Magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT)

Magnētiskās rezonanses tomogrāfija jeb MRT ir mūsdienīga medicīnas izmeklēšanas metode, kuras pamatā ir jaudīga magnētiskā lauka un radio viļņu izmantošana, lai iegūtu detalizētus attēlus par cilvēka ķermeņa iekšējiem orgāniem un audiem. Šī diagnostikas tehnoloģija ļauj atklāt dažādus ievainojumus, audzējus, sirds slimības un citus veselības traucējumus. Kopš MRT ieviešanas ārsti un pētnieki nepārtraukti pilnveido šīs iekārtas un izmeklēšanas tehniku, uzlabojot gan ārstniecības iespējas, gan medicīniskos pētījumus. MRT uzskata par vienu no ievērojamākajiem sasniegumiem veselības aprūpes attīstībā.

Būtiska informācija par mrt

• MRT izmeklējums ir neinvazīvs un nesāpīgs process.
• Pirmo pilna ķermeņa MRT iekārtu izstrādāja Raimonds Damadians.
• Vienas MRT iekārtas minimālā cena sākas no 150 000 eiro un var sasniegt vairākus miljonus eiro.
• Lielākā MRT skeneru koncentrācija pasaulē ir Japānā – vidēji 48 aparāti uz 100 000 iedzīvotāju.

Kā darbojas mrt izmeklējums?

MRT aparatūra veido detalizētus iekšējo orgānu un audu slāņveida attēlus, izmantojot spēcīgu magnētisko lauku, radio viļņus un datoru. Skeneris vizuāli atgādina lielu cilindrisku tuneli ar pārvietojamu galdu, uz kura novietojas pacients. Atšķirībā no datortomogrāfijas (DT) un rentgena, MRT izmantojumā nav jonizējošā starojuma, līdz ar to tā ir drošāka metode.

Kad tiek izmantots mrt?

MRT tehnoloģija ir sniegusi ārstu iespēju rūpīgi izvērtēt ķermeņa iekšējo uzbūvi, izvairoties no ķirurģiskas iejaukšanās. Šis izmeklējums tiek piemērots, lai noteiktu:

• Galvas smadzeņu un muguras smadzeņu traucējumus.
• Audzējus, cistas un citus netipiskus veidojumus dažādās ķermeņa zonās.
• Krūts vēža riska izvērtēšanu sievietēm ar paaugstinātu šīs slimības risku.
• Locītavu bojājumus un slimības, piemēram, mugurkaula vai ceļgalu patoloģijas.
• Dažādas sirds slimības.
• Aknu un citu vēdera dobuma orgānu saslimšanas.
• Sāpju cēloņus sieviešu mazā iegurņa apvidū, piemēram, miomas vai endometriozi.
• Dzemdes struktūras traucējumus, kas var būt nozīmīgi neauglības diagnosticēšanā.

MRT pielietojums arvien paplašinās, tehnoloģija kļūst arvien pieejamāka un daudzveidīgāka dažādām medicīnas jomām.

Kā sagatavoties mrt izmeklējumam?

Parasti MRT veikšanai nav nepieciešama īpaša iepriekšēja sagatavošanās. Ierodoties ārstniecības iestādē, var būt jāievēro noteiktas norādes:

• Jāvelk speciāls medicīnas iestādes apģērbs. Procedūras laikā nedrīkst būt klāt metāla priekšmeti, un ārsts aicinās noņemt rotaslietas, pulksteņus, matu sprādzes un citus metāla aksesuarus.
• Nepieciešams pārliecināties, vai ķermenī nav metāla implantātu. Pacientiem, kam ir lodes, šķembas vai citi metāla objekti, kā arī noteiktas medicīniskās ierīces, piemēram, kohleārie implanti, asinsvadu klipši vai sirds elektrostimulatori, MRT izmeklējums var nebūt pieļaujams.
• Būtiski informēt ārstu, ja ir bailes no slēgtām telpām. Ja rodas nemiers, pirms izmeklējuma iespējama nomierinošu līdzekļu lietošana.
• Dažos gadījumos nepieciešams veikt kontrastvielas ievadīšanu vēnā, lai labāk attēlotu noteiktas ķermeņa struktūras.

