Katrā gadā pasaulē pašnāvību izdara apmēram 703 000 cilvēku, bet vēl lielāks skaits mēģina to izdarīt. Šie lēmumi rada smagas emocionālas sekas tuviniekiem, sabiedrībai un visai valstij, atstājot paliekošu sāpju nospiedumu ģimenēs. Pašnāvība ir ceturtais izplatītākais nāves cēlonis starp 15 līdz 29 gadus veciem cilvēkiem 2019. gadā. Ekonomiskais stāvoklis nav izšķirošs – problēma pastāv visā pasaulē. 2019. gadā teju 77% pašnāvību notika zemāku vai vidēju ienākumu valstīs. Šī tendence ir nopietns sabiedrības veselības izaicinājums, taču pastāv efektīvas iespējas situāciju uzlabot. Daudzas rezultatīvas profilakses metodes ir pieejamas arī ar salīdzinoši nelieliem līdzekļiem. Lai samazinātu pašnāvību skaitu, nepieciešama pārdomāta pašnavību novēršanas stratēģija.
Kuriem ir augstāks pašnāvības risks
Lai arī pašnāvībām veidojas cieša saikne ar psihiskām saslimšanām, piemēram, depresiju vai alkohola lietošanu, kā arī ar iepriekšējiem mēģinājumiem izdarīt pašnāvību (it īpaši ekonomikā attīstītās valstīs), bieži pašnāvības notiek impulsa un krīzes brīdī. Šādos apstākļos cilvēks var zaudēt spēju tikt galā ar personīgām un sociālām grūtībām – finansiālām problēmām, konfliktsituācijām attiecībās, vai ilgstošu sāpju un veselības traucējumu dēļ. Pieredzēts konflikts, traģēdija, vardarbība, tuva cilvēka nāve, izolētība un vientulības sajūta ir cieši saistīti ar domām par pašnāvību. Palielināts risks novērojams cilvēkiem, kuri saskaras ar diskrimināciju, piemēram, bēgļiem, migrantiem, pamatiedzīvotāju kopienu pārstāvjiem, LGBTI cilvēkiem un ieslodzītajiem.
Kā notiek pašnāvība
Aptuveni viena piektā daļa pašnāvību visā pasaulē ir saistīta ar ķīmisku vielu, piemēram, pesticīdu lietošanu; lielākoties tas reģistrēts lauku apvidos valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem. Bieži tiek izmantotas arī pakāršanās un šaujamieroču metodes. LIVE LIFE pašnāvību prevencijas ieteikumi norāda, ka precīza informācija par biežāk izmantotajiem pašnāvības paņēmieniem ir būtiska efektīvas profilakses izstrādei. Viens no pierādīti iedarbīgiem risinājumiem ir iespēju ierobežošana piekļūšanai pašnāvībai izmantojamām vielām vai priekšmetiem.
Kā novērst pašnāvības
Pašnāvības ir iespējams novērst. Lietojot profilakses pasākumus individuālā, grupu un sabiedrības līmenī, var panākt pašnāvību gadījumu samazinājumu. Pasaules Veselības organizācijas programma LIVE LIFE piedāvā četras galvenās, zinātniski pamatotas iejaukšanās:
- nodrošināt pēc iespējas ierobežotu pieejamību pašnāvības izdarīšanai izmantojamām vielām un priekšmetiem (pesticīdi, šaujamieroči, noteikti medikamenti);
- veidot sadarbību ar medijiem, lai informācija par pašnāvībām tiktu izplatīta atbildīgi;
- veicināt jauniešu sociālo un emocionālo iemaņu attīstīšanu;
- laicīgi atpazīt un palīdzēt cilvēkiem ar pašnāvības domām vai uzvedību;
- šo iejaukšanos īstenošanai jābūt balstītai uz situācijas izvērtēšanu, starpnozaru sadarbību, kopienas informētības celšanu, darbinieku apmācību, finansējumu, kontroles mehānismiem, darbības pārraudzību un rezultātu izvērtēšanu.
Preventīvo darbību plānošanu un izpildi nepieciešams koordinēt dažādu nozaru – veselības aprūpes, izglītības, lauksaimniecības, uzņēmējdarbības un tieslietu – kopdarbībā. Kompleksas problēmas kā pašnāvība nevar atrisināt ar vienu universālu risinājumu. Visām iesaistītajām pusēm ir jāsadarbojas un kopīgi jānodrošina koordinēts atbalsts.
Psiholoģiskā palīdzība
- Jauniešu atbalsta līnija: brīvprātīgie konsultanti, tālr. 8 800 28888 (darba laiks: katru dienu, visu diennakti)
- Bērnu atbalsta tālrunis: brīvprātīgie un profesionāli konsultanti 116 111 (darba laiks: katru dienu no 11.00 līdz 23.00)
- Vecāku atbalsta līnija: 8 800 900 12 (darba laiks: katru dienu no 9.00 līdz 13.00 un no 17.00 līdz 21.00)
- Atbalsta līnija krievu valodā pusaudžiem un jauniešiem – konsultācijas sniedz skolēni brīvprātīgie 8 800 77277 (darba laiks: otrdien–sestdien no 16.00 līdz 20.00)
- Atbalsts sievietēm: brīvprātīgie un garīgās veselības speciālisti 8 800 66366 (darba laiks: katru dienu, visu diennakti)
- Cerību līnija: brīvprātīgie un speciālisti garīgās veselības jautājumos 116 123 (darba laiks: katru dienu, visu diennakti)
- Krīzes pārvarēšanas centrs: konsultācijas pieejamas tiešsaistē ar Skype vai klātienē Krīzes pārvarēšanas centrā (Antakalnio g. 97, Viļņa, https://www.krizesiveikimas.lt), tālr. 8 640 51555 (darba laiks: pirmdien–piektdien 16.00–20.00, sestdien 12.00–16.00)
Psiholoģe, emocionālās veselības speciāliste un sertificēta kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) praktiķe. Elzas mērķis ir palīdzēt cilvēkiem izprast savas emocijas, pārvarēt ikdienas grūtības un veidot jēgpilnākas attiecības gan ar sevi, gan ar apkārtējiem.
Elza ieguvusi psiholoģijas bakalaura un maģistra grādu Latvijas Universitātē, bet vēlāk padziļināti studējusi kognitīvi biheiviorālo terapiju Londonas King’s koledžā. Viņa specializējas stresa pārvaldībā, trauksmes un depresijas ārstēšanā, kā arī starppersonu attiecību jautājumos. Elza aktīvi darbojas arī izglītības jomā – viņa raksta izglītojošus rakstus un vada seminārus emocionālās veselības tēmās.
