Vai jums kādreiz ir radies jautājums, kāpēc tieši pirms svarīga notikuma uzrodas pumpas? Lai gan šis fenomens vēl līdz galam nav izpētīts, rodas vēl viens jautājums – kā rīkoties, ja izsitumi parādās intīmajā zonā? Kā tos pareizi saukt – vai tās ir vienkārši dzimumorgānu pumpas vai tomēr jau ir runa par dzimumorgānu herpes? Šajā rakstā piedāvājam detalizētu informāciju par dzimumorgānu herpes un pumpām – to izskatu, simptomiem un ārstēšanu. Galveno atšķirību starp herpes un pumpām veido to ārējais izskats: abos gadījumos āda kļūst iekaisusi, var būt sarkana un dažreiz veidojas pūslīši ar šķidrumu. Šīs izmaiņas bieži izraisa niezi vai pat sāpes. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, vairums herpes infekciju norit bez simptomiem vai netiek atpazītas, taču herpes raksturīgākās pazīmes ir sāpīgas pūslīši vai čūlas, kas var atkārtoties vairumā gadījumu. Dzimumorgānu pumpu un herpes atšķiršanu balsta uz izsitumu atrašanās vietu, izskatu, krāsu un pūslīšu konsistenci.
Dzimumorgānu pumpas
Dzimumorgānu zonā veidojušās pumpas pēc izskata ir līdzīgas tām, kas var parādīties uz citām ķermeņa daļām. Bieži vien to centrā redzams balts vai dzeltenīgs iekaisuma punkts, kas atgādina parastus pinnes. Šo pumpu izcelsmē nav vīrusu ietekmes – visbiežāk tās rodas baktēriju, netīrumu un tauku saskarsmes rezultātā ar ādu. Tās var izveidoties uz ārējiem dzimumorgāniem, dzimumlocekļa, kaunuma lūpām, sēkliniekiem vai ap anālo atveri. Pumpas ir sastopamas arī kaunuma apvidū.
Dzimumorgānu herpes
Herpes infekcija intīmajā zonā parasti izpaužas ar nelieliem, šķidrumu saturošiem pūslīšiem. Šie izsitumi mēdz būt koncentrēti vienā vietā un bieži balstās uz sarkana ādas fona. Pūslīšiem plīstot, var izveidoties seklas brūces vai čūlas, kas dzīšanas procesā pārklājas ar krevelēm. Herpes tiek pārnests tieša kontakta ceļā ar inficētiem ķermeņa šķidrumiem intīmu attiecību laikā. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem vairāk nekā 500 miljoni cilvēku pasaulē slimo ar dzimumorgānu herpes. Šī slimība visbiežāk skar anālās zonas apvidu. Sievietēm izsitumi var rasties uz kaunuma lūpām, maksts vai dzemdes kakla, bet vīriešiem – uz dzimumlocekļa un sēkliniekiem.
Dzimumorgānu pumpu un herpes simptomi
Ir būtiski atšķirt dzimumorgānu pumpu simptomus no herpes pazīmēm, jo abām šīm saslimšanām ir dažādas izpausmes un diagnostikai nepieciešama ārsta konsultācija. Tiek lēsts, ka līdz 50 gadu vecumam ap 3,7 miljardiem pasaules iedzīvotāju jeb 67 % ir inficēti ar herpes simplex vīrusa 1. tipu, kas galvenokārt izraisa herpetiskus izsitumus mutē. Tālāk apskatīsim izplatītākos dzimumorgānu herpes simptomus un slimības attīstības stadijas.
Pumpu simptomi
Dzimumorgānu pumpas, kas bieži dēvētas arī par folikulītu, var izpausties sekojoši:
- Tādas pumpas parasti ir stingras, ar tausti jūtamas zem ādas virsmas.
- Dažām pumpām var būt balts vai dzeltenīgs pūļa pildīts gals.
- Pumpām raksturīgs apaļš veidols un sārta krāsa iekaisuma dēļ.
- Pumpu plīsuma vai atvēršanās gadījumā var izdalīties biezs, balts pūlis.
- Izsitumi var būt gan atsevišķi, gan grupās.
- Bieži tie saistīti ar matu folikuliem, piemēram, folikulīta vai citu matu folikulu infekciju gadījumā.
- Pumpu izraisītais diskomforts parasti nav izteikti sāpīgs, ja vien tās netiek spaidītas vai kairinātas.
- Biežāk sastopamas vietās ar lielāku sviedru dziedzeru vai tauku dziedzeru aktivitāti – intīmajā un kaunuma zonā.
Herpes simptomi
Dzimumorgānu herpes izraisīto simptomu daudzveidība lielā mērā ir atkarīga no individuālajām īpatnībām – dažos gadījumos simptomi var būt pavisam nenozīmīgi vai vispār izpalikt. Parasti tie izpaužas divos galvenajos posmos:
1. stadija: sākotnējais uzliesmojums
Divu līdz četrpadsmit dienu laikā pēc pirmā kontakta ar herpes simplex vīrusu (bieži vien dzimumakta laikā) var attīstīties gripai līdzīgi simptomi: temperatūras paaugstināšanās, galvassāpes, muskuļu sāpes un limfmezglu pieaugums.
