Endometrija vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kas veidojas no neparasti strauji augošām šūnām dzemdes gļotādā, pazīstams arī kā dzemdes vēzis. Agrīna diagnostika parasti iespējama, pateicoties simptomiem, piemēram, asiņošanai no maksts, kas savukārt ļauj savlaicīgi sākt ārstēšanu un panākt labus iznākumus slimības sākuma stadijā.
Kādi ir endometrija vēža veidi?
Viena no izplatītākajām slimības formām bieži tiek saistīta ar paaugstinātu estrogēna līmeni. Šāda tipa audzējs aug lēni un prognoze parasti ir labvēlīga. Otrs tipisks veids ir agresīvāks un var izplatīties uz citiem orgāniem, sastādot aptuveni piekto daļu no visiem gadījumiem. Pēc šūnu struktūras vēzis iedalāms šādās kategorijās:
- Endometroidais vēzis ir visbiežāk sastopamā forma, kas rodas no dzemdes gļotādas dziedzeriem un atgādina normālas gļotādas šūnas.
- Serozā papilārā dzemdes karcinoma ir retāks variants, kas sāk veidoties gļotādā un mēdz atkārtoties arī pēc agrīnas atklāšanas.
- Dzemdes šūnu karcinoma sastāda mazāk nekā 5% gadījumu.
- Karcinosarkoma veido mazāk nekā 5% saslimšanu, bet slimības norise ir strauja un agresīva.
Kādi ir endometrija vēža simptomi?
- Asiņošana no maksts starp menstruācijām.
- Asiņošana pēc menopauzes.
- Sāpes iegurņa apvidū.
Kad jāvēršas pie ārsta?
Ja pamanāt minētos simptomus, ir svarīgi konsultēties ar ārstu, lai veiktu nepieciešamos izmeklējumus un noskaidrotu diagnozi.
Kādi ir endometrija vēža izraisītāji?
Šī ļaundabīgā audzēja attīstība saistīta ar ģenētiskām izmaiņām dzemdes gļotādas šūnās, kas ierosina nekontrolētu šūnu dalīšanos. Šāda augšana veido audzēju vai mezglu, un patoloģiskās šūnas var iebrukt apkārtējos audos un izplatīties tālāk organismā.
Kādi ir endometrija vēža riska faktori?
Lielākā daļa šī vēža gadījumu konstatēti sievietēm pēc menopauzes, un vairāk nekā 95% atklāj sievietēm, kas ir vecākas par 40 gadiem. Pēcmenopauzes periodā vairāk pakļautas riskam ir tās sievietes, kas:
- Piedzīvoja mēnešreižu sākumu ļoti agri.
- Piedzīvo vēlīnu menopauzi.
- Saskaras ar lieko svaru vai aptaukošanos.
- Slimo ar cukura diabētu vai paaugstinātu asinsspiedienu.
- Nekad nav bijušas stāvoklī.
- Pievērsušas uzmanību neauglībai, neregulārām menstruācijām vai endometrija hiperplāzijai pagātnē.
- Tiem, kuru ģimenes anamnēzē ir bijis endometrija, zarnu vai krūts vēzis.
Lielāks risks pastāv arī sievietēm, kuras lietojušas tamoksifēnu krūts audzēja ārstēšanai vai profilaksei, rūpīgi izvēlas tikai estrogēnu hormonterapijai, vai arī konstatēti olnīcu audzēji (lai gan tas ir ļoti retākos gadījumos). Palielinātu risku rada arī ar taukiem un sarkano gaļu bagāta uztura lietošana.
Kā tiek diagnosticēts endometrija vēzis?
Lai noskaidrotu diagnozi, ārsts veic klīnisko apskati un noteiktus izmeklējumus, piemēram:
- Iegurņa izmeklēšana: Ārsts, lietojot lubrikantu, ar diviem pirkstiem izmeklē dzemdi un olnīcas, otrā roka spiež vēdera apvidū. Makstī ievieto speciālu instrumentu, lai paplašinātu maksts eju un detalizēti apskatītu gļotādu.
- Attēldiagnostika: Tiek veikta transvaginālā ultrasonogrāfija, datortomogrāfija un magnētiskās rezonanses izmeklējumi.
- Histeroskopija
- Biopsija
- Dilatācija un curettage
Pēc vēža apstiprināšanas ārsts noteiks slimības stadiju, veicot papildu pārbaudes, piemēram, plaušu rentgenu, datortomogrāfiju, asins analīzes un pozitronu emisijas tomogrāfiju. Precīzāko informāciju par stadiju sniedz ķirurģiska izmeklēšana. Vēzis tiek iedalīts četrās stadijās: 1.–3. stadijā audzējs atrodas dzemdē, bet 4. stadijā slimība ir skārusi arī tuvākos orgānus vai attālinātas ķermeņa daļas.
