ECMO jeb ārpusķermeņa membrānas oksigenācija ir mākslīgās sirds-plaušu iekārta, kas nodrošina dzīvībai svarīgu atbalstu pacientiem ar smagu sirds un/vai plaušu mazspēju. Šī sistēma attīra asinis, piesātina tās ar skābekli, izvada ogļskābo gāzi un atgriež asinis atpakaļ organismā. ECMO palīdz glābt cilvēku dzīvību gadījumos, kad attīstās smaga sirds vai plaušu mazspēja, ko izraisa koronāro artēriju slimība, miokardīts, akūts miokarda infarkts vai COVID-19, un kad ķermenis vairs nereaģē uz medikamentiem, mākslīgo plaušu ventilāciju vai standarta dzīvības uzturēšanas metodēm. Šī iekārta uz laiku pārņem sirds un plaušu funkcijas, ja ķermenis nespēj pietiekami apgādāt audus ar skābekli un izvadīt ogļskābo gāzi, tādējādi dodot ārstiem iespēju veikt nepieciešamas ārstnieciskas manipulācijas, kas paaugstina izdzīvošanas rādītājus.
Kāpēc izvēlas ecmo?
Noteiktos gadījumos, piemēram, pēkšņa sirdsdarbības apstāšanās ar neregulāru ritmu vai sirdsdarbības apstāšanās bez brīdinājuma, asinis vairs nenonāk sirdī un iekšējos orgānos, kas izraisa šoku un bezsamaņu. Standarta neatliekamā palīdzība, piemēram, reanimācija, elpceļu intubācija vai vazopresoru un inotropo līdzekļu infūzija, ne vienmēr ir efektīva. ECMO nodrošina mākslīgu asinsriti un pietiekamu skābekļa nodrošinājumu, uzturot stabilu asinsspiedienu un palielinot sirds darba apjomu smagi slimiem pacientiem. Īpaši smagas COVID-19 komplikācijas, piemēram, izteikta pneimonija, akūts elpošanas distresa sindroms (ARDS), ļoti zems skābekļa līmenis asinīs (zem 94%), šoks, koma, temperatūra virs 39 grādiem un apziņas zudums nepietiekamas skābekļa piegādes dēļ — šajās situācijās ECMO uz laiku aizvieto plaušu funkciju, saglabājot pietiekamu skābekļa padevi orgāniem, tostarp smadzenēm un sirdij, līdz ārsti veic nepieciešamu ārstēšanu, un pacientam ir iespēja atgūties pēc COVID-19 komplikācijām.
Kādās situācijās ecmo tiek izmantots?
- Sirds mazspēja, arī pēkšņa sirdsdarbības apstāšanās, sirdslēkme, koronārā sirds slimība, miokardīts, akūts miokarda infarkts, kardiogēnisks šoks sirds slimību dēļ vai smaga sirds mazspēja, kas nepakļaujas citai ārstēšanai.
- Elpošanas mazspēja: plaušas nespēj nodrošināt pietiekamu skābekļa līmeni un izvadīt ogļskābo gāzi, piemēram, smagas pneimonijas, akūta elpošanas distresa sindroma, plaušu artērijas trombembolijas vai sepses gadījumā, kas ietekmē plaušas.
- Pēc lielām operācijām: pacientiem, kuri atgūstas pēc vērienīgām ķirurģiskām manipulācijām, cieš no izteikta fiziska vājuma un ir risks attīstīties sirds un plaušu mazspējai, piemēram, pēc sirds operācijas, koronārās artērijas šuntēšanas, kā arī sirds vai plaušu transplantācijas.
- Smagas elpceļu infekcijas, piemēram, gripas A, MERS vai COVID-19, kas var izraisīt plaušu audu bojājumus, pneimoniju, bronhītu, elpošanas mazspēju un letālu iznākumu.
Kādi ir ecmo pielietošanas kritēriji?
Ārsts izvērtē ECMO pielietojuma nepieciešamību, ja pacients piedzīvo smagu sirds un plaušu nespēju, pamatojoties uz šādiem indikatoriem:
- Veno-arteriālā ECMA (VA) tiek izmantota pacientiem ar izteiktu sirds mazspēju vai kombinētu sirds un plaušu nespēju, ievietojot divus skābekļa katetrus cirksnī — vienā pusē lielajā vēnā, otrā — artērijā. Pieaugušajiem un lielākiem bērniem katetrus ievieto cirksnī, bet mazākiem bērniem — kakla vēnās, lai nodrošinātu asiņu cirkulāciju un piesātināšanu ar skābekli, izvadītu ogļskābo gāzi un atgrieztu tās atpakaļ organismā caur lielām artērijām.
- Veno-venoza ECMA (VV) galvenokārt tiek izmantota pacientiem ar smagu elpošanas mazspēju. Šajā gadījumā caur vienu lielu vēnu liek divus skābekļa katetrus blakus vienu otram, vai arī caur divām dažādām lielām vēnām, lai veiktu asiņu cirkulāciju, skābekļošanu, ogļskābās gāzes izvadīšanu un attīrīto asiņu atgriešanu organismā caur tām pašām vēnām.
Kā notiek ecmo procedūra?
- Pirms procedūras anesteziologs ievada intravenozas nomierinošas zāles, pretsāpju līdzekļus un antikoagulantus, lai mazinātu diskomfortu un novērstu trombu veidošanos.
- Ķirurgs ievieto skābekļa katetrus, kas savienoti ar ECMO sistēmu, divās vietās lielajās vēnās cirksnī un/vai kaklā vai rokā līdz sirdij.
