Klusā hipertensija ir stāvoklis, kas nereti tiek dēvēts par “kluso slepkavu”. Tā spēj attīstīties ilgstoši bez redzamiem simptomiem, tomēr noved pie smagām veselības problēmām. Šajā rakstā aplūkots, kāpēc hipertensija tik bieži norit nemanāmi, ar kādiem draudiem tā saistīta, kā laicīgi to konstatēt un kā samazināt iespējamās sekas.
Kāpēc hipertensija tiek uzskatīta par “kluso”?
Lielākajai daļai cilvēku ar paaugstinātu asinsspiedienu nav izteiktu simptomu, tāpēc slimība var progresēt gadiem, radot būtiskas veselības komplikācijas pat ievērojami paaugstināta asinsspiediena gadījumā. Dažkārt veselības traucējumi šajā stāvoklī ir ļoti minimāli vai vispār nemanāmi, līdz attīstās nopietni sarežģījumi, piemēram, infarkts vai insults.
Simptomu trūkuma draudi
Nepamanāmi simptomi bieži noved pie tā, ka cilvēki ignorē savu veselību. Daudzi kļūdaini domā, ka ir pilnīgi veseli, tāpēc neveic profilaktiskas pārbaudes un nesāk ārstēšanu. Tas būtiski paaugstina komplikāciju iespējamību un var nopietni ietekmēt tādus orgānus kā sirds, nieres, smadzenes un acis.
Veselībai bīstamās sekas, ko rada klusā hipertensija
Ilgstoši paaugstināts asinsspiediens var izraisīt dažādus nopietnus bojājumus organismā. Zemāk aplūkoti biežākie un bīstamākie veselības apdraudējumi.
Sirds slimību attīstība
Hronisks asinsspiediena pieaugums rada pastiprinātu slodzi sirdij. Laika gaitā asinsvadi kļūst šaurāki un var aizsprostoties, tādējādi palielinot infarkta un sirdstrieka risku. Sirds sienas mēdz sabiezēt, kas apgrūtina asiņu sūknēšanu organismā.
Insulta risks
Pastāvīgi augsts asinsspiediens vairo iespēju, ka smadzeņu asinsvadi var plīst vai nosprostoties, izraisot insultu. Šāds stāvoklis bieži rezultējas smagās sekās, tai skaitā dzīvībai bīstamā stāvoklī vai paralīzē.
Nieru bojājumi
Nieres caurauž daudzi asinsvadi, un augsts asinsspiediens apgrūtina šo orgānu darbu, kā rezultātā draud nieru funkciju zudums. Dažos gadījumos nepieciešama dialīze vai nieru pārstādīšana.
Acu asinsvadu traucējumi
Paaugstināts asinsspiediens var radīt bojājumus smalkajās asinsvadu struktūrās acīs, izraisot redzes traucējumus vai pat aklumu.
Kā tiek konstatēta hipertensija?
Diagnozes noteikšana nav sarežģīta, tomēr daudzi cilvēki regulāri neuzrauga asinsspiedienu. Vizītes laikā ārsts izmanto manometru, lai noteiktu asinsspiediena līmeni. Būtiski ir sekot asinsspiedienam pat tad, ja nav sūdzību, jo tā iespējams laicīgi atklāt problēmas.
Asinsspiediena rādītāju nozīme
Asinsspiediena vērtējums ir svarīgs solis hipertensijas diagnosticēšanā. Augšējā vērtība (sistoliskā) ataino spiedienu artērijās sirds saraušanās brīdī, apakšējā (diastoliskā) – pauzes laikā starp sirdspukstiem. Pasaules Veselības organizācija klasificē normālu asinsspiedienu kā 120 mmHg sistoliski un 80 mmHg diastoliski.
Profilakse un dzīvesveida maiņa hipertensijas riska mazināšanai
Profilakse ir efektīvāka nekā ārstēšana, un tas īpaši svarīgi klusās hipertensijas gadījumā. Lai arī ģenētiskos faktorus nav iespējams kontrolēt, to ietekmi var mazināt ar paradumu maiņu ikdienā.
Uztura ieteikumi
Pareizi ēšanas paradumi veicina asinsspiediena samazināšanu. Jālieto vairāk augļu, dārzeņu, liesu olbaltumvielu un pilngraudu produktus. Jāierobežo sāls lietošana, jo pārāk daudz nātrija paaugstina asinsspiedienu. Rekomendēts arī samazināt alkohola patēriņu.
