Cilvēki, kuri uzskata, ka novecojot sekss zaudē nozīmi ikdienas dzīvē, varētu pārdomāt šo nostāju. 2017. gadā veikts Mičiganas universitātes pētījums parādīja, ka 40% vīriešu un sieviešu vecumā no 65 līdz 80 gadiem turpina dzīvot dzimumdzīvi. Starp tiem, kuri ir attiecībās, šis rādītājs sasniedza 54%. 61% aptaujāto atzina, ka sekss joprojām ir būtisks faktors viņu dzīves kvalitātē. Tomēr dzimumdzīves pieredze dzīves laikā var mainīties fizisku pārmaiņu, kas saistītas ar novecošanu, kā arī psiholoģisku un sociālu iemeslu dēļ.
Sieviešu fiziskās izmaiņas
Lielākā daļa sieviešu, kurām mainās seksualitāte saistībā ar vecumu, šīs pārmaiņas novēro pēc menopauzes. Šajā posmā organismā mazinās estrogēna un citu dzimumhormonu līmenis. Tālāk aprakstīti biežākie fiziskie faktori, kas var ietekmēt sievietes seksualitāti gados:
- Mazinās maksts dabīgā lubrikācija, kas var izraisīt sausumu un padarīt dzimumaktu sāpīgu vai neērti
- Maksts sieniņas kļūst plānākas, cietākas un zaudē elastību
- Maksts var kļūt īsāka un šaurāka
- Seksuālā uzbudinājuma sasniegšanai nepieciešams ilgāks laiks nekā iepriekš
- Biežāk ir iegurņa pamatnes muskuļu problēmas, kas var izraisīt urīna noplūdi dzimumakta laikā
- Orgasma intensitāte var samazināties
Hormonālā terapija, izmantojot sintētiskos estrogēnus iekšķīgi vai lokāli, bieži palīdz mazināt šīs veselības pārmaiņas. Pieejami bezrecepšu lubrikanti un mitrinātāji, kas var padarīt dzimumaktu ērtāku sievietēm ar maksts sausumu. Sievietēm, kuras cieš no saslimšanām ar lytisko urīna nesaturēšanu, ir ieteicama iegurņa pamatnes muskulatūras terapija.
Vīriešu fiziskās izmaiņas
Novecojot arī vīriešiem parādās vairākas izmaiņas, kas var ietekmēt dzimumdzīvi. Daļai vīriešu mazinās testosterona līmenis, kas var radīt izmaiņas seksuālajā dzīvē vai simptomos. Šādas pārmaiņas var izpausties kā:
- Seksuālās reakcijas laika paildzināšanās
- Erekcijas ilgums saīsinās salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem
- Erekcijas spēka un apjoma mazināšanās
- Erekcijas zudums pēc orgasma notiek ātrāk
- Palielinās laiks starp erekcijām un ejakulācijām
- Biežāk parādās erektilā disfunkcija jeb nespēja sasniegt vai noturēt pietiekami spēcīgu erekciju dzimumakta veikšanai
Vīriešiem ar erektilām grūtībām ieteicams konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu, jo šim stāvoklim ir daudz iespējamu iemeslu un ārstēšanas risinājumu. Zāles, piemēram, Viagra, Levitra un Cialis, var palīdzēt risināt erektilās disfunkcijas jautājumus. Ārsts var ieteikt arī hormonālo terapiju ar sintētisko testosteronu, vakuuma pumpu dzimumloceklim, injekciju ārstēšanu vai implantu ievietošanu. Seksa terapeiti reizēm iesaka mainīt pāra seksuālo uzvedību vai eksperimentēt ar jaunu pieeju, lai veicinātu pāru savstarpēju apmierinājumu un tuvību.
Psiholoģiskie un sociālie faktori
Arī psiholoģiskie un sociālie aspekti ietekmē seksualitāti novecojot tikpat lielā mērā kā fiziskie aspekti, taču par tiem bieži runā mazāk. Daudzās sabiedrībās sekss tiek saistīts ar jaunību, kas var likt vecāka gadagājuma cilvēkiem justies mazāk pievilcīgiem. Tas var nelabvēlīgi ietekmēt pašapziņu un līdz ar to pasliktināt intīmās attiecības. Romantiska partnera zaudējums dzīves otrajā pusē sastopams biežāk un rada būtiskas sekas emocionālajai un seksuālajai veselībai. Pēc cieša cilvēka zaudējuma bieži rodas depresijas pazīmes. Cilvēki, kas ilgstoši dzīvojuši attiecībās, var apjukt, kā rīkoties ar savām seksuālajām vēlmēm, paliekot bez pastāvīga partnera. Ir iespējams, ka dzimumdzīve nesagādā interesi, pat ja agrāk tā bija būtiska dzīves sastāvdaļa. Lai arī pilnvērtīga dzīve bez seksuālām attiecībām ir iespējama, sākumā var būt sarežģīti pieņemt šo pārmaiņu. Konsultācijas var palīdzēt pārvarēt psiholoģiskās un sociālās grūtības, it īpaši tādos dzīves posmos kā partnera zaudējums.
Sabiedrības veselības speciāliste un seksuālās veselības izglītotāja, kura specializējas reproduktīvās veselības un intīmo attiecību jomā. Viņa raksta rakstus, kas palīdz cilvēkiem labāk izprast un kopt savu seksuālo labklājību, atbildot uz svarīgākajiem jautājumiem par ķermeni, emocijām un attiecībām.
Līva ir ieguvusi sabiedrības veselības bakalaura grādu Latvijas Universitātē, un maģistra grādu Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolā (LSHTM), kur specializējās seksuālās un reproduktīvās veselības programmu izstrādē. Studiju laikā viņa piedalījās dažādos projektos, kuru mērķis bija veicināt atklātu sarunu par seksuālo veselību un izglītību.
