Vīriešiem, kuriem ir traucējumi, kas ietekmē dzimumfunkciju, precīza diagnoze ir pamatnosacījums sekmīgai ārstēšanai. Bieži vien simptomu līdzība starp dažādiem seksuālās veselības traucējumiem apgrūtina precīzi noteikt problēmas izcelsmi. Naktī parādās vairākas retas saslimšanas, kuru simptomi ir līdzīgi, piemēram, stostīgais priapisms (SP) un ar miegu saistīta sāpīga erekcija (SRPE). Abas var izraisīt nakts laikā sāpīgu erekciju, taču tās ir atšķirīgas slimības, kurām nepieciešama cita ārstēšana un kontrole. Pētnieku grupa, kurā piedalījās arī ārsts Deivids Ralfs (MS, FRCS), izpētīja šīs divas saslimšanas, analizējot to kopīgās un atšķirīgās pazīmes, lai izvēlētos optimālo ārstēšanas pieeju pacientiem. Dr. Ralfs, pieredzējis urologs un mikroķirurgs ar pētījumu pieredzi dažādos seksuālās medicīnas jautājumos, tostarp Peironi slimībā un erektilās disfunkcijas jomā, uzsvēra, ka pētījums ir nozīmīgs, jo ļauj nodalīt dažādus nakts sāpīgas erekcijas veidus. Šo slimību mehānismi atšķiras, un ārstēšanas metodes arī nav vienādas.
Priapisms ir ilgstoša, nereti sāpīga erekcija, kas nav saistīta ar seksuālu uzbudinājumu un var ilgt vairākas stundas. Šis stāvoklis nav biežs, bet biežāk sastopams cilvēkiem ar sirpjveida šūnu anēmiju – iedzimtu traucējumu, kad sarkanās asins šūnas kļūst cietas, lipīgas un veido ‘sirpjveida’ kontūru. SP ir išēmiskā (‘zema plūsma’) priapisma paveids, kas rodas, ja asinis nevar pietiekami izplūst no dzimumlocekļa. Pacienti ar SP piedzīvo atkārtotu, ilgstošu un sāpīgu erekciju ar periodiskiem išēmiskā priapisma epizodēm, kuru ilgums pārsniedz četras stundas. Kaut arī SP var sākties jebkurā laikā, visbiežāk erekcijas rodas miega laikā. SP, līdzīgi citām priapisma formām, var izraisīt audu fibrozi un attīstīt erektilo disfunkciju.
SRPE gadījumā vīrieši saskaras ar sāpīgu erekciju ātrās acu kustības miega fāzē, bet nomodā erekcijas ir normālas un nesāpīgas. Šī stāvokļa iemesli pilnībā nav noskaidroti, tomēr atsevišķi pētījumi liecina par iespējamu saistību ar stresu un trauksmi. Atšķirībā no SP pacientiem, SRPE slimniekiem nav novērojamas išēmiskā priapisma epizodes, kā arī šis traucējums neietekmē dzimumfunkciju un neizraisa erektilo disfunkciju.
Ņemot vērā abu saslimšanu līdzīgo simptomātiku, bieži ir grūti tūlīt noteikt, kura slimība pacientu skar, tomēr tas ir svarīgi, jo ārstniecības stratēģijas šo slimību ārstēšanai atšķiras. SRPE nereti tiek aprūpēta kā SP, taču tā var būt ar miegu saistīts traucējums vai arī nebūt saistīta ar dzimumlocekļa orgānu patoloģiju. Lai gan abu slimību precīzi cēloņi nav pilnībā izpētīti, SRPE gadījumā dzimumlocekļa struktūra, visticamāk, nav simptomu avots.
Pētījumā, kurā tika novērtēti 133 vīrieši ar traucējošām nakts erekcijām (62 ar sirpjveida anēmijas izraisītu erekciju, 40 ar neatkarīgu erekciju un 31 ar SRPE), tika secināts, ka automātiska sarkano asins šūnu pārliešana un hidroksiurīnvielas lietošana (zāles, kas palīdz kontrolēt patoloģisku sarkano asins šūnu veidošanos) bija visefektīvākās ārstēšanas iespējas vīriešiem ar sirpjveida šūnu SP. Hormonāla iedarbība un etilefrīna lietošana uzrādīja labu efektivitāti abās SP pacientu grupās. Savukārt baklofēns – zāles, kas paredzētas muskuļu spazmu mazināšanai, visbiežāk palīdzēja SRPE pacientiem. Operatīva ārstēšana dzimumlocekļa protēzes veidā izrādījās efektīva SP slimniekiem, tomēr SRPE pacientiem tā neviesa uzlabojumus.
Iegūtie rezultāti īpaši uzsver detalizētas medicīniskās anamnēzes nozīmi un pareizas diagnozes noteikšanu seksuālo traucējumu gadījumā. Turpmāki pētījumi par SP un SRPE ir svarīgi, lai precīzāk saprastu šo stāvokļu cēloņus un īpašības.
Sabiedrības veselības speciāliste un seksuālās veselības izglītotāja, kura specializējas reproduktīvās veselības un intīmo attiecību jomā. Viņa raksta rakstus, kas palīdz cilvēkiem labāk izprast un kopt savu seksuālo labklājību, atbildot uz svarīgākajiem jautājumiem par ķermeni, emocijām un attiecībām.
Līva ir ieguvusi sabiedrības veselības bakalaura grādu Latvijas Universitātē, un maģistra grādu Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolā (LSHTM), kur specializējās seksuālās un reproduktīvās veselības programmu izstrādē. Studiju laikā viņa piedalījās dažādos projektos, kuru mērķis bija veicināt atklātu sarunu par seksuālo veselību un izglītību.
