Emfizēma ir hroniskas obstruktīvas plaušu slimības paveids, kas bojā alveolas jeb sīkos gaisa pūslīšus plaušās un rezultātā traucē normālu gāzu apmaiņu un rada elpceļu nosprostojumus. Katram cilvēkam abās plaušās kopā ir aptuveni 300 miljoni alveolu. Ieelpā alveolas izplešas, uzņemot gaisu. Skābeklis izplatās uz kapilāriem, kas apņem alveolas, bet oglekļa dioksīds no asinīm pāriet atpakaļ alveolās. Izelpojot alveolas saraujas, nodrošinot oglekļa dioksīda izvadīšanu no plaušām. Emfizēmas laikā vairākas alveolas saplūst, kā dēļ sarūk kopējā plaušu virsma, kur notiek gāzu apmaiņa, pavājinot skābekļa iekļūšanu asinīs un oglekļa dioksīda izvadīšanu. Elpas trūkums parasti ir pirmais emfizēmas simptoms. Plaušās radītie bojājumi šīs slimības dēļ nav atgriezeniski un laika gaitā var progresēt. Agrīna slimības atpazīšana un savlaicīga ārstēšana palīdz saglabāt dzīves kvalitāti.
Emfizēmas stadijas
Globālā hroniskas obstruktīvas plaušu slimības iniciatīva (GOLD) nosaka četras šīs slimības stadijas. Emfizēmas smagumu novērtē, salīdzinot slimnieka plaušu funkciju ar tāda paša vecuma, dzimuma un auguma vesela cilvēka plaušu rādītājiem.
- 1. stadija (vieglākā): plaušu funkcija ir 80% vai vairāk no normas.
- 2. stadija (vidēji smaga): plaušu funkcija ir 50% līdz 79%.
- 3. stadija (smaga): plaušu funkcija ir 30% līdz 49%.
- 4. stadija (ļoti smaga): plaušu funkcija ir zem 30% no paredzamā.
Vīrieši vecumā no 50 līdz 70 gadiem emfizēmu novēro visbiežāk.
Kādi ir emfizēmas simptomi?
Pirmās emfizēmas izpausmes parasti ir nogurums un elpas trūkums. Tomēr daudziem cilvēkiem simptomi nav sastopami, kamēr nav bojāti puse vai vairāk plaušu audi (tas ir atbilstoši 2. stadijai). Citas pazīmes ir ilgstošs klepus, svilpe krūtīs, sajūta, ka krūtis ir saspiestas, pastiprināta krēpu izdalīšanās, miega traucējumi, trauksme, nomāktība un svara samazināšanās. Slimniekiem ar emfizēmu pastāv lielāka iespējamība saslimt ar pneimoniju, bronhītu un citām apakšējo elpceļu infekcijām.
Kad vērsties pie ārsta?
Konsultējieties ar ārstu, ja jums rodas grūtības elpot vai arī parādās iepriekš aprakstītie simptomi. Ja elpas trūkums ir izteikts, nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību.
Emfizēmas cēloņi
- Ilgstoša smēķēšana – neatkarīgi no tā, vai tie ir cigarešu, cigāru, e-cigarešu vai marihuānas dūmi.
- Piesārņots gaiss mājās vai darba vidē, piemēram, putekļi vai dažādi ķīmiski tvaiki.
- Iedzimtība, piemēram, alfa-1 antitripsīna deficīts.
- Elpceļu infekcijas.
Galvenais emfizēmas faktors ir tabakas dūmi, kas bojā plaušu audus. Smēķēšanas ietekmē elpceļi kļūst iekaisuši, palielinās gļotu veidošanās un rodas tūska, kas apgrūtina elpošanu un izsauc elpas trūkumu.
Kā notiek emfizēmas diagnostika?
