Pēc garas ziemas bieži vēlamies ātrāk izbaudīt sauli un atgūt enerģiju, taču mūsu organismam nepieciešama noteikta temperatūra, lai nodrošinātu tā normālu darbību. Ja apkārtējā temperatūra ir pārāk augsta vai pārāk zema, tā var radīt svārstības mūsu ķermeņa temperatūrā. Lai no tā izvairītos, jārūpējas par aizsardzību ekstremālos laika apstākļos. Mūsu ķermenis daļēji spēj regulēt temperatūru, piemēram, caur svīšanu, kas darbojas kā iekšēja dzesēšanas sistēma, taču arī tā var tikt pārslogota. Galvenie faktori, kas var kavēt normālu svīšanu, ir baktērijas, sāļi un atmirušās ādas šūnas, kas aizsprosto sviedru dziedzerus cirkšņu zonā. Šāda nosprostojuma rezultātā var attīstīties iekaisums, apsārtums, nieze un dažādi izsitumi, kas pazīstami kā sviedru vai siltuma izsitumi. Zinot šos cēloņus, tālāk varam apskatīt, kā izsitumi rodas, kādi ir simptomi un kā tos ārstēt.
Kurš visbiežāk cieš no sviedru izsitumiem?
Miliaria jeb sviedru izsitumi visbiežāk ir raksturīgi jaundzimušajiem un cilvēkiem ar noteiktiem ādas traucējumiem. Zīdaiņu vidū sviedru izsitumus novēro aptuveni 4,5–9 % gadījumu. Pieaugušie, kas nav pieraduši pie augstas temperatūras, arī var saskarties ar šo problēmu. Visbiežāk sastopamā reakcija ir miljārijas crystallina un miljārijas rubra formas, kas pārsvarā skar gan pieaugušos, gan mazuļus. Retākais cirkšņu izsitumu veids ir miljārija profunda, kas rodas tiem, kas ilgstoši uzturas karstā vidē un daudz svīst, piemēram, militārpersonas.
Kas ir sviedru izsitumi?
Sviedru izsitumi cilvēkam ir zināmi jau gadsimtiem ilgi un pazīstami ar dažādiem nosaukumiem, sākot no “miljārijas” līdz “hidroa”, “essera” un “sudamina”, atkarībā no reģiona. Lai arī nosaukumu ir daudz, cēlonis ir viens – nosprostoti sviedru dziedzeri. Siltuma izsitumi var rasties jebkurā vecumā. Tie bieži parādās cilvēkiem ar specifiskām ādas īpatnībām, tāpēc izsitumu biežums un smagums var atšķirties. Sviedru izsitumi parādās, kad tiek nosprostoti sviedru dziedzeri, rezultātā rodas sāpes, nieze un iekaisums. Parasti tie izpaužas kā caurspīdīgi pūslīši uz ādas, it īpaši vietās, kur sviedri ilgstoši uzkrājas, piemēram, cirkšņu, kakla un padusēs. Pārmērīga svīšana pastiprina izsitumus, kairina ādu un var izraisīt sāpīgumu un dedzināšanu.
Kā izskatās sviedru izsitumi cirkšņos?
Siltuma izsitumi jeb miljārija rodas sviedru kanālu aizsprostošanās dēļ. To raksturs cirkšņu zonā atkarīgs no konkrētās izsitumu formas. Lai noteiktu veidu, ieteicams analizēt simptomus.
Miljārija crystallina
Šī sviedru izsitumu forma skar virsējos ādas slāņus un izpaužas kā niecīgi caurspīdīgi pūslīši uz virsmas vai zem ādas. Pūslīši veidojas sviedru dziedzeru kanālu nosprostojuma dēļ virskārtā. Dažkārt to sastāvā ir balto asins šūnu iekaisuma pazīmes. Raksturīgākie simptomi:
- ar šķidrumu pildīti pūslīši,
- nav ne niezes, ne sāpju,
- pūslīši pazūd, kad āda atdziest.
Miljārija rubra
Miljārija rubra ietekmē dziļākus ādas slāņus nekā crystallina, izraisot apsārtumu, iekaisumu un pūslīšus epidermas slānī. Ja dziedzeri ir iekaisuši, tajos uzkrājas sviedri, kas veido izsitumus. Biežākie simptomi:
- daudzi šķidrumu saturoši izciļņi,
- spēcīga nieze,
- apsārtums un iekaisums.
Miljārija profunda
Miljārija profunda līdzīga miljārijai rubra, bet ietekmē dziļākus cirkšņa dermas slāņus. Šai formai raksturīga šķidruma uzkrāšanās dermas šūnās un sviedru dziedzeru plīsumi, kas rada izteiktu iekaisumu. Galvenie simptomi:
- blīvi izciļņi, kas līdzinās zosādas izskatam,
- nieze un sāpes,
- iekaisums var izraisīt pūslīšu pārsprāgšanu.
Kā ārstēt sviedru izsitumus cirkšņos?
Lai izvēlētos pareizāko terapiju, svarīgi novērtēt riska faktorus. Tie ir karstums, pārmērīga svīšana, cieši vai slikti elpojoši apakšveļas materiāli, ilgstoša gulēšana un slimības ar paaugstinātu svīšanu. Cirkšņu zonai jābūt tīrai un sausai. Ja izsitumi jau izveidojušies, īpaši svarīga ir sēnīšu infekciju kontrole ar lokālu ketokonazola krēmu. Atkarībā no miljārijas veida ārstēšanas pieeja atšķiras.