- Dzimumorgānos iespējama tirpšana, nieze vai dedzinoša sajūta.
- Ap dzimumorgāniem var izveidoties nelieli vai sarkani šķidruma pildīti pūslīši.
- Pūslīši var plīst, pārvēršoties sāpīgās brūcēs.
2. stadija: atkārtoti uzliesmojumi
Atkārtotas saslimšanas gadījumā izsitumu periods mēdz būt īsāks. Jauniem pūslīšiem pirms tam bieži novērojama tirpšana vai nieze dzimumorgānu rajonā. Pūslīšu kopumi var parādīties uz vai ap dzimumorgāniem, kā arī ap anālo atveri.
Dzimumorgānu pumpu izcelsme
Galvenais dzimumorgānu pumpu rašanās iemesls ir baktēriju savairošanās uz ādas. Baktēriju veids Cutibacterium acnes nodrošina ādas mikrofloras līdzsvaru, bet, kad tās nonāk aizsprostotās ādas porās kopā ar netīrumiem vai taukiem, sāk vairoties un izraisa iekaisumu un pumpu rašanos. Pumpām pārsprāgstot, var parādīties īslaicīgs sāpīgums un šķidruma izdalīšanās, taču vislabāk ir censties novērst gan pumpu, gan herpes izplatību, tādējādi izvairoties no iekaisuma un infekcijas izplatīšanās.
Dzimumorgānu herpes cēloņi
Herpes ir infekcija, ko izraisa herpes simplex vīruss – seksuāli transmisīvs vīruss. Tas pastāv divos variantos:
- HSV-1
- HSV-2
HSV-1 nav galvenais dzimumorgānu herpes cēlonis, jo to pamatā izraisa mutes gļotādas saslimšanas, īpaši cieša kontakta vai skūpstu gadījumā ar inficētu personu. Toties HSV-2 izplatās tieša saskarsmes ceļā ar inficētās personas bioloģiskiem šķidrumiem vai arī kontaktējoties ar šķidruma pildītiem pūslīšiem. Bieži HSV-2 tiek saukts arī par lūpu herpes, un tā var izpausties klasteru veidā ar baltu uzbriedušu galu. Vīruss var skart arī muti un apkārtējās zonas orālā vai ģenitālā seksa laikā.
Diagnostika: herpes un pumpu atšķiršana
Lai noteiktu, vai izsitumi ir dzimumorgānu pumpas vai herpes, jāveic padziļināta veselības pārbaude. Lūk, kā tiek veikta diferenciāldiagnoze.
Dzimumorgānu pumpu diagnostika
Dzimumorgānu pumpu noteikšanai ārsts veic klīnisku apskati, kuras laikā var tikt uzdoti šādi jautājumi:
- Vai pēdējā laikā ir mainījušies higiēnas paradumi?
- Vai ir bijis kontakts ar iespējamiem kairinātājiem vai alergēniem?
- Vizuāli tiek pārbaudīta izsitumu attīstība un ārējās izmaiņas.
Nepieciešamības gadījumā pēc ārsta norādījuma var tikt veikti papildus analīzes, piemēram, asins vai antivielu tests.
Dzimumorgānu herpes diagnostika
Herpes noteikšanai izmanto anamnēzes ievākšanu un fizisku izmeklēšanu. Vajadzības gadījumā tiek nozīmēti laboratoriskie testi kā vīrusa kultivēšana, polimerāzes ķēdes reakcijas (PCR) analīze vai seroloģiskais (asins) tests.
Ārstēšanas iespējas
Dzimumorgānu pumpu un herpes ārstēšana pamatā balstās uz simptomātisku aprūpi. Pumpu terapijai iespējams lietot benzoilperoksīdu vai salicilskābi lietošanai uz tīras ādas. Herpes ārstēšanai bieži tiek nozīmēti pretvīrusu preparāti kā aciklovirs, famciklovirs un valaciklovirs, ko izraksta veselības aprūpes speciālists. Rekomendējams arī ievērot personīgās higiēnas noteikumus un izmantot aizsarglīdzekļus dzimumattiecībās, kas labvēlīgi ietekmē gan herpes, gan pumpu kontroli. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem dzimumorgānu herpes iespējams ārstēt, taču pilnībā izārstēt šo infekciju nav iespējams – slimības recidīvs var atkārtoties.
Biežāk uzdotie jautājumi par pumpām un herpes
- Kā norit agrīnā herpes attīstība uz sejas? Slimība progresē divos posmos: sākumā rodas tirpšana, vēlāk izveidojas izsitumu klasteri.
- Vai dzimumorgānu herpes ir sāpīgas pieskaroties? Sāpes rodas izsitumu pēdējā attīstības stadijā; slimības sākumā sāpes mēdz neizpausties.
- Cik ilgi var turpināties asiņainas fekālijas? Ja asinis izkārnījumos ir vairākas dienas, noteikti jāvēršas pie veselības aprūpes speciālista.
- Vai pumpa var pāriet par herpes? Nē. Šīm slimībām ir atšķirīga izcelsme – pumpas izraisa baktērijas Cutibacterium acnes, bet herpes – herpes simplex vīruss.
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.
