Appetītes zudums izpaužas kā sāta sajūta, interešu trūkums par pārtiku vai pretestība ēdienam pat tad, kad nav pamatota izsalkuma. Šāda situācija var būt īslaicīga vai veidoties pamazām. Ja apetītes trūkums nepāriet vairāk nekā vienas nedēļas laikā, tas var radīt bažas, jo var norādīt uz nopietnām veselības problēmām. Medicīniskais apzīmējums šim stāvoklim ir anoreksija, taču tā nav tas pats, kas anoreksijas nervosa ēšanas traucējumi. Cilvēkiem ar anoreksiju trūkst vēlmes ēst, bet tiem, kuriem ir anoreksija nervosa, rodas vēlme pēc ēdiena, tomēr viņi apzināti ierobežo uztura uzņemšanu, baidoties pieņemties svarā.
Kādi ir apetītes zuduma simptomi?
- Apetītes iztrūkums un nevēlēšanās ēst.
- Intereses zudums par ēdienu, tostarp par iecienītākajiem produktiem.
- Laiks starp ēdienreizēm kļūst ilgāks nekā parasti.
- Svara samazināšanās.
Apetītes zudumu var pavadīt papildu simptomi, piemēram:
- Zems enerģijas līmenis vai pastiprināts nogurums.
- Muskuļu vājums.
- Slikta dūša vai vemšana.
- Caureja vai aizcietējumi.
- Izmaiņas ādā, matos vai nagos.
Kad vērsties pie ārsta, ja nav apetītes?
Ja minētie simptomi saglabājas ilgāk par septiņām dienām, jāmeklē medicīniska palīdzība. Ignorējot apetītes samazināšanos, var rasties veselības sarežģījumi, piemēram, nepietiekams uzturs un vispārējs fiziskā stāvokļa pasliktinājums.
Kādi ir apetītes zuduma iemesli?
- Fiziski faktori: sāpes, zobu problēmas, traumas, atšķirības garšas vai ožas uztverē, šķidruma trūkums organismā, atveseļošanās pēc operācijām.
- Emocionālie aspekti: stress, trauksme, skumjas, depresija vai izmaiņas ēšanas paradumos.
- Veselības problēmas: saaukstēšanās, infekcijas, saindēšanās ar pārtiku, demence, cukura diabēts, audzēji, vairogdziedzera darbības traucējumi, sirds problēmas, plaušu, nieru vai aknu darbības traucējumi, kā arī HIV.
- Medikamentu blaknes: antibiotikas, stimulanti, ķīmijterapija, antidepresanti, sirds zāles, antihipertensīvie līdzekļi, opiāti un citi medikamenti.
Kā notiek apetītes trūkuma diagnostika?
- Asins analīzes.
- Citi laboratoriski izmeklējumi un izmeklējumi ar attēlveidošanas metodēm.
Kā ārstē apetītes samazināšanos?
- Veselības, zobu vai citu pamatproblēmu ārstēšana, kas ir saistītas ar uztura trūkumu.
- Sarunas ar psihologu, lai izprastu psiholoģiskos un uzvedības cēloņus.
- Zāļu devas pielāgošana vai maiņa, ja to lietošana ietekmē ēstgribu.
- Sadarbība ar uztura speciālistu veselīga uztura veidošanai.
- Vitamīnu, uztura bagātinātāju vai uztura šķīdumu lietošana pēc ārsta norādījuma.
Mājas līdzekļi apetītes uzlabošanai
- Mazākas porcijas vairākas reizes dienā, arī tad, ja nav izsalkuma sajūtas.
- Priekšroka vieglai pārtikai – buljoni, zupas, augļu vai dārzeņu sulas, it īpaši slimības laikā, izvairoties no cietiem ēdieniem.
- Samazināt ceptu, treknu un aso ēdienu lietošanu, kas var izraisīt gremošanas traucējumus.
- Izvēlēties produktus ar augstu vitamīnu, minerālvielu un olbaltumvielu saturu, lai nodrošinātu organismam visas nepieciešamās uzturvielas.
- Ēst kopā ar tuviniekiem vai draugiem, lai veicinātu pozitīvu attieksmi pret ēšanu.
Apetītes trūkums grūtniecības laikā
Pirmajos grūtniecības mēnešos daudzas sievietes piedzīvo sliktu dūšu, kas pazemina interesi par pārtiku, pat par iecienītiem produktiem. Noteiktu ēdienu smaržas vai garšas var izraisīt nelabumu un vemšanu. Šie simptomi galvenokārt saistīti ar hormonālām pārmaiņām. Tomēr, ja zema ēstgriba ierobežo nepieciešamo uzturvielu uzņemšanu, svarīgi savlaicīgi vērsties pie ārsta.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