Kādas ir endometrija vēža ārstēšanas iespējas?
Pamata terapija ir audzēja ķirurģiska izņemšana, kas bieži ietver dzemdes, olvadu un olnīcu izoperēšanu. Paralēli var tikt pielietota staru terapija vai ķīmijterapija, lai iznīcinātu atlikušās patoloģiskās šūnas. Terapeitisko taktiku izvēlas atkarībā no slimības stadijas, veselības stāvokļa un pacienta vēlmēm.
- Ķirurģija tiek veikta kā dzemdes izņemšana (histerektomija) un olvadu ar olnīcām izņemšana (salpingo-ooforektomija). Pēc histerektomijas vairs nav iespējams palikt stāvoklī, savukārt salpingo-ooforektomija izraisa menopauzes simptomus. Operācijas laikā iespējama arī limfmezglu noņemšana, lai precizētu stadiju un izvērtētu apkārtējos audus.
- Staru terapija palīdz iznīcināt vēža šūnas un samazināt audzēja lielumu pirms operācijas. Metodi izvēlas arī tad, ja operācija nav piemērota pacienta vispārējā veselības stāvokļa dēļ.
- Ārējā apstarošana: Starojums tiek vērsts precīzi uz bojāto vietu vai orgānu.
- Brahiterapija: Makstī caur īpašu ierīci dzemdē ievada apstarojuma avotu (irīdiju-192).
- Ķīmijterapija ir medikamentu lietošana, kas likvidē vēža šūnas. Šīs zāles var lietot tablešu veidā vai injekciju veidā. Ķīmijterapija palīdz mazināt audzēju pirms operācijas vai iznīcināt atlikušo slimību pēc operācijas un ir efektīva arī progresētam endometrija vēzim.
- Hormonālā terapija tiek izmantota, lai samazinātu hormonu līmeni, ko izmanto vēža šūnas augšanas procesā. Tā nav piemērota visiem audzēju veidiem un var tikt nozīmēta, ja vēzis jau ir izplatījies ārpus dzemdes.
- Mērķterapija iedarbojas uz noteiktiem vēža šūnu augšanas mehānismiem un bieži tiek kombinēta ar ķīmijterapiju, lai veicinātu vēža šūnu bojāeju.
- Imunoterapija aktivizē organisma dabīgo aizsardzības spēju, izmantojot monoklonālās antivielas vēža šūnu apkarošanai. Ja citi ārstēšanas veidi nav devuši rezultātu, ārsts var izvēlēties šo stratēģiju.
- Paliatīvā aprūpe uzlabo dzīves kvalitāti pacientam un viņa tuviniekiem, mazina sāpes un atvieglo ar slimību saistītos simptomus.
Kā samazināt endometrija vēža risku?
Lai gan šo diagnozi pilnībā novērst nav iespējams, pastāv faktori, kas palīdz mazināt saslimšanas varbūtību.
- Regulāras fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs, veselīga ķermeņa masa un aktīvs dzīvesveids.
- Perorālās kontracepcijas lietošana vismaz gadu palīdz samazināt risku, taču pirms uzsākšanas jāizvērtē ieguvumi un iespējamie riski, konsultējoties ar ārstu.
- Apspriediet ar ārstu hormonālās terapijas ietekmi pēc menopauzes. Estrogēna lietošana vien palielina risku, turpretī estrogēna un gestagēna kombinācija to var samazināt.
Kā sagatavoties vizītei pie ārsta
- Jāuzskaita visi jūtamie simptomi, kā arī lietotie medikamenti (tai skaitā kontracepcijas līdzekļi, tamoksifēns, hormonu preparāti) un uztura bagātinātāji.
- Sagatavojiet jautājumus, ko gribat uzdot ārstam, piemēram:
- Kādi faktori izraisa šo vēža veidu?
- Kāda ir noteiktā stadija?
- Vai nepieciešami papildu izmeklējumi?
- Kādas ir ārstēšanas iespējas, kuru metodi ieteiktu, kādi ir riski vai blakusparādības?
- Ir citas saslimšanas – kā tās vislabāk pārvaldīt vienlaikus ar ārstēšanu?
- Vai jāievēro kādi ierobežojumi?
- Esi gatava atbildēt uz jautājumiem, kurus var uzdot ārsts, piemēram:
- Kādi ir sūdzību simptomi?
- Vai novērojat sāpes iegurņa apvidū vai maksts asiņošanu?
- Cik bieži parādās simptomi?
- Kas uzlabo vai pasliktina simptomus?
- Vai ir personīga vai ģimenes onkoloģisko slimību vēsture?
- Vai pēc menopauzes esat lietojusi tikai estrogēnu hormonterapijai?
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