Fiziskās aktivitātes
Regulāras kustības stiprina sirdi un palīdz samazināt asinsspiedienu. Nedēļā nepieciešams vismaz 150 minūtes vidējas intensitātes vai 75 minūtes augstas slodzes fizisko aktivitāšu.
Stresa kontrole
Pastāvīgs stresu līmenis nelabvēlīgi ietekmē asinsspiedienu. Palīdz relaksācijas metodes, piemēram, joga, apzinātības prakses vai elpošanas vingrinājumi.
Smēķēšanas un alkohola ierobežošana
Smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana ievērojami veicina asinsspiediena paaugstināšanos. Atteikšanās no šiem paradumiem vai to minimalizēšana uzlabo asinsvadu veselību un samazina hipertensijas attīstības risku.
Ārstēšanas iespējas, pārvaldot kluso hipertensiju
Konstatējot kluso hipertensiju, iespējams tiek izrakstītas zāles. Asinsspiediena regulēšanai izmanto vairākas medikamentu grupas.
Diurētiskie līdzekļi
Šīs zāles palīdz izvadīt no organisma lieko šķidrumu un nātriju, tādējādi pazeminot asinsspiedienu. Nereti tos nozīmē kā pirmos.
Beta blokatori
Beta blokatori palēnina sirdsdarbību un samazina sirds muskuļa sasprindzinājumu, kas palīdz samazināt asinsspiedienu.
Kalcija kanālu blokatori
Šīs zāles paplašina asinsvadus un samazina sirds nepieciešamību pēc asins un skābekļa, tādēļ samazinās arī asinsspiediens.
AKF inhibitori
Angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori bloķē vielas, kas sašaurina asinsvadus, palīdzot tādējādi pazemināt asinsspiediena vērtības.
Ieteikumi ārstēšanās laikā
Līdztekus medikamentozai ārstēšanai svarīgas ir arī izmaiņas dzīvē, jo tās palīdz sasniegt un saglabāt optimālu asinsspiediena līmeni.
Izplatītāko uzskatu par hipertensiju atspēkojums
Aplami priekšstati par hipertensiju joprojām ir sastopami bieži. Daļa cilvēku kļūdaini uzskata, ka simptomu trūkums nozīmē veselību. Tāpat tiek domāts, ka paaugstināts asinsspiediens ir tikai vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai gan patiesībā šī slimība nereti attīstās arī gados jaunākiem cilvēkiem, kuri neievēro veselīgu dzīvesveidu.
Atsevišķi mērījumi
Bieži pat pēc vienreizēja “normāla” asinsspiediena mērījuma maldīgi tiek spriests, ka hipertensijas nav. Atsevišķi rādītāji var būt ietekmēti, piemēram, no saspringuma, fiziskas aktivitātes vai kofeīna lietošanas, tādēļ asinsspiediens jāpārbauda regulāri.
Secinājumi
Klusā hipertensija var radīt būtiskus veselības apdraudējumus, ja tā netiek atklāta un ārstēta. Ņemot vērā, ka simptomu bieži nav, regulāri jāuzrauga asinsspiediens, īpaši ja ir palielināts risks vai ģimenes anamnēze. Dzīvesveida uzlabošana, piemērota fiziskā slodze un sabalansēts uzturs samazina šīs slimības radītās sekas. Ja diagnosticēta hipertensija, nepieciešams ievērot ārsta norādījumus un sadarboties ar mediķiem, lai sasniegtu labākos veselības rezultātus.
Veselīga uztura eksperte un sertificēta uztura speciāliste, kura specializējas sabalansēta uztura risinājumos, lai palīdzētu sasniegt dažādus veselības mērķus – svara samazināšanu, enerģijas atjaunošanu vai vispārējas pašsajūtas uzlabošanu. Pašlaik Agnese ir galvenā uztura satura autore veselības platformā “Veselības Nams”.
Agnese ir ieguvusi pārtikas zinātnes un uztura bakalaura grādu Viļņas Universitātē, kā arī maģistra grādu Londonas Karalienes Marijas universitātē, kur padziļināti apguva uztura plānošanu un vielmaiņas regulāciju. Studiju laikā viņa piedalījās zinātniskos pētījumos, kas analizēja uztura izmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.
