Aknas ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem orgāniem cilvēka organismā. Apmēram desmitā daļa iedzīvotāju cieš no kādas aknu slimības, un vairāk nekā pieciem miljoniem cilvēku tiek diagnosticēta hroniska aknu saslimšana vai ciroze. Šis orgāns veic vairākas būtiskas funkcijas: aknas ne tikai uzglabā un izdala enerģiju, bet arī nodrošina organisma attīrīšanu, izvadot toksīnus un vielmaiņas atkritumus. Ņemot vērā aknu svarīgo ietekmi uz veselību, uztura bagātinātāju ražotāji piedāvā dažādus līdzekļus, kuru sastāvā ir, piemēram, mārdadzis, artišoka lapas, cisteīns, diždadža sakne, pienenes sakne un taurosodeoksiholskābe jeb TUDCA. Šādu produktu ražotāji sola “attīrīt”, “atjaunot” un “saglābt” aknu darbību, taču vai šie uztura bagātinātāji tiešām ir efektīvi? Vai vērts ticēt šādiem apgalvojumiem, un vai orgānam, kas pats atbild par toksīnu izvadīšanu, tiešām nepieciešama papildu detoksikācija?
Kā funkcionē aknas
Lielākajai daļai cilvēku ar aknu saslimšanu, it īpaši smagās formās, konstatējams nepietiekams uzturs un vitamīnu vai minerālvielu trūkums. Aknas iesaistās daudzās būtiskās bioloģiskās norisēs: tās pārstrādā pārtikā esošās vielas, pārvērš tās organismam izmantojamās formās, kā arī uzņem un neitralizē toksiskas vielas, nodrošinot to izvadīšanu. Kad kuņģī un zarnās notikusi barības vielu uzsūkšanās, asinis tiek novirzītas caur aknām filtrācijai. Ar K vitamīna palīdzību aknas ražo proteīnus, kas vajadzīgi asins recēšanai. Aknas regulē glikozes līmeni asinīs, veic enerģijas ieguvi no aminoskābēm, kā arī sašķeļ taukus enerģijas iegūšanas procesā – lipolīzē.
Uztura bagātinātāji aknu veselībai
Nepilnvērtīgs uzturs un konkrētu vielu deficīts visbiežāk saistās ar aknu darbības traucējumiem. Veselīgs un sabalansēts uztura režīms var uzlabot aknu stāvokli un novērst daudzus riska faktorus, kas veicina aknu veselības pasliktināšanos, īpaši attiecībā uz nealkoholisko taukaino aknu slimību (NAFLD), pirms pievēršas uztura bagātinātāju lietošanai kā papildus medicīniskai pieejai.
1. Mārdadzis
Viens no biežāk lietotajiem aknu veselības preparātiem ir mārdadzis jeb silimarīns – bioloģiski aktīva viela, kas iegūta no Silybum marianum auga. Tā lapas klāj baltas svītras, kam mārdadzis arī parād owes savu nosaukumu. Pētījumos analizēta mārdadža ietekme dažādu aknu slimību gadījumā – toksisks hepatīts, taukainas aknas, ciroze, aknu bojājumi asins apgādes traucējumu dēļ un vīrusu izraisītas slimības. Rezultāti ir bijuši neviennozīmīgi. Viena dubultakla, placebo kontrolēta pētījuma ietvaros pacientiem ar aknu cirozi 41 mēneša laikā deva 140 mg mārdadža dienā. Zāļu efekts bija izteiktāks alkohola izraisītas cirozes slimniekiem. Turpretim citā pētījumā, kurā 200 pacienti ar alkohola cirozi lietoja 150 mg silimarīna trīsreiz dienā, pozitīvas ietekmes netika novērotas. Abos pētījumos konstatētas būtiskas metodoloģiskas nepilnības, piemēram, liels pacientu atbirums. Sistemātiskā pārskatā, kurā analizēti 18 dažādi, nejaušināti kontrolēti pētījumi ar vairāk nekā tūkstoti dalībnieku, atklāts, ka tikai apmēram ceturtā daļa no tiem bijusi pietiekami augstā kvalitātē, savukārt atšķirības starp ārstētajām un placebo grupām būtiski nenoteica.
2. Glicirizīns (lakricas sakne)
Lakricas saknes galvenā sastāvdaļa ir glicirizīns, kas apvieno gliciretīnskābi un glikuronskābi, iespējams, palīdzot reģenerēt bojātas aknu šūnas. Senatnē lakrica tika izmantota Tuvo Austrumu medicīnā, pateicoties tās antialerģiskai, attīrošai un pretvīrusu iedarbībai. Tiek uzskatīts, ka lakricas saknei ir vairāki ietekmes mehānismi, kas labvēlīgi var ietekmēt aknas. Glicirizīnam piemīt antioksidanta, pretiekaisuma, imūnsupresīva iedarbība, kā arī tas samazina lipīdu peroksidāciju aknu audos. Klīniskajos pētījumos glicirizīns visbiežāk pētīts intravenozu preparātu formā hepatīta C ārstēšanai, īpaši pacientiem, kuriem nav iespējams lietot interferonu vai viņi nav reaģējuši uz standarta terapiju. Ir konstatēts, ka glicirizīns ietekmē arī endogēna interferona veidošanos. Tomēr vairumam pētījumu raksturīgas būtiskas metodoloģiskas nepilnības, piemēram, maza pētījuma grupa un neviennozīmīgi rezultāti. Japānā veiktā pētījumā izmantoja standartizētu glicirizīna, glicīna un cisteīna kombināciju, ārstējot vairāk nekā 130 pacientus ar hronisku aktīvu hepatītu. Pēc mēneša terapijas transamināžu līmeņi ārstēšanas grupā samazinājās gandrīz par 40 %, savukārt placebo grupā izmaiņas nepārsniedza 2 %. Šī pētījuma rezultātiem gan raksturīgi ierobežojumi saistībā ar nelielo ilgumu.
