Vai esat kādreiz pamanījuši, kā jūsu sirdsdarbība mainās, klausoties dažāda rakstura mūziku – dažreiz kļūstot mierīgāka lēnāku skaņdarbu laikā vai sākot pukstēt straujāk, kad skan enerģiska melodija? Mūzika ietekmē mūsu emocionālo stāvokli, bet tā spēj arī iedarboties uz sirds ritmu. Dažādi pētījumi norāda, ka mūzikas žanri un to ritms var pozitīvi ietekmēt mūsu vispārējo veselību.
sirds ritma iedarbības mehānismi
Pirms aplūkot, kā mūzika ietekmē sirds darbību, ir vērts izprast pašu sirds ritmu. Tas norāda, cik bieži minūtes laikā saraujas sirds; šo vērtību mēra sitienos minūtē (BPM). Pieaugušam cilvēkam parasti tas ir robežās no 60 līdz 100 BPM, taču rādītāji var mainīties atkarībā no vecuma, fizisko aktivitāšu daudzuma, emocionālā stāvokļa un stresa.
Autonomās nervu sistēmas loma
Sirds ritms tiek kontrolēts ar autonomo nervu sistēmu, kas sadalīta divās galvenajās daļās: simpātiskajā un parasimpātiskajā sistēmā. Simpātiskā daļa pastiprina organisma reakciju uz stresu vai fizisku slodzi, paātrinot sirds ritmu. Parasimpātiskā sistēma, savukārt, palīdz atslābināties, samazinot sirdsdarbību. Mūzikas ietekmē abas šīs sistēmas darbojas, radot dažādas izmaiņas organismā.
Mūzikas ietekme uz sirds ritmu
Pētījumi apliecina, ka mūzika var būtiski ietekmēt sirds ritmu. Atkarībā no skaņdarba īpašībām sirdsdarbība var kļūt lēnāka vai paātrināties.
Mierīga mūzika veicina relaksāciju
Lēni un mierīgi skaņdarbi parasti saistīti ar sirdsdarbības un asinsspiediena pazemināšanos. Tas rada relaksējošu efektu, kas līdzinās meditācijas vai jogas sesijai. Klasiskā mūzika, ambient žanrs vai dabas skaņu ieraksti aktivizē parasimpātisko sistēmu, kas palīdz mazināt organisma stresa līmeni.
Enerģiska mūzika uzmundrina
Turpretī ātrs ritms, piemēram, rokā, popsā, tehno vai elektroniskajā mūzikā, tiek saistīts ar paātrinātu sirdsdarbību. Tas aktivizē simpātisko nervu sistēmu, veicinot modrības stāvokli, paaugstinot adrenalīna līmeni un pat asinsspiedienu.
Zinātniskie pētījumi un to pielietojums praksē
Pasaulē veikti dažādi pētījumi par mūzikas terapijas priekšrocībām emocionālajai labsajūtai un fiziskajai veselībai. Šie darbi uzsver sakarību starp mūzikas klausīšanos un veselības uzlabošanos, un daži pētījumi pierāda šīs metodes efektivitāti medicīnas iestādēs.
Pētījumu rezultāti par mūzikas labvēlīgumu
Analīzes ir veiktas gan intensīvās aprūpes nodaļās, gan sporta vidē. Kāds pētījums konstatēja, ka pacientiem pēc sirds operācijas, kuri klausījās klasisko mūziku, samazinājās trauksmes līmenis un vieglāk pārgāja sāpes. Citos pētījumos gūts apstiprinājums, ka ritmiskas mūzikas klausīšanās palīdz sportistiem palielināt izturību un motivāciju.
Mūzikas terapija medicīnas iestādēs
Mūzikas terapija kļūst arvien plašāk pielietota ne vien emocionālās un fiziskās labsajūtas uzlabošanai, bet arī palīdzēšanai pēc operācijām, traumām vai hroniskām saslimšanām. Bieži tā tiek izmantota papildus tradicionālām ārstēšanas metodēm.
Kā izmantot mūzikas pozitīvo ietekmi?
Lai mūziku varētu izmantot veselības stiprināšanai, noder vairāki vienkārši padomi, kā ieviest to ikdienā:
- Izvēlieties piemērotu mūziku: atslābināšanai un stresa mazināšanai labāk piemērota lēna, mierīga mūzika, piemēram, klasika vai dabas skaņu ieraksti.
- Mūzika kā stimuls fiziskām aktivitātēm: ja nepieciešama motivācija sportojot vai nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, piemērotas būs ritmiskas, enerģiskas melodijas, kas palīdz uzlabot sniegumu.
- Pievērsiet uzmanību mūzikas iedarbībai: novērojiet, kā dažādi žanri ietekmē jūsu emocionālo un fizisko pašsajūtu un sirds ritmu, lai saprastu, kas vislabāk atbilst jūsu individuālajām vajadzībām.
Vairāki cilvēki visā pasaulē izjūt mūzikas spēku, kas spēj uzlabot gan garastāvokli, gan fizisko stāvokli. Personiska saikne ar mūziku var sniegt gan pārbaudītu psiholoģisku, gan fizisku labumu, tāpēc ir vērts izmēģināt dažādus žanrus un atrast sev vispiemērotāko. Mūzika nav tikai izklaide, bet arī viens no efektīviem ceļiem uz veselīgāku dzīvesveidu.
Veselīga uztura eksperte un sertificēta uztura speciāliste, kura specializējas sabalansēta uztura risinājumos, lai palīdzētu sasniegt dažādus veselības mērķus – svara samazināšanu, enerģijas atjaunošanu vai vispārējas pašsajūtas uzlabošanu. Pašlaik Agnese ir galvenā uztura satura autore veselības platformā “Veselības Nams”.
Agnese ir ieguvusi pārtikas zinātnes un uztura bakalaura grādu Viļņas Universitātē, kā arī maģistra grādu Londonas Karalienes Marijas universitātē, kur padziļināti apguva uztura plānošanu un vielmaiņas regulāciju. Studiju laikā viņa piedalījās zinātniskos pētījumos, kas analizēja uztura izmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.
