Pirmsmenstruālais sindroms (PMS) izpaužas gan ar fizisku diskomfortu, piemēram, vēdera uzpūšanos un nogurumu, gan emocionālām izmaiņām, piemēram, aizkaitināmību vai skumjām pirms menstruācijām. Simptomus iespējams mazināt, izmantojot medikamentus un pielāgojot dzīvesveidu.
Kas ir pirmsmenstruālais sindroms (pms)?
PMS var radīt krūšu jutīgumu, pastiprinātu vēlmi uzkodas, garastāvokļa svārstības, nogurumu, aizkaitināmību vai depresijas pazīmes. Aptuveni trim no četrām sievietēm kādā brīdī ir novērojami PMS simptomi.
Kādi ir pirmsmenstruālā sindroma simptomi?
PMS izpausmes nav viegli paredzamas un tās mainās dažādos dzīves posmos, piemēram, starp divdesmit, trīsdesmit un četrdesmit gadu vecumu. Visbiežāk sastopami ir gan fiziski, gan emocionāli simptomi.
- Fiziskie simptomi: vēdera uzpūšanās, nogurums, vēdera krampji, krūšu jūtīgums, izsitumi un galvassāpes.
- Emocionālie simptomi: aizkaitināmība, garastāvokļa maiņas, trauksme, skumjas, nomāktība, domāšanas traucējumi, vēlme piemeklēt konkrētus ēdienus, apetītes izmaiņas, pastiprināta vai samazināta vēlme gulēt, miega traucējumi un libido izmaiņas.
Kāda ir atšķirība starp pms, pmdd un pme?
Pirmsmenstruālais disfōriskais traucējums (PMDD) ir smagāka PMS forma, kurā bieži izpaužas intensīvāka agresija, izteiktāka depresija un pastiprināta trauksme. Aptuveni 2 procenti sieviešu cieš no PMDD. Pirmsmenstruālā stāvokļa saasinājumu (PME) izraisa citas veselības problēmas, kas var ietvert:
- Depresiju un trauksmi, kuras rezultātā rodas garastāvokļa maiņas, noslēgtība, aizkaitināmība un izolēšanās no sabiedrības; šie simptomi menstruāciju laikā var kļūt izteiktāki.
- Mialģiska encefalomielīta / hroniska noguruma sindroms (ME/CFS) var izraisīt izteiktu nogurumu, locītavu un muskuļu sāpes, kas stiprinās pirms menstruācijām. Sievietēm ar ME/CFS iespējamas spēcīgākas menstruācijas un agrīna menopauze.
- Kairinātu zarnu sindromu (IBS), kam raksturīga vēdera uzpūšanās, gāzu uzkrāšanās un krampji, simptomu pastiprināšanās pirms menstruācijām.
Kādi ir pms rašanās iemesli?
PMS cēloņi vēl nav skaidri, taču galvenie saistītie faktori ir šādi:
- Hormonālas svārstības menstruālā cikla laikā.
- Nemainīgs serotonīna līmenis: izmaiņas serotonīnā, kas ir nozīmīgs garastāvokļa regulēšanā, var veicināt nogurumu, vēlmi pēc konkrētiem ēdieniem un miega traucējumus.
- Depresija: izteiktos PMS gadījumos iespējama saistība ar apslēptu depresiju, taču šis faktors neizskaidro visus simptomus.
Kā tiek noteikta pms diagnoze?
Ārsts var lūgt vismaz divus mēnešus pierakstīt savu simptomu novērojumus, lai analizētu to izpausmju regularitāti un modeli. Apmeklējuma laikā tiks uzdoti jautājumi par jūsu veselības stāvokli un ģimenes vēsturi, lai neizlaistu citas iespējamās diagnozes, piemēram, trauksmi, depresiju, hroniska noguruma sindromu, vairogdziedzera traucējumus, perimenopauzi un izmantotos medikamentus.
Kā tiek ārstēts pms?
1. medikamenti
- Antidepresanti: selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI), piemēram, fluoksetīns, paroksetīns vai sertralīns, ir ieteicami smaga PMS vai PMDD ārstēšanā un lietojami katru dienu vai divas nedēļas pirms menstruācijām.
- Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), piemēram, ibuprofēns vai naproksēns, var lietot pirms vai menstruāciju laikā, lai mazinātu krampjus un krūšu diskomfortu.
- Diurētiķi: ja ar fiziskām aktivitātēm un sāls ierobežošanu nepietiek, lai mazinātu svara palielināšanos, tūsku un vēdera uzpūšanos, spironolaktons var palīdzēt izvadīt lieko šķidrumu.
- Hormonāla kontracepcija: ārsta izrakstīti hormonālie kontracepcijas līdzekļi var novērst ovulāciju un samazināt simptomu izteiktību.
2. dzīvesveida izmaiņas
Izmainot uztura paradumus un sākot regulāras fiziskas aktivitātes, iespējams panākt būtisku simptomu samazināšanos.
3. uztura pielāgošana
- Izvēlieties nelielas, biežas maltītes, lai mazinātu vēdera uzpūšanos un smaguma sajūtu.
