Urīnpūšļa vēzis rodas, kad urīnpūšļa gļotādas pārejas šūnās notiek mutācijas. Savlaicīga slimības noteikšana uzlabo atveseļošanās iespējas. Tomēr pacientiem ir nepieciešama ilgstoša ārstu novērošana, jo pastāv izteikta slimības atkārtošanās iespēja. Ievērojot ārstu norādījumus un regulāri veicot nepieciešamās pārbaudes, var panākt efektīvāku urīnpūšļa vēža kontroli.
Kādas ir urīnpūšļa vēža formas?
- Pārejas šūnu karcinoma jeb uroteliālais urīnpūšļa vēzis: šī ir visizplatītākā vēža forma, kas sastāda apmēram 90% gadījumu. Vēža šūnas attīstās no urīnpūšļa gļotādas pārejas šūnām un izplatās uz ap urīnpūsli izvietoto taukaudu.
- Plakanšūnu karcinoma: šis veids sastāda apmēram 5% urīnpūšļa vēžu, visbiežāk attīstās cilvēkiem ar ilgstošu urīnpūšļa iekaisumu.
- Adenokarcinoma: reta audzēja forma, kas veidojas no dziedzeru epitēlijā esošajām šūnām, sastopama tikai 1-2% gadījumu.
- Sīkšūnu karcinoma: izveidojas no mazām šūnām urīnpūšļa gļotādā un ir ļoti reti sastopama vēža forma.
- Sarkoma: to veido ļaundabīgs process urīnpūšļa sienas saistaudos.
urīnpūšļa vēža iedalījums pēc invāzijas dziļuma
- Neinvazīvs: nelieli audzēji vai ļaundabīgas šūnas aprobežojas tikai ar urīnpūsli.
- Virspusēji muskulatūrā neinvazīvs: audzējs nav iekļuvis urīnpūšļa muskuļu slānī.
- Muskulī invazīvs: vēzis ir izplatījies urīnpūšļa sienas muskuļos, iespējams arī apkārtējā taukaudā vai citos audos.
Kad nepieciešama ārsta konsultācija?
Ja parādās izmaiņas urīna krāsā, asiņu piejaukums urīnam vai citi traucējoši simptomi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta, lai noskaidrotu cēloni. Ir jāņem vērā, ka urīnpūšļa iekaisuma un urīnpūšļa vēža simptomi var būt līdzīgi. Ja urīnpūšļa iekaisums pēc antibiotiku lietošanas nemazinās, nepieciešama ārsta pārbaude.
Kuri faktori palielina urīnpūšļa vēža risku?
- Smēķēšana: kaitīgās vielas var uzkrāties urīnā, bojājot urīnpūšļa gļotādu un palielinot vēža risku.
- Vecums: cilvēkiem, kas sasnieguši 55 gadu vecumu, vēža risks ir augstāks.
- Vīriešu dzimums: vīriešiem urīnpūšļa vēzis sastopams biežāk nekā sievietēm.
- Saskare ar ķīmiskām vielām: nieres atbrīvo asinis no vielām, kas var veicināt vēža attīstību, piemēram, arsēns vai vielas, kuras izmanto tekstila, gumijas, ādas un krāsu rūpniecībā.
- Vēža ārstēšanas vēsture: tādas zāles kā ciklofosfamīds vai apstarošana iegurņa apvidū palielina saslimšanas iespēju.
- Hronisks urīnpūšļa iekaisums: ilgstoša katetra lietošana var izraisīt iekaisumu un plakanšūnu karcinomas risku. Hronisks iekaisums iespējams arī pie parazitārām infekcijām, piemēram, šistosomozes.
- Ģimenes vai personīgā onkoloģiskā vēsture: piemēram, Linča sindroms (pazīstams kā iedzimtais nepolipozais resnās zarnas vēzis) palielina vēža iespējamību urīnpūslī, resnajā zarnā, dzemdē un olnīcās.
Kurām izmeklējumu metodēm izmanto urīnpūšļa vēža diagnostikā?
Ja izmeklējumu rezultāti apstiprina urīnpūšļa vēzi, nepieciešami papildu testi.
- Transuretrāla audzēja rezekcija (TURBT): ambulatora procedūra audzēja izņemšanai un patoloģiskai izmeklēšanai.
- Attēldiagnostiskas metodes: datortomogrāfija, magnētiskās rezonanses izmeklējumi vai krūšu un kaulu rentgens, lai noteiktu, vai audzējs nav izplatījies uz plaušām vai kauliem.
Kādas ir urīnpūšļa vēža stadijas?
Vēža stadijas noteikšana ārstam palīdz izplānot ārstēšanas taktiku un prognozēt terapijas rezultātus. Audzēju grupē pēc TNM sistēmas:
- T apzīmē audzēja lielumu (T1-T4).
- T1: audzēja izmērs ir 2 cm vai mazāks.
- T4: liels audzējs, kas izplatījies līdz ārējam slānim vai tuvumā esošiem orgāniem.
- N norāda uz vēža izplatību tuvējos limfmezglos (N0-N3).
- N0: limfmezglos ļaundabīgās šūnas nav konstatētas.
- N3: vēzis ir konstatēts vairākos limfmezglos vai kādā metastātiskā limfmezglā, kas lielāks par 5 cm.
- M lieto, lai apzīmētu audzēja izplatību attālinātos orgānos, piemēram, plaušās vai aknās.
- M0: vēzis nav izplatījies.
- M1: audzējs ir izplatījies tālāk par iegurņa robežām.
Kādas ir terapijas iespējas urīnpūšļa vēzim?
- Ķirurģiska ārstēšana
- Transuretrāla audzēja rezekcija (TURBT): šī procedūra ļauj vienlaikus noteikt diagnozi un noņemt audzēju. Piemērota, ja slimi tikai gļotādas slāņi. Gaidāma audzēja izņemšana vai ļaundabīgo šūnu iznīcināšana ar elektrisko strāvu (fulgurācija).
- Radikāla cistektomija: operācija ietver visa urīnpūšļa izņemšanu. To veido pacientiem ar ieperējušos vēzi, daudziem primāriem audzējiem vai audzēju dziļā muskulī. Vīriešiem papildus izņem prostatu un sēkliniekus, sievietēm – olnīcas, dzemdi un daļu maksts. Nepieciešama arī urīna atteces novirzīšana.
- Ķīmijterapija
- Intravenoza ķīmijterapija: šo terapiju izmanto pirms vai pēc operācijas, lai iznīcinātu vēža šūnas. Dažkārt kombinē ar apstarošanu.
- Intraurīnpūšļa ķīmijterapija: speciālie preparāti tiek ievadīti tieši urīnpūslī un vēlāk izvadīti. Šo pieeju izmanto, ja audzēja šūnas nav izplatījušās dziļāk par gļotādu.
- Imunoterapija
- Intravenoza imunoterapija: piemērota pacientiem ar progresējošu vai recidivējušu vēzi.
- Intraurīnpūšļa imunoterapija: piemēro bakteriālu preparātu Bacillus Calmette-Guerin (BCG), kas aktivizē organisma imūno aizsardzību cīņai pret audzēju.
- Apstarošana
- Šajā metodē izmanto augstas enerģijas rentgenstarus vai fotonus, kas precīzi iznīcina ļaundabīgās šūnas. Bieži ārsti iesaka šo kombinācijā ar ķīmijterapiju pacientiem, kam nav iespējama vai vēlama operācija.
- Mērķterapija
- Mērķterapija bloķē vai traucē ļaundabīgo šūnu funkcijas, apturot to izplatīšanos. Piemērota progresējušu audzēju ārstēšanai, kas nereaģē uz citām metodēm.
- Urīnpūšļa saglabāšana
- Pacientiem ar muskulī invazīvu vēzi, kuri nevēlas izņemt urīnpūsli, ārsts var ieteikt kombinētu ārstēšanu – TURBT, ķīmijterapiju un apstarošanu. Ja audzējs nemazinās vai atgriežas, var būt nepieciešama radikāla cistektomija.
Pēc ārstēšanas
Pēc terapijas pacientam regulāri jāapmeklē ārsts, lai laicīgi konstatētu iespējamās slimības atkārtošanās pazīmes. Parasti pirmajos dažos gados vizītes notiek ik pēc 3 līdz 6 mēnešiem, bet pēc 2-3 gadiem, ja recidīva nav, pārbaudes iespējams veikt reizi gadā.
Vai var profilaktiski pasargāties no urīnpūšļa vēža?
Pilnīga aizsardzība pret urīnpūšļa vēzi nav iespējama, taču ir ieteicams izvairīties no noteiktiem riska faktoriem. To starpā:
- Atsacīšanās no smēķēšanas.
- Iespēju robežās izvairīšanās no saskares ar ķīmiskām vielām.
- Laicīga ārsta apmeklēšana jau pie pirmajiem simptomiem, piemēram, sāpīgas urinācijas vai asiņu parādīšanās urīnā.
Sagatavošanās vizītei pie ārsta
- Pierakstiet visus simptomus un šobrīd lietotos medikamentus vai uztura bagātinātājus.
- Sagatavojiet jautājumus ārstam, piemēram:
- Vai nepieciešami vēl kādi izmeklējumi?
- Kādi ir ārstēšanas varianti un ar tiem saistītie riski?
- Esi gatavs atbildēt uz ārsta jautājumiem, piemēram:
- Kādas ir sūdzības un vai tās ir pastāvīgas vai parādās periodiski?
- Cik izteikti ir simptomi?
- Kas veicina vai mazina šos simptomus?
Biežāk uzdotie jautājumi
- Kādus urīnpūšļa vēža simptomus nedrīkst ignorēt? Ja tiek pamanītas asinis urīnā, nepieciešama tūlītēja ārsta pārbaude un precīza diagnozes noteikšana.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
