Pēctraumatiskā stresa traucējumi (PTST) ir psihiskas veselības traucējumi, kas attīstās pēc spēcīgas traumas, ietekmējot gan ķermeni, gan psiholoģisko stāvokli. Cilvēki ar PTST pēc piedzīvotā bieži izjūt sajūtu, ka viņi atkārtoti pārdzīvo notikušo. Tas var izraisīt spēcīgu stresu, trauksmi, vainas sajūtu vai kaunu, kas saistīts ar piedzīvoto. Šādi cilvēki var cīnīties ar atkārtotiem murgiem par notikumu un mēdz izvairīties no vietām vai sarunām, kas atsauc atmiņā traumu. PTST izraisītā trauksme var būt tik izteikta, ka traucē ikdienas darbībām. Traumatiski notikumi, kas izraisa psiholoģiskas rētas, bieži vien ir ļoti smagas un dzīvībai bīstamas situācijas. Cilvēki var būt tieši iesaistīti šādos notikumos vai arī tos novērot. Šādi notikumi var ietvert satiksmes negadījumus, tuvinieka zaudējumu, ilgstošu fizisku vai emocionālu vardarbību, smagas traumas vai slimības, karu, kā arī dabas katastrofas, piemēram, ugunsgrēkus vai zemestrīces.
Ptst veidi
- Akūts stresa traucējums (AST): šī stāvokļa simptomi parādās pirmajā mēnesī pēc traumatiskā notikuma. Ja simptomi saglabājas ilgāk par mēnesi, AST var pāriet PTST.
- Kompleksais PTST (KPTST): šis tips attīstās ilgstošu vai atkārtotu traumējošu notikumu rezultātā, piemēram, kara laikā vai bērnības laikā piedzīvotas fiziskas vai seksuālas vardarbības gadījumā. Personām ar KPTST papildus raksturīgajiem PTST simptomiem parādās arī emocionālas, psiholoģiskas un savstarpējās grūtības.
Ptst simptomi
- Uzmācīgas domas: izpaužas kā murgi vai nepārtrauktas traumatisko notikumu atmiņas. Cilvēkam var šķist, ka viņš atkal pārdzīvo notikumu.
- Izvairīšanās: persona mēģina atturēties no visa, kas var atgādināt par traumatisko pieredzi. Nereti tiek izvairīts runāt par notikumu vai savām sajūtām, kas ar to saistītas.
- Kognitīvo funkciju un noskaņojuma pārmaiņas: persona var nespēt atcerēties svarīgas notikuma detaļas, cieš no negatīvām domām, uzņemas vainu un izjūt bailes, dusmas vai aizkaitinājumu. Atsakās no iepriekš patīkamām nodarbēm, norobežojas no sabiedrības un izjūt nemitīgu noskumu.
- Izmaiņas uzbudinātībā un reakcijā: raksturīgas tādas izpausmes kā aizkaitināmība, pārmērīga izbīšanās, pastiprināta trauksme, grūtības koncentrēties un miega traucējumi.
Cilvēki, kas piedzīvojuši traumu, bieži novēro šos simptomus. Taču PTST gadījumā šie simptomi saglabājas ilgāk par vienu mēnesi un būtiski ietekmē ikdienas dzīvi. PTST var novest pie depresijas, atmiņas traucējumiem un izraisīt vielu lietošanu, kā mēģinājumu izvairīties no izjūtām.
Kas izraisa ptst?
Aptuveni 61–80% cilvēku savas dzīves laikā saskaras ar traumatisku pieredzi, tomēr tikai 5–10% no šiem cilvēkiem attīstās PTST. Precīzs iemesls, kāpēc dažādi cilvēki pēc traumām reaģē atšķirīgi, vēl nav pilnībā zināms. Tomēr pētījumi liecina, ka personas ar PTST izjūt izmaiņas hormonu un neiromediatoru līdzsvarā, kas ietekmē arī smadzeņu darbību.
Izmaiņas neiromediatoru un hormonu līmenī
Saskarsmē ar stresu cilvēkiem ar PTST raksturīgs zems kortizola līmenis, savukārt kortikotropīnu atbrīvojošā faktora (CRF) līmenis paaugstinās. CRF stimulē norepinefrīna izdalīšanos, kas aktivizē simpātisko nervu sistēmu, veicinot organisma sagatavotību cīnīties vai bēgt, kā rezultātā palielinās sirdsdarbības ātrums un asinsspiediens, pastiprinot ķermeņa reakciju briesmu brīžos. Turklāt PTST pacientiem mainās arī tādu neiromediatoru kā gamma-aminosviestskābes (GABA), glutamāta un serotonīna aktivitāte.
