostatu, vai kas var notikt ar urīnpūsli, ja tā netiek iekļauta apstarošanas apgabalā, un vai tas palielina urīna nesaturēšanas risku. Nereti rodas arī jautājumi par iespējamu jušanas traucējumu sākšanos iegurņa apvidū vai par maksts veselību – vai var veidoties rētaudi vai pastāv atrofijas iespēja. Gadījumos, kad staru terapija var ietekmēt sēkliniekus vai olnīcas, pacienti var apsvērt dzimumšūnu vai olnīcu audu uzkrāšanu vēlākai izmantošanai. Daudzi pacienti bieži nedomā par konkrētajiem radiācijas laukiem, kas veidojas apstarošanas procesā. Līdzīgas bažas attiecas arī uz ķirurģiju un ķīmijterapiju – operāciju laikā nereti nākas mainīt orgānu izvietojumu, lai piekļūtu vai izņemtu audzēju, un ir iespējams, ka blakus esošie audi var tikt bojāti. Bieži pacienti jautā, vai pēc ārstēšanas saglabāsies normāla, funkcionējoša maksts, vai tā var kļūt īsāka, vai pilnībā izzust. Ķīmijterapija, ietekmējot hormonālo līdzsvaru, var izraisīt priekšlaicīgu menopauzi sievietēm vai andropauzi vīriešiem, kas var būt gan īslaicīgs, gan pastāvīgs process. Papildus tam galvas un kakla audzēju ārstēšana, ar kuru katru gadu saskaras ap 40000 cilvēku, var ietekmēt cilvēka ķermeņa tēlu un tādējādi samazināt dzimumtieksmi.

Līva Skujeniece

Sabiedrības veselības speciāliste un seksuālās veselības izglītotāja, kura specializējas reproduktīvās veselības un intīmo attiecību jomā. Viņa raksta rakstus, kas palīdz cilvēkiem labāk izprast un kopt savu seksuālo labklājību, atbildot uz svarīgākajiem jautājumiem par ķermeni, emocijām un attiecībām.

Līva ir ieguvusi sabiedrības veselības bakalaura grādu Latvijas Universitātē, un maģistra grādu Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolā (LSHTM), kur specializējās seksuālās un reproduktīvās veselības programmu izstrādē. Studiju laikā viņa piedalījās dažādos projektos, kuru mērķis bija veicināt atklātu sarunu par seksuālo veselību un izglītību.