Spiediena sajūta ausīs nereti izraisa ne tikai diskomfortu, bet arī satraukumu, it īpaši, ja nav acīmredzamu infekcijas pazīmju. Nereti cilvēki, izjūtot šādu diskomfortu, tūlīt domā par ausu infekciju, tomēr pastāv dažādi citi iemesli, kuru dēļ var rasties šāda sajūta. Šajā rakstā apskatīsim biežāk sastopamos spiediena ausīs cēloņus, iespējamās pavadošās pazīmes un veidus, kā mazināt šo nepatīkamo sajūtu.
Gaisa spiediena ietekme un Eustahija kanāls
Kā vides spiediena izmaiņas ietekmē ausis
Ausu sistēma ir īpaši jutīga pret apkārtējās vides gaisa spiediena svārstībām. Atrodoties lidmašīnā, ceļojot kalnos vai strauji mainot augstumu, Eustahija kanāls, kas savieno vidusauss dobumu ar rīkles mugurējo sienu, var nespēt pietiekami ātri pielāgoties spiediena maiņai. Rezultātā var rasties spiediena vai pat sāpju sajūta ausīs. Pārtikas sakošļāšana, rīšana vai žāvāšanās palīdz atvērt šo kanālu un izlīdzināt spiedienu ausī.
Gaisa spiediena izmaiņu izraisītas sāpes
Ir cilvēki, kuri īpaši reaģē uz atmosfēras spiediena izmaiņām, kas var izraisīt galvassāpes, ko papildina spiedoša sajūta ausīs. Precīza šīs parādības izcelsme nav līdz galam saprotama, taču iespējams, ka mainoties gaisa spiedienam, galvas asinsvadi paplašinās vai sašaurinās.
Alerģijas un spiediens ausīs
Kā alerģiskas reakcijas ietekmē ausis
Alerģijas dēļ bieži rodas deguna aizlikums un deguna blakusdobumu tūska, kas var traucēt Eustahija kanāla normālu darbību. Šāda situācija ir īpaši raksturīga pavasara un rudens sezonās, kad gaisā ir daudz alergēnu. Šīs aizsprostojuma dēļ iespējama spiediena sajūta un reizēm arī sāpes ausīs. Simptomu mazināšanai var tikt izmantoti antihistamīna preparāti vai dekongestanti.
Apakšžokļa locītava un spiediens ausīs
Apakšžokļa locītavas traucējumi
Apakšžokļa locītavas darbības traucējumi bieži vien ir saistīti ar ausu simptomiem, jo šis locītava atrodas tuvu auss kanālam. Sāpes, iekaisums vai funkcionāli traucējumi locītavā var izraisīt spiediena sajūtu ausīs. Tas biežāk novērojams tiem, kuriem ir ieradums sakost zobus vai bieži lietot košļājamo gumiju. Lai mazinātu diskomfortu, var palīdzēt rehabilitācijas vingrinājumi un žokļa atslābināšanas metodes.
Stāja, stress un to ietekme
Nervu sistēmas reakcijas
Hronisks stress un nepareiza stāja atstāj ietekmi uz nervu sistēmas darbību, kas savukārt var ietekmēt arī ausis. Prolongēts stress var izraisīt muskuļu sasprindzinājumu kakla un plecu rajonā, līdz ar to veicinot asinsvadu sašaurināšanos un nervu impulsu izmaiņas, kam rezultātā iespējams rasties spiediena sajūta ausīs. Šo simptomu mazināšanai piemērotas ir relaksācijas metodes, piemēram, meditācija, joga vai elpošanas vingrinājumi.
Izplatīti maldīgi priekšstati un fakti par spiedienu ausīs
Neatbilstoši pieņēmumi
- Spiediena sajūta ausīs vienmēr liecina par infekciju. Patiesībā tam var būt vairāki citi cēloņi, kā aprakstīts iepriekš.
- Eustahija kanāla veselīga darbība ir būtiska spiediena regulēšanā un diskomforta novēršanā.
Ieteikumi spiediena sajūtas mazināšanai ausīs
Šeit aprakstīti efektīvi veidi, kā palīdzēt samazināt spiedienu ausīs:
- Rīšana vai košļāšana veicina Eustahija kanāla atvēršanos un spiediena izlīdzināšanu.
- Deguna aerosolu lietošana, īpaši dekongestantus, palīdz atbrīvot deguna ejas.
- Stresa mazināšanas paņēmieni, piemēram, meditācija vai elpošanas vingrinājumi, var būt noderīgi.
- Regulāra šķidruma uzņemšana palīdz nodrošināt organisma normālu darbību, tostarp arī Eustahija kanāla funkcijas darbošanos.
Ja spiediena sajūta ausīs saglabājas ilgstoši, ieteicams apmeklēt ārstu, lai noskaidrotu tās cēloni un saņemtu atbilstošu palīdzību. Vairumā gadījumu iemesli nav bīstami un ir viegli risināmi, tomēr dažkārt var būt nepieciešama speciālista konsultācija. Par veselību rūpēties ir vienmēr pareiza izvēle.
Veselīga uztura eksperte un sertificēta uztura speciāliste, kura specializējas sabalansēta uztura risinājumos, lai palīdzētu sasniegt dažādus veselības mērķus – svara samazināšanu, enerģijas atjaunošanu vai vispārējas pašsajūtas uzlabošanu. Pašlaik Agnese ir galvenā uztura satura autore veselības platformā “Veselības Nams”.
Agnese ir ieguvusi pārtikas zinātnes un uztura bakalaura grādu Viļņas Universitātē, kā arī maģistra grādu Londonas Karalienes Marijas universitātē, kur padziļināti apguva uztura plānošanu un vielmaiņas regulāciju. Studiju laikā viņa piedalījās zinātniskos pētījumos, kas analizēja uztura izmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.