Smadzeņu struktūras pārmaiņas
- Samazinās hipokampa apjoms, kas iesaistīts motivācijas, emociju kontroli, mācīšanās un atmiņas procesos.
- Amigdala, kas ir nozīmīga emocionālās pieredzes un baiļu reakciju izraisīšanā, kļūst pārmērīgi aktīva.
- Medialā prefrontālā garoza, kas atbild par amigdalas emocionālo reakciju regulēšanu, samazinās un kļūst mazāk jutīga.
Ptst simptomi bērniem
Bērniem bieži ir grūti izteikt savas emocijas vai pastāstīt par pārdzīvoto. Pēc traumas bērniem var novērot trauksmi, nemieru un hiperaktivitāti – šos simptomus dažreiz kļūdaini uzskata par uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem. Lai sniegtu pareizu diagnozi un ārstēšanu, vēlams vērsties pie bērnu psihiatra ar pieredzi PTST jomā.
Ptst simptomu smaguma pakāpe
Saskarsmē ar faktoriem, kas atgādina par traumu, piemēram, automašīnas bremžu skaņu vai ziņām par seksuālu vardarbību, personas ar PTST var vēlreiz izdzīvot traumatisko pieredzi, kas pastiprina simptomus un ievērojami palielina trauksmi.
Ptst komplikācijas
- Noskaņojuma svārstības
- Tieksme uz trauksmi
- Neiroloģiski traucējumi, piemēram, atmiņas zudums
- Vielu lietošana, ieskaitot atkarību no alkohola
- Bojājošas domas vai mēģinājumi izdarīt pašnāvību
Kad jāmeklē ārsta palīdzība ptst gadījumā?
Ja traumatiska pieredze tiek atkal un atkal pārdzīvota vairāk nekā vienu mēnesi un šis stāvoklis traucē atgriezties pie ierastās ikdienas, būtu jāvēršas pie psihiatra. Savlaicīga palīdzība var palīdzēt novērst simptomu saasināšanos.
Ptst diagnostika
PTST diagnosticēšanas process ietver detalizētas medicīniskās vēstures noskaidrošanu un fizisku apskati. Ārsts izvērtēs pacienta psiholoģisko stāvokli, izmantojot Psihiskās veselības traucējumu diagnostikas un statistikas vadlīnijas (DSM-5). PTST diagnozes pamatkritēriji ietver šādus nosacījumus:
- Traumatiskā notikumā piedalījies pats
- Bijis liecinieks traumatiskam notikumam
- Atkārtoti saskāries ar traumatiskiem notikumiem (piemēram, kā steidzamās palīdzības darbinieks)
- Zaudējis tuvinieku traumatiska notikuma rezultātā vai zinājis, ka viņš piedzīvojis šādu notikumu
Personām ar PTST simptomi saglabājas ilgāk par mēnesi un ievērojami ietekmē ikdienas dzīves kvalitāti.
Ptst ārstēšana
Galvenā PTST terapijas metode ir psihoterapija, jo īpaši kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT).
- Kognitīvās apstrādes terapija: šī ir specifiska KBT forma, vērtīga PTST ārstēšanā, kas vērsta uz negatīvu emociju, piemēram, kauna vai vainas, pārvarēšanu, ļaujot cilvēkam risināt traumatiskas atmiņas.
- Desensibilizācijas un atkārtotas pārstrādes terapija ar acu kustībām (EMDR): šī terapija ietver īpašus acu kustību vingrinājumus traumatisku atmiņu apstrādei. Tā ir salīdzinoši jauna pieeja, bet pierādīta kā efektīva un ļauj ātrāk panākt pozitīvas pārmaiņas nekā citas metodes.
- Grupu terapija: dod iespēju satikties ar citiem ar līdzīgu pieredzi, veicinot atklātas sarunas par pārdzīvojumiem bez bailēm tikt nosodītiem. Ģimenes terapija palīdz ģimenei labāk izprast situāciju, sniedzot atbalstu un sekmējot atveseļošanos.
- Ilgtermiņa ekspozīcijas terapija: ļauj drošā, kontrolētā vidē konfrontēt pagātnes notikumus, kas palīdz uzveikt bailes reakciju.
- Traumai pielāgota kognitīvi biheiviorālā terapija: palīdz izprast ķermeņa reakcijas uz stresu, identificēt risināmās problēmas un apgūt efektīvas simptomu pārvaldības metodes.
Ārsts pēc vajadzības var nozīmēt arī zāles pret trauksmi vai depresiju, piemēram, serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus (SSRI) vai serotonīna un norepinefrīna atpakaļsaistes inhibitorus (SNRI), kas palīdz mazināt simptomus.
