Folāts un folijskābe ir B9 vitamīna veidi, ko izmanto, lai novērstu šī vitamīna trūkumu un ar grūtniecību saistītas komplikācijas. Daudzas pārtikas vielas satur dabiskos folātus vai tiek papildinātas ar folijskābi. Kopš 1998. gada pēc normatīvajiem aktiem folijskābi pievieno brokastu pārslām, miltiem, maizei, makaroniem, konditorejas izstrādājumiem, cepumiem un krekeriem. Dabiski folāti īpaši daudz ir lapu dārzeņos, okrā, sparģeļos, dažos augļos, pupās, raugā, sēnēs, dzīvnieku aknās un nierēs, kā arī apelsīnu un tomātu sulās. Folijskābi iespējams iegādāties arī kā uztura bagātinātāju, bieži kopā ar citiem B grupas vitamīniem.
Galvenie folijskābes lietošanas virzieni
Folijskābi izmanto, lai novērstu un ārstētu zemu folātu līmeni asinīs, kā arī samazinātu homocisteīna daudzumu (hiperhomocisteinēmija). Sievietes, kas ir grūtnieces vai plāno grūtniecību, lieto folijskābi, lai mazinātu risku smagiem augļa nervu caurulītes defektiem, piemēram, spina bifida. Turklāt folijskābe tiek lietota arī depresijas, insulta, atmiņas un domāšanas pasliktināšanās, kā arī citu veselības traucējumu ārstēšanai.
Folijskābes efektivitāte pēc pētījumu datiem
- Folijskābes trūkums. Uztura bagātinātāji palīdz atrisināt šo problēmu.
- Paaugstināts homocisteīna līmenis asinīs. Tas saistīts ar sirds slimībām un insultu. Folijskābe palīdz samazināt homocisteīna koncentrāciju.
- Metotreksāta izraisīta toksicitāte. Folijskābes lietošana mazina sliktu dūšu un vemšanu terapijas laikā ar šo medikamentu.
- Nervu caurulītes defekti. Lietojot 600–800 µg folijskābes dienā grūtniecības laikā, samazinās šo attīstības traucējumu risks. Sievietēm ar īpaši augstu risku ir ieteicams lietot 4000–5000 µg dienā.
- Atmiņas un kognitīvo spēju pasliktināšanās gados vecākiem cilvēkiem. Folijskābe palīdz tiem, kuru intelektuālās funkcijas straujāk vājinās salīdzinājumā ar vecuma normu.
- Depresija. Kopā ar antidepresantiem folijskābe var uzlabot dažu pacientu pašsajūtu.
- Paaugstināts asinsspiediens. Vismaz 6 nedēļas lietojot folijskābi, var pazemināt asinsspiedienu cilvēkiem, kuri nelieto citus antihipertensīvos līdzekļus.
- Smaganu palielināšanās fenitoīna lietotājiem. Vietēja folijskābes izmantošana palīdz novērst šo problēmu, bet lietojot perorālos uztura bagātinātājus, iedarbība nav novērota.
- Insults. Tās valstīs, kur graudu produkti nav pastāvīgi bagātināti ar folijskābi, uztura bagātinātāji var samazināt insulta risku.
- Vitiligo. Folijskābes uzņemšana var uzlabot šīs ādas slimības simptomus.
- Anēmija, ko izraisa dzelzs trūkums. Folijskābe nesniedz papildu ieguvumu, salīdzinājumā ar dzelzs preparātu lietošanu vien.
- Fizioloģiska kognitīvā pasliktināšanās vecumdienās. Folijskābe neaizsargā pret normālu smadzeņu funkciju pavājināšanos.
- Katarakta. B grupas vitamīnu komplekss ar folijskābi neaizsargā pret kataraktu, un dažos gadījumos var pat palielināt nepieciešamību pēc operācijas.
- Caureja. Folijskābe nepalīdz novērst caureju, un ilgstoši lietojot, pat var palielināt tās risku.
- Kritienu novēršana senioriem. Folijskābes un B12 vitamīna kombinācija nesamazina kritienu risku gados vecākiem cilvēkiem.
- Vīriešu neauglība. Folijskābe neuzlabo spermas kvalitāti un nepalielina grūtniecības iespēju.