- ECMO darbība imitē sirds un plaušu funkciju — asinis caur katetru tiek novadītas uz iekārtu, kur tās tiek attīrītas, piesātinātas ar skābekli un atbrīvotas no ogļskābās gāzes, tad atkal, caur katetru, atgrieztas atpakaļ ķermenī.
- Pēc apstrādes asinis nonāk atpakaļ asinsritē, nodrošinot pietiekamu skābekļa piegādi orgāniem un dodot iespēju saglabāt dzīvību pat spēcīga fiziska nespēka un apziņas zuduma gadījumā.
- Kādu laiku, kamēr ECMO pilnībā veic sirds un plaušu darbu, ārsti īsteno kompleksu ārstēšanu, līdz simptomi uzlabojas, pacienta stāvoklis kļūst stabils un viņš spēj elpot bez aparāta. Tad ārsts pakāpeniski samazina ECMO atbalstu un beigās pārtrauc tā izmantošanu.
- Pēc ECMO sistēmas atslēgšanas elpošana vēl kādu brīdi var tikt uzturēta ar mākslīgo plaušu ventilāciju, līdz pacients pilnībā spēj elpot pats. Slimnīcā nepieciešams uzturēties līdz vitalo funkciju stabilizācijai. Atveseļošanās posmā tiek izmantota fizioterapija muskuļu spēka un valodas terapija, lai palīdzētu pilnvērtīgi atjaunot elpošanas funkcijas.
Cik ilgi izmanto ecmo?
ECMO ekspluatācijas ilgumu nosaka pacienta veselības stāvoklis, ārstēšanas norise un atveseļošanās temps. Dažiem pacientiem ECMO nepieciešama vien 2-3 stundas, bet citos gadījumos — vairākas dienas vai pat nedēļas, atkarībā no ārsta lēmuma.
Kad ecmo pārtrauc?
Ārsts lems par ECMO pārtraukšanu tikai tad, ja tas ir droši, proti, kad pacients spēj elpot pats bez mākslīgās ventilācijas un sirdij un plaušām atjaunota gāzu apmaiņas spēja. Kad pacients var iztikt bez šīs atbalsta sistēmas, ECMO atbalstu pakāpeniski samazina un pilnībā pārtrauc.
Kādi ir ecmo riski?
Parasti ECMO izmanto smagi slimiem pacientiem, kuriem jau ir ievērojams fizisks vājums sirds un plaušu nepietiekamības dēļ, kas rada paaugstinātu letālu iznākumu risku. Pastāv šādi iespējamie riski:
- Asiņošana, kas rodas antikoagulantu lietošanas dēļ pirms un procedūras laikā.
- Infekcija: Punkcijas vietā var attīstīties bakteriāla infekcija; ārsts nekavējoties nozīmēs antibiotikas.
- Nieru mazspēja: Nepietiekama asiņu apgāde var izraisīt nieru bojājumus, taču pēc dialīzes un ECMO pārtraukšanas uzlabošanās parasti ir iespējama.
- Insults: Ļoti retos gadījumos smadzeņu asinsvadā veidojas trombs, kas tiek nekavējoties ārstēts.
- Plaušu embolija: Reizēm asins receklis nokļūst plaušās un prasa tūlītēju ārstēšanu.
Kādi ir ecmo ieguvumi?
- Nodrošina dzīvības uzturēšanu, kamēr tiek veikta sirds un plaušu slimību ārstēšana, dodot laiku pilnīgai šo orgānu atveseļošanai.
- Piesaista sirds un plaušu funkciju smagu operāciju gadījumā, piemēram, pēc koronārās artērijas šuntēšanas vai plaušu operācijas.
- Palīdz saglabāt dzīvību, gaidot orgānu transplantāciju, piemēram, sirds vai plaušu, tā uzlabojot izdzīvošanas iespējas un samazinot letalitāti.
- Aizvieto dzīvības funkcijas jaundzimušajiem ar iedzimtām sirds slimībām un plaušu komplikācijām, kā arī priekšlaikus dzimušiem bērniem ar nepilnīgi izveidojušos sirdi un plaušām.
- Nodrošina dzīvības atbalstu pacientu transportēšanas laikā vai neatliekamās palīdzības situācijās, tā mazinot mirstības risku transportēšanas laikā.
- Pagarina dzīves ilgumu komas laikā, dodot ārstiem laiku pilnīgai intervencei un ģimenei iespēju rūpīgi apsvērt gala lēmumus.
Kad ecmo lietot nedrīkst?
- Pacienti ar neārstējamu vēzi vēlīnās stadijās
- Pacienti, kuri ilgstoši atkarīgi no mākslīgās plaušu ventilācijas
- Pacienti ar aortas disekciju
- Nekontrolēta asiņošana
- Pacienti ar smagiem intraventrikulāriem asiņojumiem un neatgriezeniskiem smadzeņu bojājumiem.
Kāda ir izdzīvošanas statistika, izmantojot ecmo?
Pēc datiem, kritiski slimi pacienti, kas saņem ECMO atbalstu sirdij un plaušām, uzrāda kopējo izdzīvošanas rādītāju no 33 līdz 62,9%. Pieaugušajiem izdzīvošanas rādītājs ir no 57 līdz 66%; bērniem — no 57 līdz 67%, bet zīdaiņiem — no 74 līdz 84%. Salīdzinot grupas ar un bez ECMO lietošanas, izdzīvošanas rādītājs grupā, kur tika pielietots ECMO, sasniedz 90%.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
