Klepojot izdalīts asinis, kas pazīstams kā hemoptīze, ir asins un gļotu izdalīšanās no apakšējiem elpceļiem, ietverot traheju un plaušas. Hemoptīze atšķiras no hematemēzes. Pēc hemoptīzes asinis parasti ir ar burbuļiem un sajauktas ar gļotām, savukārt hematemēze nozīmē lielu asiņu daudzuma vemšanu, kas rodas asiņošanas dēļ augšējā gremošanas traktā.
Kad nepieciešama ārsta konsultācija?
- Ja izklepon vairāk nekā dažus tējkarotes asiņu.
- Ja mazā daudzumā izdalās asinis vairāku nedēļu garumā.
- Ja novēro šādas pazīmes:
- Asinis urīnā vai izkārnījumos
- Sāpes krūtīs
- Reibonis
- Paaugstināta ķermeņa temperatūra
- Pastiprināta svīšana naktīs
- Elpas trūkums
- Straujš ķermeņa svara zudums
Kādi ir asiņu izdalīšanās cēloņi?
Vairumā gadījumu hemoptīzes iemesls nav nopietns un ir viegli ārstējams, taču šis simptoms var norādīt arī uz plaušu audzēju vai smagu infekciju. Pārlieku liels asins zudums rada apdraudējumu un prasa tūlītēju medicīnisku palīdzību. Biežākās infekciozās hemoptīzes izcelsmes ir bronhīts, plaušu karsonis un tuberkuloze.
Citi iespējamie iemesli:
- Bronhektāzes
- Cistiskā fibroze
- Asinsvadu iekaisums (vaskulīts)
- Kokaina lietošana
- Sistēmiskās sarkanās vilkēdes sarežģījumi
- Sirds mazspēja
- Bojājumi plaušu asinsvadiem
- Gļotādas kairinājums pēc bronhoskopijas biopsijas
- Asins recēšanu bremzējošu medikamentu lietošana
- Intensīva klepošana
- Plaušu artēriju nosprostojums
- Hroniska obstruktīva plaušu saslimšana
- Aspirācija (šķidruma iekļūšana plaušās)
- Plaušu audzējs
- Deguna, mandeļu vai smaganu asiņošana ar asiņu nokļūšanu elpceļos
- Svešķermenis elpceļos, kas biežāk sastopams bērniem
Kā norit hemoptīzes diagnosticēšana?
- Anamnēzes ievākšana un klīniskā apskate: ārsts noskaidro asiņu daudzumu, biežumu, simptomu ilgumu un riska faktorus, piemēram, smēķēšanas ieradumus.
- Krūškurvja rentgenizmeklējums.
- Krūškurvja datortomogrāfija.
- Bronhoskopija, lai noteiktu asiņošanas avotu.
- Pilna asins aina, lai izvērtētu iespējamas infekcijas.
- Krēpu uzsēšana, lai izvērtētu infekcijas izraisītāju — bakteriju vai vīrusu.
- Asins recēšanas rādītāju pārbaude.
- Plaušu artēriju angiogrāfija.
- Urīna analīze, lai izslēgtu citas slimības.
Ārsts izvēlas piemērotākās izmeklēšanas metodes, vadoties pēc iespējamā slimības cēloņa.
Kā ārstē asiņu izdalīšanos klepojot?
- Antibiotikas plaušu karsoņa vai tuberkulozes gadījumā.
- Steroīdu līdzekļi iekaisuma mazināšanai.
- Ķirurģiska iejaukšanās un audzēju terapija, ja iemesls ir ļaundabīgs veidojums.
Smagākos gadījumos nepieciešama intensīva terapija asiņošanas apturēšanai, līdz tiek precīzi noteikts tās avots. Ārsts var veikt bronhoskopiju, lai izņemtu asiņu recekļus no elpceļiem, vai arī izmantot angiogrāfiju un veikt asiņojošas artērijas slēgšanu. Papildus var tikt nozīmētas zāles asiņošanas mazināšanai, piemēram, traneksāmskābe.
Raksta autors
- Dr. Chaiwut Sawawiboon, ārsts, plaušu slimību speciālists
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
