Vai esi saskāries ar nepatīkamu sajūtu rīklē, kas apgrūtina norīšanu, īpaši mainoties laikapstākļiem? Nereti rodas jautājums – vai diskomfortu izraisa alerģija vai jau sāk attīstīties kakla iekaisums. Lai labāk to saprastu, ir nepieciešams iepazīties ar pamatjēdzieniem, kas tiek izmantoti, kad tiek meklēti līdzekļi pret kakla sāpēm, iekaisumu un rīšanas grūtībām. Streptokoka izraisītais kakla iekaisums rodas, ja inficējas ar Streptococcus pyogenes baktēriju, kas izpaužas ar līdzīgiem simptomiem kā vīrusu kakla sāpes, iesnas un slikta dūša. Cilvēks var iegūt šo baktēriju, nonākot saskarē ar vidi vai priekšmetiem, kuros atrodas streptokoki. To var pārnest, pieskaroties inficētām virsmām un pēc tam pieskaroties sejai vai lietojot traukus kopā ar personu, kas jau slimo ar streptokoku infekciju. Iespējams, esi dzirdējis par antibakteriālajām tabletēm, kas pazīstamas kā „Z-pak”, un bieži tiek izrakstītas piecu dienu kursam kakla sāpju mazināšanai. Sīkāk apskatīsim šo Z-pak jeb azitromicīna lietošanu kakla sāpju gadījumā.
Kas ir azitromicīns jeb z-pak?
Z-pak ir nelielas, rozā krāsas tabletes, kas pieder makrolīdu antibiotiku grupai. Tās ir paredzētas streptokoku infekcijas ārstēšanai kā otrās izvēles terapija, jo bloķē baktēriju olbaltumvielu sintēzi un palīdz samazināt to izplatību. Azitromicīnu parasti izraksta īsa piecu dienu kursa veidā – pirmajā dienā jālieto divas tabletes pa 250 mg, bet nākamajās četrās dienās – pa vienai tabletei dienā. Tomēr jāatceras, ka pirmās izvēles līdzeklis streptokoka ārstēšanai ir penicilīns. Azitromicīns tiek izmantots gadījumos, ja pacients ir alerģisks pret penicilīnu vai ja organisms ir izstrādājis rezistenci pēc atkārtotas penicilīna lietošanas citu veselības problēmu dēļ. Otrās izvēles ārstēšana tiek nozīmēta, ja pirmās līnijas zāles nav iedarbīgas vai nav piemērotas individuālā gadījumā. Penicilīna alerģijas vai rezistences dēļ daudziem pacientiem efektīva izvēle ir azitromicīns.
Kā tiek ārstēts streptokoka kakla iekaisums ar azitromicīnu?
Streptokoka izraisītu kakla iekaisumu iespējams veiksmīgi ārstēt ar azitromicīna makrolīdu grupas antibiotikām, jo tās kavē baktēriju attīstību un infekcijas izplatīšanos organismā. Ārstēšana parasti sākas ar 500 mg devu (divas 250 mg tabletes) pirmajā dienā, bet turpmākās četras dienas jālieto pa 250 mg dienā. Kopumā terapija ilgst piecas dienas, tādējādi pilnībā novēršot simptomus un sāpes kaklā.
Azitromicīna lietošanas norādījumi
Lietojot azitromicīnu vai jebkuru citu antibiotiku, no svara ir ievērot ārsta noteikto medikamentu kursu, ko sauc par „antibiotiku lietošanas režīmu”. Tas nozīmē, ka zāles jālieto precīzi noteiktajā daudzumā un laika posmā, piemēram, azitromicīns jālieto piecas dienas arī tad, ja pašsajūta uzlabojas jau pēc divām dienām. Ja antibiotiku lietošana netiek pabeigta, var attīstīties rezistence, kas apgrūtina turpmāku ārstēšanu ar šo pašu līdzekli. Šādā gadījumā turpmāk vajadzēs lietot citus antibiotiskus medikamentus.
