Urīnpūšļa akmeņi, kas pazīstami arī kā urīnpūšļa kalkuli, ir cieti minerālvielu sakopojumi, kas veidojas urīnpūslī. Tie parasti rodas gadījumos, kad pēc urinēšanas urīns pilnībā neiztukšojas no urīnpūšļa. Sīki akmeņi bieži neizraisa simptomus un var tikt izvadīti ar urīnu, savukārt lielāki akmeņi var radīt stipras sāpes, grūtības urinējot un asiņu parādīšanos urīnā.
Kas izraisa urīnpūšļa akmeņu veidošanos
Urīnpūšļa akmeņu veidošanās saistīta ar to, ka urīns ilgstoši saglabājas urīnpūslī. Minerālvielu, piemēram, sāls, kālija un olbaltumvielu atlieku atlikumi sacietē un pārvēršas cietos kristālos. Biežākie urīnpūšļa akmeņu iemesli ir:
- Labdabīga prostatas palielināšanās, kas var traucēt normālu urīna plūsmu un pilnīgu urīnpūšļa iztukšošanu.
- Urīnpūšļa darbības traucējumi neiroloģisku bojājumu dēļ, kas var būt izraisīti pēc insulta, muguras smadzeņu traumas vai citiem veselības traucējumiem – tas neļauj urīnpūsli pilnībā iztukšot.
- Iekaisums urīnpūslī, ko var radīt urīnceļu infekcijas vai staru terapija iegurņa apvidū, veicina akmeņu veidošanos.
- Nierakmeņi var pārvietoties pa urīnizvadkanāliem uz urīnpūsli un, ja netiek izvadīti dabīgā ceļā, tie var kļūt par urīnpūšļa akmeņiem.
- Dehidratācija izraisa minerālvielu uzkrāšanos un var veicināt akmeņu rašanos.
- Medicīnas ierīces, piemēram, urīnpūšļa katetri, stenti vai kontracepcijas līdzekļi, var kļūt par virsmu minerālkristālu uzkrāšanai, kas pēc tam var veidot akmeņus.
Urīnpūšļa akmeņu simptomi
- Urīns kļūst duļķains vai tumšāks, var būt novērojamas asiņu pēdas.
- Nepareizi bieža vēlme urinēt.
- Sāpes vai dedzināšana urinācijas laikā, diskomforts apakšējā vēderdaļā, dzimumloceklī vai sēkliniekos.
- Pārtraukts urinācijas process vai nespēja iztukšot urīnpūsli.
- Urīnceļu infekcijas riska paaugstināšanās.
Urīnpūšļa akmeņu riska faktori
- Vīrieši pēc 50 gadu vecuma biežāk saskaras ar urīnpūšļa akmeņiem.
- Neiroloģiski traucējumi, tai skaitā insulta sekas, mugurkaula traumas, Parkinsona slimība, cukura diabēts, trūces vai citas slimības, kas ietekmē nervu darbību.
- Prostatas palielināšanās, kas traucē urīna plūsmai.
Urīnpūšļa akmeņu iespējamās komplikācijas
- Hroniskas urīnpūšļa slimības.
- Urīnceļu infekcijas rašanās.
- Urīna aizture.
Urīnpūšļa akmeņu diagnostikas metodes
- Anamnēzes ievākšana un fiziska izmeklēšana.
- Urīna analīzes veikšana.
- Attēldiagnostikas metodes – rentgens, ultrasonogrāfija vai datortomogrāfija.
- Cistoskopijas izmeklējums.
Urīnpūšļa akmeņu ārstēšanas iespējas
- Sīkus akmeņus iespējams izvadīt, palielinot izdzertā ūdens daudzumu. Ja urīnpūšļa iztukšošana nav iespējama, nepieciešamas citas ārstēšanas metodes, piemēram:
- Cistolitolapaksa – akmeņu saskaldīšana. Nepieciešams cistoskopu ievadīt urīnpūslī caur urīnizvadkanālu, lai atrastu akmeni. Akmeņu saskaldīšanai izmanto lāzeru vai augstas frekvences ultraskaņas viļņus. Pēc saskaldīšanas urīnpūsli skalo ar šķidrumu, lai izvadītu sīkus akmens fragmentus.
- Ķirurģiska izņemšana – piemērota lieliem akmeņiem. Urologs veic nelielu griezumu vēdera lejasdaļā un izņem akmeņus. Ja akmeņu veidošanās iemesls ir labdabīga prostatas palielināšanās, iespējama prostatas audu izņemšana. Atveseļošanās parasti ilgst no vienas līdz divām nedēļām.
Urīnpūšļa akmeņu profilakses pasākumi
- Dzerot pietiekami daudz ūdens, var mazināt minerālvielu koncentrāciju urīnā un tādējādi samazināt akmeņu veidošanās risku.
- Ieteicams izvairīties no pārtikas produktiem ar augstu nātrija un cukura saturu, piemēram, industriāli pārstrādātiem ēdieniem, ātrās uzkodas, konservētiem produktiem un saldinātiem dzērieniem.
- Vīriešiem vecumā pāri 50 gadiem ar palielinātu prostatu savlaicīgi jāapspriežas ar ārstu par iespējamiem ārstēšanas risinājumiem vai urīnpūšļa iztukšošanas uzlabošanu.
Sagatavošanās vizītei pie ārsta
- Iepriekš sagatavojiet sarakstu ar simptomiem un lietotajām zālēm.
- Ieteicams paņemt līdzi ģimenes locekli, kas palīdzētu atcerēties sniegto informāciju.
- Uzsveriet jautājumus, kurus vēlēsieties uzdot ārstam. Tie var būt, piemēram:
- Vai ir iespējams manis esošos urīnpūšļa akmeņus izvadīt bez iejaukšanās?
- Kādi ārstēšanas veidi ir pieejami? Kādi var būt riski?
- Vai būs nepieciešams lietot medikamentus?
- Kā rīkoties, lai kontrolētu situāciju ārstēšanās laikā?
- Vai pēc ārstēšanas pastāv atkārtošanās iespēja?
- Esiet gatavi atbildēt uz ārsta jautājumiem, kā, piemēram:
- Kad parādījās pirmie simptomi?
- Vai simptomi ir pastāvīgi vai pārejoši?
- Cik stipri ir simptomi?
- Vai esat novērojis paaugstinātu temperatūru vai drebuļus?
- Kādi faktori uzlabo vai pasliktina jūsu sajūtas?
- Cik bieži novērojat urīna aizturi vai vāju urīna plūsmu?
Biežāk uzdotie jautājumi
- Kā atšķiras nierakmeņi no urīnpūšļa akmeņiem? Abas veido cieti mineralizēti sakopojumi, bet to rašanās vieta ir atšķirīga, kā arī iemesli. Nierakmeņi parasti neizsauc simptomus, ja tie nepārvietojas uz urīnizvadkanāliem, savukārt urīnpūšļa akmeņi bieži traucē urināciju.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