- Ierobežojiet sāļas pārtikas un produktu ar augstu nātrija saturu lietošanu, lai nepieļautu šķidruma aizturi un vēdera uzpūšanos.
- Iekļaujiet uzturā daudz saliktu ogļhidrātu, piemēram, augļus, dārzeņus un pilngraudu produktus.
- Lietojiet pārtiku, kas bagāta ar kalciju.
- Izvairieties no kofeīna un alkohola lietošanas.
4. sāciet fiziskas aktivitātes
Nodrošiniet vismaz pusstundu straujas pastaigas, riteņbraukšanas, peldēšanas vai cita veida aerobās slodzes lielāko daļu nedēļas dienu. Regulāra kustība uzlabo vispārējo pašsajūtu un mazina nogurumu un garastāvokļa māņu.
5. samaziniet stresu
- Ieviesiet regulāru miega režīmu, ievērojot noteiktu dienas ritmu un izkopjot ieradumus, kas sekmē kvalitatīvu atpūtu.
- Praktizējiet jogu, elpošanas vingrinājumus vai progresīvu muskuļu relaksāciju, lai mazinātu galvassāpes, trauksmi un miega traucējumus.
6. lietojiet vitamīnus, minerālvielas un uztura bagātinātājus
- Kalcijs: pētījumi rāda, ka kalcijs palīdz mazināt nogurumu, vēlmi pēc saldumiem un pat depresijas simptomus, kas saistīti ar PMS. Kalciju satur piens, siers, jogurts, kā arī ar kalciju bagātinātas pārslas vai maize.
- Magnijs: daži pētījumi liecina, ka magnijs palīdz samazināt galvassāpes, stresu un trauksmi. Magnijs atrodams zaļajās lapu dārzeņos, riekstos un pilngraudu produktos.
- B6 vitamīns: atsevišķi pētījumi pierādījuši, ka B6 vitamīns labvēlīgi ietekmē vieglas un vidējas intensitātes PMS izpausmes. Tas atrodams zivīs, mājputnu gaļā, kartupeļos un augļos, kuri nav citrusaugļi.
- Omega-3 un omega-6: pētījumos atzīmēta šo taukskābju pozitīvā ietekme simptomu mazināšanā. Galvenie avoti ir zivis, linsēklas, rieksti un zaļo lapu dārzeņi.
- Augu izcelsmes bagātinātāji: dažādi preparāti, kā, piemēram, melnā stāgbazilika, kaltētu augļu vai vakara prīmulītes eļļa, var palīdzēt atvieglot simptomus. Pirms uzsākt kāda augu papildinājuma lietošanu, ieteicams konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu par to drošību.
7. regulāra simptomu novērošana 2–3 mēnešus
Simptomu uzskaite ļauj laikus pamanīt atkārtojošos modeļus un izraisītājus, kas palīdz sekmīgāk pielāgot ārstēšanu.
Vai iespējams novērst PMS rašanos?
PMS nevar pilnībā novērst, taču ar piemērotām dzīvesveida izmaiņām un nepieciešamības gadījumā medikamentiem simptomus var būtiski samazināt un efektīvi kontrolēt.
Gatavošanās vizītei pie ārsta
- Pierakstiet savus PMS simptomus.
- Sagatavojiet sarakstu ar lietotajiem medikamentiem un uztura bagātinātājiem.
- Izstrādājiet jautājumus, kurus vēlētos uzdot ārstam, piemēram:
- Kādi faktori uzlabo manu pašsajūtu pirms menstruācijām?
- Vai šie simptomi laika gaitā var izzust?
- Vai pastāv varbūtība, ka šie simptomi norāda uz nopietnāku veselības problēmu?
- Kādus ārstniecības variantus jūs ieteiktu?
Būtiski iepriekš padomāt par atbildēm, ko ārsts var jautāt vizītes laikā:
- Cik izteikti ir jūsu simptomi?
- Kurā menstruālā cikla dienā simptomi ir visspilgtākie?
- Vai cikla laikā ir arī dienas bez simptomiem?
- Vai spējat paredzēt savu stāvokli attiecībā uz simptomiem?
- Kādi faktori var tos samazināt vai tieši pastiprināt?
- Vai spējat saglabāt ikdienas aktivitātes, kad jūtaties slikti?
- Vai pēdējā laikā jutušās skumjas, depresijas pazīmes vai izmisuma sajūta?
- Vai jūsu ģimenē ir garīgās veselības traucējumu gadījumi?
- Vai jums iepriekš diagnosticēti psihiskie traucējumi?
- Kādus ārstniecības pasākumus jau esat izmēģinājuši un ar kādiem rezultātiem?
Biežāk uzdotie jautājumi
- Kā efektīvāk tikt galā ar pirmsmenstruālo sindromu? Visefektīvāk PMS pārvaldīt ar dzīvesveida izmaiņām un, ja nepieciešams, ar ārsta nozīmētiem medikamentiem.
- Kurā brīdī parasti sākas PMS simptomi? PMS simptomi var parādīties dažādos laikos – sākot jau divas nedēļas līdz pat divām dienām pirms menstruācijām. Ir svarīgi vērot savu simptomu izmaiņu regularitāti un modeli.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