Devas un lietošanas kārtība
Standarta azitromicīna deva ir 250 mg dienā piecas dienas, to var uzņemt gan ēšanas laikā, gan neatkarīgi no ēdienreizēm. Uzsākot ārstēšanu, pirmā diena ir ar paaugstinātu devu – 500 mg, t.i., divas 250 mg tabletes. Nākamās četras dienas jālieto pa 250 mg reizi dienā. Lai gan ēšanas laiks neietekmē zāļu uzsūkšanos, ja azitromicīns rada diskomfortu kuņģī, to var lietot pēc ēdienreizes vai kopā ar nelielu maltīti.
Azitromicīna iespējamās blakusparādības
Biežākās blakusparādības ir šādas:
- Caureja vai kuņģa darbības traucējumi
- Vemšana
- Slikta dūša
- Galvassāpes
- Neregulārs sirdsdarbības ritms
- Ādas pūšļu veidošanās vai lobīšanās
- Apmaldīšanās samaņā vai ģībonis
- Samazināta apetīte vai miegainība
- Lokāls nieze
- Tumšāks urīns nekā ierasts
- Nepierasti vāja muskulatūra
Ieteikumi un piesardzības pasākumi
Pirms vērsties pie ārsta pēc recepšu izrakstīšanas, vēlams sagatavot informāciju par lietotajiem vai agrāk lietotiem medikamentiem. Šī informācija palīdz izvairīties no nevēlamas zāļu mijiedarbības vai alerģiskām reakcijām. Azitromicīna terapiju parasti neiesaka kombinēt ar mazinātas kuņģa skābes līdzekļiem, asinis šķidrinošiem līdzekļiem vai atsevišķiem antidepresantiem. Ja pēc azitromicīna lietošanas pirmajām devām tiek pamanītas nelabvēlīgas reakcijas, nekavējoties konsultējies ar ārstu.
Kad jāvēršas pie ārsta?
Ja jūti sāpes rīklē vai grūtības norīt, ieteicams pēc iespējas ātrāk vērsties pie ārsta vai veikt eksprestestu uz streptokoka infekciju laboratorijā. Citas pazīmes ir paaugstināta temperatūra, pietūkuši mandeles, balti aplikumi uz mandeļu virsmas un palielināti limfmezgli.
Biežāk uzdotie jautājumi par izsitumiem augšstilbu iekšpusē
Z-pak tiek lietots piecas dienas (katru dienu pa 250 mg), un tas var sākt darboties jau dažu pirmo terapijas dienu laikā, tomēr pilns kurss jāizdzer līdz galam. Z-pak jeb azitromicīns ir efektīvs antibakteriāls līdzeklis ar salīdzinoši īsu kursu baktēriju izraisītu kakla infekciju ārstēšanai. Streptokoku infekcijas ārstēšanai nepieciešami antibiotiskie medikamenti, jo tie spēj novērst šo baktēriju izraisītos simptomus, savukārt dabiskie līdzekļi, kā siltu šķidrumu dzeršana, skalošana ar sālsūdeni vai melno piparu tēja, atvieglo pašsajūtu, bet neiznīcina pašu infekciju. Azitromicīna devu var lietot gan no rīta, gan vakarā, neatkarīgi no ēdienreizēm – galvenais ir lietot medikamentu katru dienu vienā un tajā pašā laikā, lai uzlabotu terapijas efektivitāti. Streptokoka ārstēšanai izmanto arī penicilīnu, kas ir pirmās izvēles antibiotika; azitromicīnu parasti lieto gadījumos, kad penicilīns nav piemērots vai radusies alerģiska reakcija. Jāņem vērā, ka azitromicīnu nav ieteicams lietot vienlaikus ar visiem medikamentiem – tas nav savienojams ar dažām pretvīrusu zālēm, antacīdiem, asinis šķidrinošiem līdzekļiem vai noteiktiem antidepresantiem. Pirms uzsākt azitromicīna lietošanu, informē savu ārstu par visiem pārējiem medikamentiem, kurus lieto.
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.