Pirms procedūras radiologs, kurš specializējas attēldiagnostikā, sniedz detalizētu paskaidrojumu un atbild uz visiem jautājumiem saistībā ar izmeklējuma norisi.

Kā notiek mrt procedūra?

Pēc ienākšanas izmeklējuma telpā pacients tiek noguldīts uz gala. Medicīnas personāls palīdz iekārtoties ērti, nepieciešamības gadījumā izmantojot spilvenus vai sedziņas. MRT iekārta darbojas diezgan skaļi, tāpēc pacientiem tiek dota iespēja izmantot ausu aizbāžņus vai austiņas. Bērniem reizēm piedāvā klausīties mūziku, lai samazinātu stresu.

Izmeklējuma process

• MRT operators uztur saziņu ar pacientu ar iebūvētas sakaru sistēmas palīdzību un sāk procedūru tikai pēc tam, kad pacients ir gatavs.
• Izmeklējuma laikā īpaši svarīgi ir saglabāt nekustīgumu, jo jebkura kustība var ietekmēt attēlu kvalitāti.
• Darba laikā aparāts rada spēcīgus un pamanāmus skaņas signālus, kas ir pilnīgi normāli.
• Dažreiz pacientam tiek lūgts uz brīdi aizturēt elpu, lai iegūtu skaidrākus attēlus.
• Ja rodas diskomforts vai trauksme, izmeklējumu var pārtraukt jebkurā brīdī, informējot MRT speciālistu.

Kādas darbības seko pēc mrt izmeklējuma?

Pēc procedūras radiologs novērtē iegūto attēlu kvalitāti. Ja informācija ir pietiekama, pacients var doties mājās. Radiologs sagatavo detalizētu slēdzienu ārstam, kas izrakstīja nosūtījumu uz MRT. Parasti iesaka vienoties par atkārtotu vizīti pie ārsta, lai detalizēti apspriestu saņemtos rezultātus.

Iespējamās blakusparādības

Vairumā gadījumu MRT izmeklējumi nerada nekādas blakusparādības. Tomēr pēc kontrastvielas ievadīšanas var rasties šādas reakcijas:

• Nelabums.
• Galvassāpes.
• Sāpīgums vai dedzinoša sajūta vietā, kur veikta injekcija.

Lai gan alerģiskas reakcijas uz kontrastvielu novēro reti, atsevišķos gadījumos var parādīties izsitumi vai acu nieze. Ja pēc procedūras rodas kādi nepatīkami simptomi, par tiem nekavējoties jāziņo MRI speciālistam. Cilvēkiem ar izteiktu baili no šaurākām telpām MRT procedūra var radīt diskomfortu, tāpēc pirms izmeklējuma ieteicams pārrunāt to ar ārstu.

Kāda ir mrt iekārtas darbības pamatprincips?

MRT tehnoloģija balstās uz spēcīga magnētiskā lauka un radio viļņu izmantošanu, lai radītu detalizētus ķermeņa orgānu attēlus. Iekārta satur divus galvenos elektromagnētus, kas ir būtiski izmeklējuma veikšanai. Tā kā cilvēka ķermenis pārsvarā sastāv no ūdens molekulām (t.i., ūdeņraža un skābekļa atomiem), MRT iedarbojas tieši uz šo molekulu orientāciju. Izmeklējuma laikā:

1. Pirmais magnēts sakārto ūdens molekulas noteiktā virzienā – uz ziemeļiem vai dienvidiem.
2. Otrais magnētiskais lauks īslaicīgi maina ūdeņraža atomu orientāciju.
3. Pēc magnētiskā impulsa pārtraukšanas atomi atgriežas sākotnējā stāvoklī, un šos procesus iekārta fiksē un pārvērš šķērsgriezuma attēlos.

MRT ieslēgšanas brīdī dzirdamie trokšņi rodas, kad elektriskā strāva šķērso gradientu spoles un tās sāk svārstīties, radot raksturīgas skaņas. Lai gan pati magnētiskā lauka darbība nav jūtama, iekārta to nolasa un, izmantojot datorus, iegūst detalizētu ķermeņa struktūru vizualizāciju.