Vai ptst iespējams novērst?
Lai arī pilnībā izvairīties no traumatiskām situācijām nevar, ir iespējami pasākumi, kas palīdz mazināt PTST risku pēc to pārvarēšanas. Piemēram:
- Sarunājieties ar draugiem vai ģimenes locekļiem par notikumiem, kas izraisījuši emocionālu stresu. Atklāta dalīšanās izjutās palīdz mazināt spriedzi un veicina savstarpēju sapratni.
- Iemācieties rīkoties stresa situācijās un pielāgoties pēkšņām, šokējošām dzīves pārmaiņām.
- Palīdzība citiem, kas piedzīvojuši līdzīgas situācijas, piemēram, brīvprātīgais darbs katastrofu seku likvidēšanā, var palīdzēt atveseļošanās procesā un stiprināt pozitīvu pašapziņu.
Dzīve ar ptst
- Ievērojiet ārstēšanas plānu, ko ieteic rim speciālisti, jo uzlabojumi var nebūt uzreiz pamanāmi. Izglītojieties par PTST, lai labāk izprastu šo stāvokli.
- Nodrošiniet labu fizisko veselību, pietiekamu atpūtu un sabalansētu uzturu. Izvairieties no kofeīna un nikotīna, jo tie var saasināt trauksmi.
- Atturieties no alkohola un atkarību izraisošu vielu lietošanas, lai nenovērstu uzmanību no patiesajām problēmām vai nelietotu tās kā bēgšanas mehānismu.
- Nodarbojieties ar hobijiem un relaksējošām aktivitātēm, lai samazinātu stresu un trauksmi.
Kā rīkoties, ja tuviniekam ir ptst
Ja kādam no jūsu tuviniekiem ir PTST, jūs varat pamanīt izteiktas izmaiņas viņa emocionālajā vai uzvedības stāvoklī. Cilvēks var kļūt viegli aizkaitināms, iegrimt depresijā vai izjust dusmu uzplūdus. Sniegt atbalstu personai ar PTST var būt sarežģīti un emocionāli nogurdinoši. Apziņa par viņu piedzīvotajām traumām var radīt arī paša vainas izjūtu vai bezspēcību. Izpratne par PTST palīdz labāk saprast jūsu tuvinieka grūtības. Svarīgi būt atbalstošam un nekad nespiediet runāt par notikušo, kamēr viņi nav tam gatavi. Ieinteresēt viņus vērsties pēc profesionālas palīdzības var būt būtisks solis simptomu saasinājuma novēršanā. Rūpējieties par viņu stāvokļa izmaiņām, it īpaši, ja cilvēks kļūst noslēgts. Tāpat ģimenes locekļiem un aprūpētājiem jāatceras rūpēties arī par savu labsajūtu, atrodot laiku atelpai un saņemot atbalstu no draugiem vai konsultantiem, kas palīdz pārvaldīt stresu.
Sagatavošanās vizītei pie ārsta
- Pierakstiet simptomus un to ilgumu, kā arī uzskaitiet visus lietotos medikamentus un uztura bagātinātājus.
- Sagatavojiet jautājumus ārstam, piemēram:
- Kādi ir manas PTST simptomu galvenie iemesli?
- Vai manā gadījumā stresa reakcija uz traumu var būt īslaicīga vai ilgstoša?
- Kādas ārstēšanas iespējas jūs iesakāt?
- Cik drīz iespējami uzlabojumi?
- Kā PTST var ietekmēt manu kopējo psihisko veselību?
- Kādus dzīvesveida pielāgojumus būtu vēlams veikt, lai mazinātu simptomus?
- Vai nepieciešams informēt kolēģus vai citus apkārtējos par savu stāvokli?
- Sagatavojiet atbildes uz ārstam iespējamiem jautājumiem:
- Kad pirmo reizi parādījās simptomi?
- Vai esat pieredzējis vai novērojis traumatiskus notikumus?
- Vai bieži atceraties kādus notikumus vai pārciestat murgus?
- Vai izvairāties no noteiktām darbībām, cilvēkiem vai vietām? Ja jā, tad kāpēc?
- Vai saskaraties ar grūtībām darbā vai mācībās?
- Vai jūs kādreiz piemeklējušas domas par paškaitējumu vai kaitējuma nodarīšanu citiem?
- Vai lietojat alkoholu vai kādas vielas, un cik bieži tas notiek?
- Vai agrāk esat meklējis palīdzību saistībā ar psihiskās veselības traucējumiem? Kuri ārstēšanas veidi ir palīdzējuši?
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