3. Hlorella
Hlorella ir mikroskopiskas aļģes, ko izmanto gan dažādu zaļo un sarkano pulverveida maisījumu sastāvā, gan kā atsevišķu uztura bagātinātāju. Tās sastāvā ir daudz aminoskābju, minerālvielu, šķiedrvielu un bioloģiski aktīvu vielu. Dubultakls, nejaušināts un placebo kontrolēts pētījums Irānā analizēja Chlorella vulgaris ietekmi uz aknu enzīmiem, cukura koncentrāciju asinīs un asins lipīdu līmeni pacientiem ar NAFLD. No 70 pētījuma dalībniekiem 55 pabeidza pētījumu. Analīzē neiekļāva pacientus ar tādām slimībām kā Vilsona slimība, autoimūna aknu saslimšana, hemohromatoze, vīrusu infekcijas, alkohola izraisītas aknu slimības vai kuri lieto hepatotoksiskas zāles, lipīdu līmeni pazeminošus līdzekļus, metformīnu, antihipertensīvos preparātus vai hormonālos kontracepcijas līdzekļus. Dalībnieki tika sadalīti divās grupās – aktīvās vielas un placebo. Abām grupām 8 nedēļas tika piešķirts 400 mg E vitamīna. Viena grupa saņēma 1200 mg hlorellas dienā, otra – placebo. Pēc astoņām nedēļām hlorellas lietošana uzrādīja labāku svara samazinājumu, cukura un lipīdu līmeņa uzlabošanos asinīs, kā arī labvēlīgu ietekmi uz aknu stāvokli pacientiem ar NAFLD.
4. Taurosodeoksiholskābe (TUDCA)
Pētījumu rezultāti ļauj domāt, ka taurosodeoksiholskābe (TUDCA) veicina aknu šūnu – hepatocītu – vairošanos. Hepatocīti ir būtiska aknu daļa, kas iesaistās detoksikācijā, ogļhidrātu un lipīdu vielmaiņā, albumīna, recēšanas faktoru un komplementu sintēzē. Tiek uzskatīts, ka TUDCA samazina vairākus aknu cirozes rādītājus, ieskaitot ALT, AST un ALP enzīmu līmeni. ALT ir enzīms, kas veicina olbaltumvielu pārvēršanu enerģijā aknu šūnās; aknu bojājuma gadījumā ALT līmenis asinīs paaugstinās. Aspartāta aminotransferāze (AST) – enzīms, kas piedalās aminoskābju šķelšanā. Normāli AST:ALT attiecība ir zem 1. Pacientiem ar alkohola izraisītu aknu slimību šī attiecība pārsniedz 1 vairāk nekā 90 % gadījumu un ir lielāka par 2 70 % pacientu. Ja attiecība pārsniedz 2, tas liecina par iespējamu alkohola izraisītu aknu bojājumu, bet, ja ir zem 1, vairāk raksturīgi ar NAFLD vai NASH. Augsts AST līmenis var norādīt uz aknu slimību vai bojājumu. TUDCA lietošana samazina AST un ALT koncentrāciju asinīs.
Diždadža sakne
Dažos aknu uztura bagātinātājos iekļauta diždadža sakne, taču nav kvalitatīvu pierādījumu par tās hepatoprotektīvo iedarbību vai ieguvumiem. Eksperimenti ar dzīvniekiem liecina, ka diždadža antioksidanta īpašības var samazināt oksidatīvo stresu aknu šūnās, tā potenciāli pasargājot tās no bojājumiem. Tomēr nav klīnisku pētījumu ar cilvēkiem, kas apstiprinātu šādu efektu.
Vai aknu uztura bagātinātāji darbojas?
Esošie pētījumi neliecina par pārliecinošu aknu uztura bagātinātāju, piemēram, mārdadža, lakricas saknes, pienenes vai TUDCA, efektivitāti aknu slimību vai veselības uzlabošanā, galvenokārt vājās izpētes metodikas un pētījumu dizaina dēļ. Lai sniegtu ticamus secinājumus, ir nepieciešami papildus pētījumi ar augstāku kvalitāti. Uzturvielu trūkums un vienveidīgs uzturs ietekmē aknu veselību, tāpēc sabalansēta diēta ar veselīgiem taukiem, sarežģītiem ogļhidrātiem, liesajiem olbaltumvielām, kā arī daudz augļu un dārzeņu bagātiem ar antioksidantiem, būtu pirmais solis ceļā uz labu aknu darbību. Liekais svars un aptaukošanās ir galvenais NAFLD attīstības iemesls, paaugstinot insulīna rezistences risku, kam seko augsts cukura un asinīs cirkulējošo tauku – it īpaši triglicerīdu – līmenis. Dažādas iedzimtas aknu slimības, piemēram, hemohromatoze, Vilsona slimība, aizvietojamās antiproteāzes deficīts vai cistiskā fibroze, nav pētītas saistībā ar uztura bagātinātājiem, un tām ir raksturīgas minerālvielu līdzsvara novirzes, kuru ārstēšanai šādus līdzekļus nelieto. Dažas systematiskās pārskatēs pieejamās indikācijas liecina, ka atsevišķi papildinājumi un augi var uzlabot atsevišķus NAFLD vai NASH rādītājus, uzlabojot aknu funkciju, iekaisumu, steatozi vai fibrozi, bet trūkst pietiekami kvalitatīvu pētījumu par ilgtermiņa klīniskajiem rezultātiem.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
