Sarkano asinsķermenīšu – eritrocītu funkcija

Sarkano asinsķermenīšu – eritrocītu funkcija

Sarkanie asinsķermenīši nodrošina skābekļa transportēšanu no plaušām uz organisma audiem. Audi izmanto skābekli enerģijas ražošanai, bet pārpalikums – oglekļa dioksīds – tiek izdalīts kā vielmaiņas gala produkts. Sarkanie asinsķermenīši pārņem oglekļa dioksīdu un aizgādā to atpakaļ uz plaušām, lai tas tiktu izvadīts no organisma.

Vai sarkanie asinsķermenīši pārnes skābekli?

Jā, sarkanie asinsķermenīši nogādā skābekli no plaušām uz pārējiem ķermeņa audiem, kur tas tiek izmantots enerģijas radīšanai.

Kur veidojas sarkanie asinsķermenīši?

Sarkanie asinsķermenīši rodas kaulu smadzenēs – mīkstajā kaulu audu slānī. Kad tie ir pilnībā nobrieduši, apmēram septiņu dienu laikā tie nonāk asinsritē.

Kā izskatās sarkanie asinsķermenīši?

Šūnas ir mikroskopiskas, izteikti sarkanā krāsā, ko nosaka hemoglobīns – olbaltumviela, kas atbild par skābekļa transportu. To forma līdzīga saplacinātam diskam ar ieplaku vidū, tomēr tās nav tukšas iekšpusē. Atšķirībā no leikocītiem, sarkanie asinsķermenīši nesatur kodolu, tāpēc tie spēj viegli mainīt formu un pārvietoties pa asinsvadiem.

No kā sastāv sarkanie asinsķermenīši?

Šīs šūnas attīstās kaulu smadzenēs kopā ar lielāko daļu citu asins šūnu. Tās satur hemoglobīnu, kas ir galvenais skābekļa pārnēsātājs.

Kādi ir biežākie sarkano asinsķermenīšu traucējumu cēloņi?

Šādas problēmas var izraisīt gan samazinātu, gan paaugstinātu sarkano asinsķermenīšu skaitu asinīs.

Iemesli pazeminātam skaitam:

  • Anēmija – organisms nesaņem pietiekamu skābekļa daudzumu, tādēļ iespējams vājums, nogurums un aukstuma sajūta.
  • Asins zudums – ķermenis zaudē vairāk asins šūnu, nekā spēj atjaunot.
  • Kaulu smadzeņu saslimšanas – smadzeņu darbība var tikt traucēta tādu slimību kā leikēmijas vai limfomas rezultātā.
  • Audzēji – dažas vēža formas un ķīmijterapija var samazināt sarkano asinsķermenīšu daudzumu asinīs.

Iemesli paaugstinātam skaitam:

  • Policitēmija – paaugstināts sarkano asinsķermenīšu līmenis padara asinis blīvākas un palielina infarkta vai insulta risku.
  • Iedzimtas sirds slimības – dažas sirds struktūras attīstības traucējumi embrija periodā.
  • Plaušu saslimšanas – piemēram, emfizēma vai plaušu fibroze bojā plaušu audus.
  • Hipoksija – samazināts skābekļa līmenis asinīs.
  • Oglekļa monoksīds – smēķēšana paaugstina oglekļa monoksīda daudzumu organismā, samazinot skābekļa transporta spēju asinīs.

Biežākie simptomi

  • Nogurums
  • Muskuļu vājums
  • Enerģijas trūkums
  • Galvassāpes vai reibonis
  • Neblīvs redzējums
  • Saldēšanas sajūta rokās un kāju pirkstos

Kādi faktori izraisa mazu sarkano asinsķermenīšu daudzumu?

  • Vitamīnu trūkums (dzelzs, B9, B12)
  • Nepietiekams un vienveidīgs uzturs
  • Atsevišķas slimības vai ķīmijterapija

Kādi faktori noved pie palielināta sarkano asinsķermenīšu daudzuma?

  • Smēķēšana
  • Dzīvošana augstākās vietās virs jūras līmeņa
  • Anabolisko steroīdu lietošana
  • Organisma šķidruma trūkums
  • Sirds vai plaušu slimības

Kā tiek noteikta sarkano asinsķermenīšu veselība?

Vispārējā asins analīze ļauj noteikt gan sarkano, gan balto asinsķermenīšu daudzumu asinīs. Analīzei nepieciešams asins paraugs, kas ļauj aprēķināt šūnu skaitu noteiktā tilpumā.

Kādas ir sarkano asinsķermenīšu normas?

Lai gan vērtības var nedaudz atšķirties, vidējais diapazons parasti ir šāds:

  • Vīriešiem: 4,7–6,1 miljoni šūnu uz mikrolitru asiņu
  • Sievietēm: 4,2–5,4 miljoni šūnu uz mikrolitru asiņu
  • Bērniem: 4–5,5 miljoni šūnu uz mikrolitru asiņu

Ja rādītāji pārsniedz vai nesasniedz noteiktās normas, ārsts var nozīmēt papildu izmeklējumus vai ārstēšanu.

Kā ārstē sarkano asinsķermenīšu traucējumus?

Ārstēšana atkarīga no precīzi noteiktās diagnozes un stāvokļa smaguma. Tiek izmantotas šādas metodes:

  • Vitamīnu lietošana
  • Pilnvērtīga un sabalansēta ēdienkarte
  • Pamatproblēmu ārstēšana
  • Asins pārliešana, ja tas ir nepieciešams

Kā nodrošināt veselīgu sarkano asinsķermenīšu līmeni?

Veselu sarkano asinsķermenīšu veidošanos sekmē sabalansēta maltīte ar augstu dzelzs, folijskābes (B9) un B12 vitamīna daudzumu. Ieteicams iekļaut šādus produktus:

  • Sarkanā gaļa (liellopa), aknas
  • Zivs
  • Lapu dārzeņi (piemēram, kāposti, spināti)
  • Lēcas, pupas, zirņi
  • Rieksti un kaltēti augļi
Parašykite komentarą

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *