Dažngā drūmā ir bakteriāla infekcija, ko izraisa Bacillus anthracis – grampozitīva, stieņa formas baktērija, kas spēj veidot sporas. Bacillus anthracis plaši izplatīts augsnē un var inficēt gan mājdzīvniekus, gan savvaļas dzīvniekus. Šī infekcija sastopama dažādos pasaules reģionos. Nesena uzliesmojuma dēļ kaimiņvalstī, Taizemē, ir pieaugusi sabiedrības informētība un uzmanība šai slimībai. Cilvēks var saslimt ar drūmo pēc saskares ar inficētiem dzīvniekiem vai ar tiem saistītiem produktiem, piemēram, mati, vilna, gaļa vai piens. Tomēr slimība netiek pārnesta no cilvēka uz cilvēku.
Kā notiek inficēšanās ar drūmo?
Infekcija rodas, kad Bacillus anthracis sporas caur gaisu, bojātu ādu vai uzņemot ar pārtiku un dzērieniem, nonāk cilvēka organismā. Sporas pēc nonākšanas spēj uzdīgt, vairoties un izplatīties dažādās ķermeņa vietās, radot toksīnus, kas izraisa smagus simptomus. Tas var notikt ieelpojot sporas, caur ādas skrambām vai griezumiem, vai lietojot uzturā piesārņotu pārtiku vai nepasterizētu pienu. Īpaši augsts risks inficēties ir tiem, kas ikdienā strādā ar dzīvniekiem vai no tiem iegūtiem produktiem.
Kādi ir drūmas simptomi?
Drūma var izpausties četrās galvenajās formās, kuru simptomi atšķiras atkarībā no tā, kā baktērijas sporas ir iekļuvušas organismā. Simptomus var iedalīt šādi:
- Plaušu forma attīstās, kad cilvēks ieelpo baktēriju sporas. Tā ir biežāka cilvēkiem, kuri darbojas ar dzīvnieku vilnu vai citos augsta riska amatos. Simptomi iekļauj augstu temperatūru, drebuļus, spiedošu sajūtu krūtīs, klepu, galvassāpes, vemšanu, reiboni, pastiprinātu svīšanu, vājumu un muskuļu sāpes.
- Ādas forma parasti rodas, ja baktērijas iekļūst caur bojātu ādu. Sākotnēji attīstās niezošs mezgliņš, kuru apņem tūska; vēlāk vidusdaļa aptumšojas un iegrimst, taču parasti nesāp. Šie mezgliņi parasti rodas uz rokas, sejas, kakla vai citām atklātām ķermeņa daļām.
- Zarnu forma visbiežāk konstatējama pēc piesārņotas vai nepietiekami termiski apstrādātas gaļas vai nepasterizēta piena lietošanas, īpaši valstīs, kur nav sistemātiskas mājlopu vakcinācijas vai kontroles pirms nokaušanas. Klīniskās pazīmes ir temperatūra, drebuļi, rīkles sāpes naktīs, apgrūtināta balss, kakla pietūkums, limfmezglu palielināšanās, slikta dūša un vemšana. Dažkārt var rasties asiņošana vemjot, acu apsārtums, sāpes vēderā, galvassāpes, caureja, asins piejaukums izkārnījumos, palielināts vēders vai ģībonis.
- Injekciju forma ir sastopama ļoti reti un galvenokārt raksturīga cilvēkiem, kuri injicē narkotiskās vielas. Šajā gadījumā raksturīga augsta temperatūra, drebuļi un abscesu veidošanās injekcijas vietā. Sākotnēji veidojas bumbulis, kas ar laiku kļūst par nesāpīgu, tumšu kreveli ar apkārtēju pietūkumu. Ja baktērija nonāk zemādas audos, iespējama abscesu attīstība. Šajā variantā baktērijas spēj strauji izplatīties asinsritē.
Kā notiek drūmas diagnostika?
Ārsts detalizēti iztaujās par simptomiem un izvērtēs riskus, iespējams, nozīmēs rentgenu vai datortomogrāfiju, lai konstatētu šķidruma klātesamību plaušās vai pārbaudītu gremošanas trakta stāvokli. Diagnozes apstiprināšanai var noteikt antivielas un toksīnus, kā arī izvērtēt pacienta asins, ādas bojājumu, muguras smadzeņu šķidruma, krēpu vai plaušu šķidruma paraugus pirms antibiotiku uzsākšanas, lai paaugstinātu baktērijas identifikācijas iespējamību.
Kā ārstēt drūmu?
Drūmas ārstēšana balstās uz antibiotikām, piemēram, penicilīnu, doksiciklīnu vai hinolonu grupas medikamentiem. Papildus izmanto arī tādas antibiotikas kā klindamicīns un linezolīds, kas iedarbojas gan uz baktēriju augšanu, gan tās toksīnu darbību. Smagākos gadījumos var būt nepieciešama vairāk nekā viena antibiotika vienlaikus. Drūmas meningīta gadījumā terapijā izmanto trīs dažādus antibakteriālus līdzekļus. Ārsti dažkārt nozīmē monoklonālos antivielas vai specifiskus imūnglobulīnus, lai neitralizētu baktērijas radītos toksīnus. Atsevišķos gadījumos, pat pēc pilnīgas infekcijas izārstēšanas, pacientam var attīstīties smagas komplikācijas, kurām nepieciešama ārstēšana intensīvās terapijas nodaļā vai elpināšanas aparatūras lietošana.
Kā pasargāt sevi no drūmas?
Jāizvairās no saskares ar slimiem dzīvniekiem un gatavotiem izstrādājumiem no to vilnas vai ādas. Ieteicams nelietot uzturā nepasterizētu pienu vai termiski nepietiekami apstrādātu gaļu, kas var saturēt slimību izraisošās baktērijas. Personām, kuras bijušas pakļautas baktērijai, taču neslimo ar drūmu, tiek nozīmēts doksiciklīns vai hinolons profilaksei 60 dienas pēc saskares.
Vai pastāv drūmas vakcīna?
Drūmas vakcīna pieejama noteiktām augsta riska grupām – militārpersonām, laboratoriju darbiniekiem, cilvēkiem, kas aprūpē dzīvniekus. Vakcinācijas norādījumi attiecas uz tiem, kam bijis kontakts ar drūmas sporām, kamredzami simptomi vai apstiprināta saslimšana. Ja pastāv aizdomas par inficēšanās risku jums vai mājdzīvniekiem, jāvēršas pie ārsta un jāinformē par novērotajiem simptomiem.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
