Šķaudīšana ir neapzināta reakcija, kas rodas, mūsu elpceļos iekļūstot kairinošām vielām. Tā ir organisma aizsargmehānisms, kas palīdz atbrīvoties no svešķermeņiem un uzturēt elpceļu veselību. Ir vairāki biežākie šķaudīšanas cēloņi:
Alerģijas
Alerģisko reakciju pamatā ir imūnsistēmas īpaši jutīga reakcija pret vielām, kuras vairumam cilvēku nekādu problēmu nerada. Šīs vielas — piemēram, pelējuma sporas, sīkas putekļu daļiņas, rieksti, ziedputekšņi vai konkrēti aromāti — tiek uztvertas kā apdraudējums. Ja atkārtoti šķaudāt, iespējams, tuvumā ir kāds kairinātājs, vai arī ir vērts veikt alergēnu testu pie speciālista.
Vides faktori
Palielināta gaisa piesārņojuma vai augsta ziedputekšņu daudzuma periodā daudziem cilvēkiem šķaudīšana pastiprinās. Šādi simptomi bieži izpaužas pavasarī vai alerģiju sezonā. Rinitu vai siena drudzi bieži izraisa tieši ziedputekšņu reakcija.
Deguna kairinātāji
Ir dažādi faktori, kas var kairināt deguna gļotādu un izraisīt šķaudīšanu. Bieži pie vainas ir dūmi, it īpaši no cigaretēm, vai aromātiskas vielas, piemēram, spēcīgas smaržas, ķīmiskie tīrīšanas līdzekļi vai pat noteikti pārtikas produktu aromāti.
Vīrusi un baktērijas
Lielākā daļa deguna sekrēcijas un šķaudīšanas atgadījumu ir saistīta ar vīrusu infekcijām, piemēram, saaukstēšanos. Tomēr arī dažas baktērijas var izraisīt līdzīgas reakcijas — piemēram, sinusītu. Vīrusu infekcijas parasti ilgst no 7 līdz 10 dienām, bet bakteriālas var ieilgt ilgāk. Šādām infekcijām raksturīgi arī citi simptomi — aizlikts deguns, temperatūra un klepus.
Citi šķaudīšanas iemesli
Šķaudīšanu var izraisīt arī noteikti medikamenti, kas satur aktīvās vielas, kurām raksturīgas blakusparādības kā gripai vai alerģijai. Dažos gadījumos reakciju uzsāk spilgta gaisma vai pēkšņas temperatūras izmaiņas. Tas notiek tāpēc, ka pēkšņa gaisma izraisa izmaiņas zīlītēs, kas stimulē gļotu izdali un līdz ar to — šķaudīšanu.
Kāpēc mēdz šķaudīt pēc ēšanas?
Dažkārt šķaudīšana sākas pēc ēdienreizes — dažādu iemeslu dēļ, piemēram, ja organisms kādu ēdiena vielu uztver kā bīstamu, vai arī ēd ļoti ātri, kad ēdiena gabali var palikt elpceļos. Šeit ir biežākie šķaudīšanas cēloņi pēc maltītes:
Reflex rinitis
Tā ir nealerģiska reakcija uz asiem ēdieniem, alkoholu, karstiem dzērieniem vai ļoti karstu vai aukstu pārtiku, kas kairina deguna nervus un izraisa šķaudīšanu. Lai gan šis stāvoklis nav alerģisks, tas var radīt ūdeņainu sekrēciju un biežu šķaudīšanu. Tādēļ lietojot asus ēdienus, pievērsiet uzmanību tam, vai pēc ēšanas šķaudāt.
Pārtikas alerģija un jutīgums
Daži pārtikas produkti izraisa vājākas vai stiprākas alerģiskas reakcijas, piemēram, jutīgumu pret kviešu produktu sastāvā esošo glutēnu, laktozes nepanesamību vai riekstu alerģiju. Šādu reakciju laikā var parādīties ne tikai tūska, nieze vai izsitumi, bet arī šķaudīšana un deguna tecēšana — tie visi ir imūnās sistēmas aizsardzības reakcijas.
Nervu sistēmas reakcija
Parasimpātiskā nervu sistēma kontrolē daudzus ikdienas ķermeņa procesus — piemēram, gremošanu, elpošanu un sirdsdarbību. Tiek uzskatīts, ka tā var tikt aktivizēta arī ēšanas laikā, izraisot šķaudīšanu kā refleksu, kura mērķis ir attīrīt elpceļus optimālai elpošanai.
Snatācija jeb ACHOO sindroms
Zināmākā medicīnā šī parādība tiek saukta par ACHOO sindromu (autosomāli dominējošs helioptalmiskais šķaudīšanas sindroms). Tā izpaužas ar šķaudīšanu, kas sākas tieši pēc paēšanas. Tā ir saistīta ar iedzimtību un apkārtējās vides nozīmi, taču precīzs mehānisms vēl nav pilnībā noskaidrots.
