Vai jums ir nācies aizdomāties, ka vienkāršs ikdienas ieradums var būt viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pietrūkst enerģijas? Temats “Kāpēc ikdienas kafijas dzeršana var būt saistīta ar nogurumu” piedāvā būtiskas atziņas par vienu no populārākajiem dzērieniem pasaulē – kafiju. Daudzi cilvēki sāk rītu ar tvaikojošu kafijas krūzi, taču šis rituāls var būtiski ietekmēt gan enerģijas līmeni, gan kopējo pašsajūtu. Turpiniet lasīt un uzziniet, kā kafija, neskatoties uz tās priekšrocībām, ilgtermiņā var sekmēt nogurumu un kā iespējams šos paradumus mainīt.
Kofeīna ietekme: kā tas darbojas mūsu smadzenēs
Kofeīns ir galvenā kafijas sastāvdaļa, kas palīdz daudziem cilvēkiem mosties un sākt dienu enerģiski. Tomēr kofeīnam piemīt arī iespēja izraisīt pretēju efektu – nogurumu. Šī viela iedarbojas uz adenozīnu – smadzeņu ķīmisko savienojumu, kas sekmē miegu. Kad kofeīns bloķē adenozīna receptorus, mēs sajūtam možumu.
Taču ilgtermiņā smadzenes spēj palielināt adenozīna receptoru daudzumu kā pretreakciju, tādēļ rodas nepieciešamība pēc arvien lielākas kofeīna devas, lai sasniegtu līdzvērtīgu mundrumu. Šī cikliskā darbība noved pie tolerances pret kofeīnu, un agrāk pierastā kafijas deva kļūst vairs nepietiekama iedarbībā.
Pastāvīgs adrenalīna stimulācijas režīms
Daudziem mosties bez papildu stimulācijas šķiet gandrīz neiespējami, tomēr regulāra kafijas lietošana organismu nepārtraukti virza uz palielinātu adrenalīna ražošanu. Pēc kafijas izdzertā krūzes adrenalīna izraisītais “pacēlums” uz brīdi uzlabo aktivitāti un uzmanību, bet tas var arī veicināt organisma stresu un pēc tam izraisīt noguruma sajūtu.
Ja kofeīnu saturošus dzērienus lieto ilgstoši un bieži, endokrīnā sistēma tiek pārslogota, kas noved gan pie hroniska noguruma, gan miega kvalitātes traucējumiem.
Kofeīns un miegs: kā tas ietekmē nakts atpūtu
Kofeīns saglabājas organismā ilgstoši, tāpēc miega traucējumi vai grūtības aizmigt var būt arī paaugstināta kafijas patēriņa sekas. Pat ja šķiet, ka dzēriens pirms pusdienlaika nevar ietekmēt nakts miegu, kofeīna ilgais pussabrukšanas periods spēj izraisīt bezmiegu vai traucējumus miega ciklā pat tad, ja nav acīmredzamu simptomu. Rezultātā tiek traucēta dziļā miega fāze, kas ir nozīmīga organisma enerģijas atjaunošanai un garīgās veselības uzlabošanai.
Alternatīvas un izmaiņas dzīvesveidā
Lai arī kafija spēj uzlabot uzmanību, tās īstermiņa un ilgtermiņa blakusparādības nav nenozīmīgas. Ja vēlaties samazināt kofeīna lietošanu, ir vairākas iespējas, ko varat izmēģināt:
- Zaļā tēja – satur mazāk kofeīna nekā kafija, bet saglabā dabiskās īpašības un sniedz antioksidantu labumu.
- Cigoriņu dzēriens – tajā nav kofeīna, tam ir kafijai līdzīga garša, turklāt tas veicina gremošanu, pateicoties prebiotiskajām šķiedrvielām.
- Pietiekams ūdens daudzums – nereti dehidratācija tiek sajaukta ar noguruma sajūtu, tādēļ svarīgi visu dienu uzturēt labu ūdens balansu.
- Miega kvalitātes uzlabošana – samaziniet kofeīna patēriņu pēcpusdienas un vakara stundās, lai veicinātu pilnvērtīgu nakts atpūtu.
Ikdiena ar enerģiju
Izmainot ieradumus, iespējams daudz precīzāk uztvert organisma signālus un apmierināt tā vajadzības. Līdzsvarotas attiecības ar kafiju nākotnē var būtiski uzlabot gan enerģijas rezervju līmeni, gan kopējo labsajūtu. Katrs cilvēks ir individuāls, tādēļ ieteicams paļauties uz savu sajūtu un eksperimentēt, lai atrastu piemērotākos risinājumus.
Kafijas dzeršana sabiedrībā nereti netiek uztverta kā problēma, jo tas ir kļuvis par izplatītu ikdienas ieradumu. Tomēr svarīgi sekot līdzi sava ķermeņa reakcijām – tās var sniegt daudz vairāk vērtīgas informācijas, nekā spējat iedomāties. Izprotot savus signālus un ieklausoties veselības vajadzībās, iespējams panākt labāku pašsajūtu un optimālu veselību.
Veselīga uztura eksperte un sertificēta uztura speciāliste, kura specializējas sabalansēta uztura risinājumos, lai palīdzētu sasniegt dažādus veselības mērķus – svara samazināšanu, enerģijas atjaunošanu vai vispārējas pašsajūtas uzlabošanu. Pašlaik Agnese ir galvenā uztura satura autore veselības platformā “Veselības Nams”.
Agnese ir ieguvusi pārtikas zinātnes un uztura bakalaura grādu Viļņas Universitātē, kā arī maģistra grādu Londonas Karalienes Marijas universitātē, kur padziļināti apguva uztura plānošanu un vielmaiņas regulāciju. Studiju laikā viņa piedalījās zinātniskos pētījumos, kas analizēja uztura izmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.