Funkcionālā magnētiskās rezonanses tomogrāfija (fmrt)

Funkcionālā MRT (fMRT) dod iespēju novērot, kā darbojas smadzenes, nosakot asins plūsmas intensitāti noteiktās smadzeņu zonās. Jo aktīvāka ir konkrētā smadzeņu daļa, jo vairāk asiņu tā saņem, kas ļauj secināt par dažādiem darbības aspektiem. Šī metode ir būtiski mainījusi smadzeņu izpēti, sniedzot iespējas analizēt centrālās nervu sistēmas procesu norisi bez invazīvu paņēmienu vai medikamentu nepieciešamības. fMRT palīdz ārstiem un pētniekiem identificēt gan normālu, gan bojātu vai slimības skartu smadzeņu darbību. Klīniskajā praksē šo tehnoloģiju izmanto, piemēram:

• Novērtēt smadzeņu darbības izmaiņas pirms operācijām, nosakot zonas, kas atbildīgas par runu, kustībām vai maņu funkcijām.
• Noteikt audzēju, insulta, galvas traumu vai deģeneratīvu traucējumu, piemēram, Alcheimera slimības, ietekmi uz smadzeņu darbību.

Biežāk uzdotie jautājumi par mrt

Cik ilgst mrt izmeklējums?

Izmeklējuma ilgums atkarīgs no tā, kuru ķermeņa daļu skenē un cik daudz attēlu nepieciešams iegūt. Parasti procedūra aizņem 20–60 minūtes. Ja pirmajā piegājienā attēli nav pietiekami, var būt nepieciešama atkārtota skenēšana.

Vai ar breketēm vai zobu plāksnītēm drīkst veikt mrt procedūru?

Zobu breketes un plombas parasti neietekmē izmeklējuma rezultātu, taču dažos gadījumos var rasties attēla izkropļojumi. Ārsts un MRT speciālists izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā pielāgos izmeklējuma gaitu. Dažkārt, lai iegūtu kvalitatīvus attēlus, procedūra var aizņemt ilgāku laiku.

Vai drīkst kustēties mrt iekārtā?

Lai iegūtu kvalitatīvus attēlus, nepieciešams palikt nekustīgam. Ilgstoša izmeklējuma gadījumā MRT speciālists var piedāvāt pauzi procedūras laikā.

Kā rīkoties, ja ir bailes no slēgtām telpām?

Pacientus ar klaustrofobiju ieteicams iepriekš brīdināt medicīnas personālu. Ir vairāki risinājumi:

• Ārsts izskaidro procedūras gaitu un palīdz saglabāt mieru.
• Dažās ārstniecības iestādēs tiek piedāvātas atvērtā tipa MRT iekārtas noteiktu zonu izmeklēšanai.
• Pirms procedūras iespējama nomierinošu zāļu lietošana, lai samazinātu trauksmi.

Vai pirms mrt vienmēr nepieciešams ievadīt kontrastvielu?

Kontrastvielas ievade nav obligāta visos gadījumos. Parasti to lieto, ja jāuzlabo atsevišķu audu vizualizācija un precīzāk jāizvērtē patoloģijas.

Vai grūtniecības laikā drīkst veikt mrt?

Grūtniecības laikā MRT var veikt tikai tad, ja tam ir medicīniski pamatota nepieciešamība.

• Pirmajā trimestrī izmeklējumu nosaka tikai gadījumos, ja tas ir patiešām nepieciešams.
• Otrajā un trešajā trimestrī procedūru uzskata par drošu, ja izmantotais magnētiskā lauka stiprums nepārsniedz 3,0 teslas.

Parasti grūtniecēm nav ieteicams izmantot kontrastvielu. Pēc jaunākajiem pētījumiem magnētiskā lauka ietekme pirmajā grūtniecības trimestrī nav sasaistāma ar ilgtermiņa blaknēm, tāpēc īpašas bažas nav pamatotas.

• Diagnostiskās attēldiagnostikas vadlīnijas grūtniecības un zīdīšanas laikā (2016. gada februāris)
• Funkcionālās magnētiskās rezonanses tomogrāfijas ievads (FMRI)
• Magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT)
• CT, MRT un PET iekārtu ģeogrāfiskā izplatība Japānā: ilgtermiņa analīze (Matsumoto, M. u.c., 2015)
• MRT izmeklējums – ievads (2015. gada 7. oktobris)
• MRT izmeklējums – kā notiek procedūra (2015. gada 7. oktobris)
• MRT skenēšana (datums nav norādīts)

Karolina Skrebė

Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.