Miljārija crystallina
Šis veids parasti izzūd pats pāris dienu laikā bez īpašas ārstēšanas. Pareiza ādas higiēna palīdz stāvokli uzlabot.
Miljārija rubra
Miljārija rubra rodas, kad sviedru kanālus nosprosto baktērijas vai netīrumi, piemēram, Staphylococcus epidermidis, kas vairojas mitrā vidē. Ārstēšanas mērķis ir mazināt iekaisumu. Ieteicamās metodes:
- auksti kompresi vai kalamīna losjons simptomu samazināšanai,
- mazas vai vidējas stiprības kortikosteroīdu krēms (piemēram, triamcinolons 0,1 %) vienu līdz divas nedēļas,
- bakteriālas infekcijas gadījumā tiek nozīmētas lokālas antibiotikas, piemēram, klindamicīns,
- var lietot arī kanamicīnu, kas ir iegūts no Streptomyces kanamyceticus,
- kanamicīna sulfāts efektīvs, ja koncentrācija ir 2,0–7,8 mikrogrami mililitrā.
Miljārija profunda
Miljārija profunda bieži attīstās, ja sākotnējie izsitumi netiek ārstēti vai netiek veikti profilaktiski pasākumi. Dermatologi reizēm rekomendē izotretinoīna un lanolīna kombināciju, taču grūti precīzi novērtēt izotretinoīna efektivitāti atsevišķi. Citas ārstēšanas iespējas:
- izvairīties no pārkaršanas, jo atkārtoti miljārijas rubra uzliesmojumi bieži noved pie miljārijas profunda,
- lietošanai paredzēts bezūdens lanolīns, kas pozitīvi ietekmē ārstēšanu,
- regulāra mazgāšanās, kas palīdz noņemt sāļus un baktērijas,
- vietējas un sistēmiskas antibiotikas kā profilaktisks līdzeklis pret sekundāru inficēšanos,
- retinoīdi, kas samazina dziedzeru nosprostojumu un iekaisumu; A vitamīns kā retinoīds pierādījis efektivitāti atsevišķos gadījumos.
Kā ātri mazināt sviedru vai siltuma izsitumus cirkšņos?
Lai gan cirkšņu sviedru izsitumi nav bīstami un neskar citus ķermeņa apgabalus, svarīgi laikus pārvaldīt simptomus. Noderīgas metodes:
- uzturēties vēsākā vidē, izvairīties no pārmērīgas svīšanas,
- valkāt brīvus un elpojošus apģērbus,
- rūpīgi attīrīt ādu, lai atbrīvotu poras no atmirušām šūnām un netīrumiem,
- noņemt jebkādus ādas aizsprostojumus, piemēram, plāksterus,
- nekavējoties ārstēt slimības ar temperatūru,
- nodrošināt pietiekamu šķidruma daudzumu, īpaši karstos un mitros apstākļos,
- ārsts var ieteikt antihistamīna tabletes vai vietējas ziedes, piemēram, kalamīna losjonu vai hidrokortizona krēmu,
- palīdz koloidālās auzu vannas, kas mazina niezi un kairinājumu,
Pareizi ārstējot un atvēsinot ādu, simptomi pārsvarā izzūd diennakts laikā.
Kā novērst sviedru un siltuma izsitumu veidošanos?
Efektīvākā pieeja ir profilakse. Sagatavojoties siltajam laikam, iespējams izvairīties no izsitumiem un baudīt sauli bez diskomforta. Lai to panāktu, jāmazina ilgstoša uzturēšanās karstā, mitrā vidē un jāsamazina pārmērīga svīšana. Svarīgas profilaktiskās darbības:
- izvairīties no uzturēšanās karstumā un mitrumā ilgstoši,
- ierobežot intensīvu fizisku slodzi dienas karstākajās stundās,
- lieto ventilatorus un gaisa kondicionierus, biežāk izmanto vēsu dušu,
- izvēlēties apģērbu no elpojošiem materiāliem, nepieļaut mitruma aizturi,
- uzturēt šķidruma līdzsvaru, dzerot ūdeni, ēdot sulīgus augļus un dārzeņus,
Biežāk uzdotie jautājumi
Ja izsitumi izveidojušies starp cirkšņiem un augšstilbiem, palīdzēt var šādas metodes: lokāls pretsēnīšu krēms sēnīšu infekciju gadījumā, dabīgi antibakteriāli līdzekļi kā tējas koka eļļa, aukstā komprese niezes un apsārtuma mazināšanai, kā arī uzturēt skarto zonu sausu un vēsu. Jock niezi izraisa dermatofītu sēnes, savukārt sviedru izsitumus bieži izraisa Candida, tāpēc tie nav viens un tas pats, lai gan simptomi ir līdzīgi. Pie dažādiem izsitumu iemesliem pieder ne tikai sēnītes, bet arī karstums un baktērijas, kas nosprosto poras. Labākais krēms cirkšņu izsitumu ārstēšanai būs atkarīgs no cēloņa; dermatologs parasti iesaka ketokonazolu, mikonazolu vai perorālus antibiotiskus preprātus, ja nepieciešams. Neosporīnu nav ieteicams lietot pie sēnīšu izraisītiem izsitumiem, ja vien ārsts to īpaši nenorāda; tas ir antibiotisks līdzeklis baktēriju izraisītu iekaisumu gadījumā. Sēnīšu izsitumi parādās kā sarkani, zvīņaini plankumi ar niezi un dedzinošu sajūtu; biežāk tie attīstās jock niezes, pēdas sēnīšu vai kandidozes gadījumā.
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.