Kādēļ alerģija provocē šķaudīšanas lēkmes?
Bieža vai nekontrolējama šķaudīšana visbiežāk veidojas organisma reakcijā uz alergēniem. Šķaudīšanas lēkmes pārsvarā nav saistītas ar vīrusiem vai baktērijām — tās izraisa mēģinājumi attīrīt elpceļus no alergēniem. Tipiski alerģijas simptomi ir iesnas vai aizlikts deguns, nieze, asarošana, klepus un vispārējs nogurums.
Efektīvi šķaudīšanas mazināšanas veidi: padomi un līdzekļi
Ja šķaudīšana traucē ikdienai, ir vairāki praktiski risinājumi, kas var palīdzēt mazināt simptomus:
- Mājas aptiekā vienmēr turiet recepšu neprasošus līdzekļus, lai atvieglotu alerģijas vai saaukstēšanās izraisītas iesnas un šķaudīšanu.
- Izvēlieties dabiskus risinājumus: dzeriet šķidrumus, izmantojiet fizioloģiskos deguna aerosolus, uzlieciet siltu kompresi vai ieelpojiet tvaikus, lai samazinātu šķaudīšanu un atvieglotu elpošanu.
- Iekšējās deguna dobuma attīrīšanai izmantojiet skalošanas šķīdumus vai speciālus deguna traukus, lai samazinātu alergēnu un kairinātāju daudzumu.
- Ja šķiet, ka tūlīt būs jāsšķauda, var palīdzēt deguna saturēšana vai viegla deguna kairināšana no iekšpuses, lai paātrinātu procesu.
- Cenšoties izvairīties no alergēniem, spēcīgām smakām un tabakas dūmiem, radiet mājās vidi, kur alergēni tiek samazināti, piemēram, izmantojot gaisa attīrītājus, uzturot tīrību vai aizzīmogojot logus ziedputekšņu laikā.
Izpētot piemērotākos risinājumus, iespējams atvadīties no šķaudīšanas lēkmēm un uzlabot pašsajūtu.
Kā samazināt šķaudīšanu, ja tā saistīta ar alerģiju?
Ja šķaudāšana, ko izraisa alerģija, rada diskomfortu, izmēģiniet tālāk minētos padomus:
- Veiciet alergēnu testu, lai precīzi noskaidrotu, uz kādām vielām organisms reaģē un varētu mērķtiecīgi izvairīties no to ietekmes.
- Lietojiet piemērotus alerģijas medikamentus — antihistamīnus, deguna dekongestantus vai steroidus, kas samazina šķaudīšanu, iesnas un deguna aizlikumu.
- Domājiet par imunoterapiju — speciālu ārstēšanas veidu ilgstošai alerģijas jutības samazināšanai. Tas palīdz aizsargāties no alergēniem un atvieglo ikdienu.
Šķaudīšana nedrīkst kļūt par ikdienas problēmu. Pieņemiet pasākumus, lai novērstu alergēnu izraisīto šķaudīšanu, un elpojiet brīvi.
Biežāk uzdotie jautājumi par šķaudīšanu
Šķaudīt līdz pat piecām reizēm dienā tiek uzskatīts par normālu. Ja šķaudīšanas epizode pārsniedz 20 pēc kārtas, varētu būt lietderīgi apsvērt alerģiju pārbaudi. Lai izvairītos no biežas šķaudīšanas, ieteicams nepārvietoties vidē, kur ir daudz alergēnu vai izvairīties no pārtikas, kas varētu izraisīt šādu reakciju, kā arī vērsties pie ārsta, lai noskaidrotu iemeslus.
Nav iespējams šķaudīt dziļā miegā, jo refleksu sistēma un apziņa šajā laikā nedarbojas. Šķaudīšanai nepieciešams noteikts apziņas līmenis, lai organisms varētu reaģēt uz deguna gļotādas kairinājumu.
Ilgstoša šķaudīšana un iesnas var būt saistīta ar dažādiem stāvokļiem, tostarp alerģisko rinītu, sinusītu, vīrusu vai baktēriju infekcijām, vai arī ar vides faktoru iedarbību, piemēram, piesārņotu gaisu vai putekļiem.
Šķaudīšana ir neapzināta organisma reakcija uz kairinātāju. Tās laikā gaiss strauji tiek izvadīts caur degunu, lai atbrīvotos no alergēna vai sīku daļiņu, kas izraisījušas kairinājumu.
Šķaudīšana pati par sevi nenorāda, vai veselības stāvoklis uzlabojas, jo cilvēks var šķauda jebkurā infekcijas stadijā — gan sākumā, gan slimības attīstības laikā, gan atveseļošanās periodā. Tā ir reflekss reakcija uz elpceļu gļotādas kairinājumu.
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.