- Izmeklēšanas laikā ārsts ar stetoskopu klausās elpošanas skaņas. Ja plaušas satur vairāk gaisa, iespējams dzirdēt tukšu skaņu vai svilpi. Tiek nozīmēti papildus izmeklējumi emfizēmas apstiprināšanai.
- Plaušu rentgens palīdz noteikt mērenu vai smagu emfizēmas formu.
- Datorizētā tomogrāfija dod detalizētākus plaušu attēlus.
- Plaušu funkcionālie izmeklējumi (spirometrija) ļauj novērtēt elpas apjomu ieelpā un izelpā.
- Arteriālo asiņu gāzu analīze mēra skābekļa un oglekļa dioksīda līmeni asinīs un nosaka nepieciešamību pēc papildus skābekļa terapijas.
- Elektrokardiogramma palīdz izslēgt sirds slimības kā elpas trūkuma cēloni.
- Asins un ģenētiskie testi nosaka, vai trūkst alfa-1 antitripsīna, kas arī var būt emfizēmas pamats.
Kā ārstē emfizēmu?
Terapeitiskā pieeja mērķēta uz slimības gaitas palēnināšanu un esošās plaušu funkcijas saglabāšanu.
- Smēķēšanas atmešana ir efektīvākais veids, kā mazināt slimības progresēšanu, ja pacients smēķē.
- Inhalējami bronhodilatatori darbojas labāk nekā perorālie, jo tie atslābina elpceļu muskuļus un uzlabo gaisa apmaiņu plaušās.
- Steroidu tabletes izmanto pie slimības uzliesmojumiem.
- Inhalējamo steroīdu lietošana mazina iekaisušos elpceļus un samazina gļotu ražošanu.
- Antibiotikas nepieciešamas bakteriālu elpceļu infekciju, piemēram, pneimonijas vai bronhīta, gadījumā.
- Pretiekaisuma līdzekļi palīdz mazināt iekaisumu elpceļos.
- Skābekļa terapija indicēta pacientiem ar pazeminātu skābekļa saturu asinīs.
- Plaušu tilpuma samazināšanas operācija paredz bojāta plaušu audu izņemšanu, lai samazinātu spiedienu uz diafragmu un uzlabotu plaušu darbību. Par piemērotību šādai procedūrai lems ārsts.
- Bronhoskopijā veikta tilpuma samazināšana palīdz atbrīvot plaušās iesprūdušo gaisu, lai uzlabotu elpošanu. Konsultējieties ar ārstu par šo iespēju.
- Plaušu transplantācija ietver sabojātu plaušu nomaiņu pret veselām donora plaušām un var pagarināt slimnieka dzīvi.
Emfizēmas profilakse
- Pārtraukt smēķēt un izvairīties no dūmu ieelpošanas no apkārtējiem.
- Lietot sejas masku putekļainā un piesārņotā gaisā vai saskarē ar ķīmiskām vielām.
- Regulāri vēdināt telpas, lai uzlabotu gaisa apmaiņu un samazinātu radona koncentrāciju, kas var veicināt plaušu vēzi.
- Izmantot gaisa attīrītājus ar HEPA filtru, lai uzlabotu iekštelpu gaisa kvalitāti.
Dzīvesveida pārmaiņas un ieteikumi mājas apstākļos
- Regulāri uzkopt mājas, lai samazinātu putekļu uzkrāšanos.
- Mainīt gaisa filtrus gaisa kondicionētājos un attīrītājos atbilstoši ražotāja norādījumiem.
- Izvairīties no saskares ar ķīmiskiem tvaikiem un transportlīdzekļu izplūdes gāzēm, kas var kairināt elpceļus.
- Regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, lai saglabātu plaušu kapacitāti.
- Piesargāties no auksta gaisa, kas var izraisīt bronhu spazmas.
- Samazināt tuvus kontaktus ar cilvēkiem, kuri sirgst ar elpceļu infekcijām.
- Veikt vakcināciju pret pneimokoku un gripu, kā iesaka ārsts.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
