Acu trīcēšana, kas medicīnā pazīstama kā nistagms, bieži rada jautājumus tiem, kuri saskaras ar šo parādību. Lai arī šī sajūta var būt nepatīkama, tās pamatā ir sarežģīti nervu sistēmas procesi. Dažādie neiroloģiskie savienojumi, kas regulē acu kustības, padara nistagmu par aktuālu tematu gan speciālistiem, gan sabiedrībai. Šajā rakstā apskatīsim, kāpēc dažiem cilvēkiem rodas acu drebuļi, izskaidrosim šo parādību un apkoposim neiroloģu atziņas.
Kas ir nistagms?
Nistagms izpaužas kā netīšas acu kustības, kas var notikt dažādās plaknēs – gan augšup, gan lejup, gan sāniski, gan rotācijas formā. Šī problēma nav dzīvībai bīstama, tomēr tā var būt saistīta ar redzes traucējumiem vai citiem neiroloģiskiem stāvokļiem. Parasti nistagmu raksturo straujas, atkārtotas acu kustības, kas var likt cilvēkam mainīt galvas vai kakla pozīciju, lai labāk uztvertu apkārtējo vidi.
Nistagma veidi un iedalījums
Iedzimts nistagms
Iedzimto nistagmu nereti novēro bērnībā, visbiežāk pirmajos dzīves mēnešos. Šis nistagma veids var būt saistīts ar ģenētiku un bieži tiek pārmantots. Iedzimtais nistagms bieži nav saistīts ar būtisku redzes asuma zudumu, taču bērniem nepieciešama regulāra uzraudzība, lai nodrošinātu labvēlīgu redzes attīstību.
Iegūts nistagms
Iegūts nistagms var parādīties vēlāk dzīvē un bieži ir saistīts ar neiroloģiskām slimībām, piemēram, multiplo sklerozi, insultu, smadzeņu traumām vai noteiktu medikamentu lietošanu. Atkarībā no cēloņa iegūtais nistagms var būt īslaicīgs vai pastāvīgs. Klīniski šis nistagma veids tiek uzskatīts par nopietnāku, jo tas parasti pavada citus nervu sistēmas traucējumus.
Iespējamie nistagma cēloņi
Ģenētiskie faktori
Nistagms, kas tiek mantots ģimenē, visbiežāk ir saistīts ar noteiktām ģenētiskām izmaiņām. Iedzimtība ietekmē acu struktūru veidošanos un tās funkcionēšanu visa cilvēka dzīves laikā.
Nervu sistēmas traucējumi
Nistagms var attīstīties arī nervu sistēmas problēmu dēļ. Centrālās nervu sistēmas bojājumi, smadzeņu stumbra traucējumi vai iekšējās auss slimības var veicināt neparastas acu kustības. Šādos gadījumos nistagms var būt īslaicīgs vai kļūt par simptomu kādam nopietnākam veselības stāvoklim.
Vielas un alkohols
Dažu vielu, kā arī alkohola lietošana var izraisīt nistagmu, ietekmējot nervu darbību. Šie efekti parasti ir pārejoši un izzūd pēc vielas izvadīšanas no organisma. Tomēr, ja vielas tiek lietotas lielākos daudzumos vai ilgstoši, sekas var kļūt hroniskas, ietekmējot līdzsvara izjūtu vai redzi.
Saslimšanas
Iegūto nistagmu var izraisīt arī dažādas slimības, piemēram, multipla skleroze vai Parkinsona slimība. Lai arī šo slimību ārstēšana nereti samazina nistagma simptomus, dažkārt traucējumi saglabājas kā blakusparādība.
Nistagma diagnosticēšana un ārstēšana
Diagnostika
Nistagma izcelsmes noteikšanai ārsts veic visaptverošu izmeklēšanu, kas var ietvert acu pārbaudi, neiroloģisko funkciju izvērtējumu un attēldiagnostiku (piemēram, magnētiskās rezonanses vai datortomogrāfijas izmeklējumu). Tas ļauj noteikt, vai nav bojājumu smadzenēs vai acu apvidū.
Ārstēšanas iespējas
Nistagma ārstēšana balstās uz tā iemesliem. Iedzimta nistagma gadījumā intensīva terapija reti ir nepieciešama, bet dažos gadījumos var palīdzēt redzes terapija. Iegūtā nistagma gadījumā piemēro medikamentus, kas ietekmē nervu sistēmu vai mazina simptomus. Dažiem pacientiem var ieteikt ķirurģisku iejaukšanos, lai uzlabotu acu stāvokli vai stabilizētu galvas pozīciju.
Ikdienas paradumi un redzes veselības saglabāšana
Cilvēkiem ar nistagmu ir svarīgi ievērot veselīgus dzīvesveida principus – sabalansētu uzturu, regulāras fiziskās aktivitātes un kontrolēt stresu. Ne mazāk būtiska ir regulāra acu ārsta vai neirologa apmeklēšana, lai nodrošinātu efektīvu simptomu kontroli un ārstēšanu.
Neskatoties uz to, ka nistagms var būt gan pārejošs, gan pastāvīgs, mūsdienu medicīnas iespējas ļauj būtiski uzlabot lielākās daļas pacientu dzīves kvalitāti. Ir svarīgi laicīgi pamanīt simptomus un vērsties pie ārsta, lai noskaidrotu nistagma iemeslus un saņemtu piemērotu ārstēšanu.
Veselīga uztura eksperte un sertificēta uztura speciāliste, kura specializējas sabalansēta uztura risinājumos, lai palīdzētu sasniegt dažādus veselības mērķus – svara samazināšanu, enerģijas atjaunošanu vai vispārējas pašsajūtas uzlabošanu. Pašlaik Agnese ir galvenā uztura satura autore veselības platformā “Veselības Nams”.
Agnese ir ieguvusi pārtikas zinātnes un uztura bakalaura grādu Viļņas Universitātē, kā arī maģistra grādu Londonas Karalienes Marijas universitātē, kur padziļināti apguva uztura plānošanu un vielmaiņas regulāciju. Studiju laikā viņa piedalījās zinātniskos pētījumos, kas analizēja uztura izmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.