- Jaundzimušo mirstība. Folijskābes lietošana grūtniecības laikā nesamazina risku bērna nāvei pirms vai pēc dzimšanas.
- Leikēmija. Grūtniecības laikā uzņemtā folijskābe nesamazina bērnu leikēmijas risku.
- Osteoporoze. Gados vecākiem cilvēkiem folijskābe kopā ar B grupas vitamīniem nesamazina lūzumu biežumu.
- Fiziskās spējas vecumdienās. Folijskābe neatstāj ietekmi uz roku spēku vai staigāšanas prasmēm.
- Paaugstināts asinsspiediens grūtniecības laikā. Lielas folijskābes devas neuzlabo asinsspiediena rādītājus un nepasargā no preeklampsijas.
- Elpceļu infekcijas. Folijskābe nesargā no plaušu infekcijām bērniem ar uztura riskiem.
- Taisnās un resnās zarnas polipi. Folijskābes bagātinātāji nepasargā no šo veidojumu rašanās.
- Iedzimta slimība, kas izraisa mācīšanās grūtības. Folijskābe šādos gadījumos nepalīdz.
- Priekšlaicīgas dzemdības. Folijskābe nesamazina priekšlaicīgas dzemdības iespēju, taču palīdz novērst citas veselības problēmas jaundzimušajam.
Pastāv pētījumi par folijskābes iespējamu lietošanu citu veselības traucējumu profilaksei, taču līdz šim nav pietiekami daudz pierādījumu, lai ieteiktu tās lietošanu šīm situācijām.
Folijskābes iespējamās blakusparādības
Lietojot iekšķīgi līdz 1 mg dienā, folijskābe parasti ir droša lielākajai daļai cilvēku. Lietojot devas virs 1 mg, iespējams paaugstināts blakusparādību risks, tostarp kuņģa-zarnu trakta traucējumi, slikta dūša, caureja, aizkaitināmība, apjukums, uzvedības izmaiņas, ādas reakcijas, krampji un citi nevēlami efekti. Uztura bagātinātājos sastopama arī cita folijskābes forma – L-5-metiltetrahidrofolāts (L-5-MTHF), kas var būt droša līdz 400 µg dienā. Ir bažas, ka ilgstoša lielu folijskābes devu lietošana var izraisīt nopietnas veselības problēmas. Daži pētījumi liecina, ka, lietojot 0,8–1,2 mg folijskābes ikdienā, cilvēkiem ar sirds patoloģijām var pieaugt vēža vai infarkta risks.
Īpaši piesardzības pasākumi un brīdinājumi
Grūtniecība un zīdīšana: Grūtniecēm ieteicams uzņemt 300–400 µg folijskābes dienā, lai novērstu noteiktas iedzimtas kroplības. Lielākais atļautais daudzums ir 800 µg dienā sievietēm līdz 18 gadu vecumam un 1000 µg vecākām par 18 gadiem. Augstākas devas jālieto tikai pēc ārsta norādījuma. L-5-MTHF forma var būt droša, ja uzņem līdz 400 µg dienā grūtniecības vai zīdīšanas laikā.
- Bērni: Folijskābi uzņemt bērniem ieteicams atbilstoši vecuma normām, kuras nepārsniedz šādas robežas:
- 1–3 gadi – līdz 300 µg dienā,
- 4–8 gadi – līdz 400 µg dienā,
- 9–13 gadi – līdz 600 µg dienā,
- 14–18 gadi – līdz 800 µg dienā.
L-5-MTHF forma var būt droša arī bērniem. Arteriju paplašināšanas procedūras: Folijskābes lietošana kopā ar B6 un B12 vitamīniem var veicināt asinsvadu sašaurināšanās pasliktināšanos, tāpēc pēc šādām procedūrām tās lietošana nav ieteicama. Vēzis: Atsevišķi pētījumi uzrāda, ka regulāri lietojot 0,8–1 mg folijskābes dienā, pastāv vēža attīstības risks. Cilvēkiem ar onkoloģisku slimību vēsturi nevajadzētu lietot lielas folijskābes devas bez ārsta atļaujas. Epilepsija: Lielas folijskābes devas var izraisīt biežākus krampjus cilvēkiem ar epilepsiju. B12 vitamīna trūkums: Folijskābes lietošana var uzlabot laboratorijas rādītājus cilvēkiem ar šo deficītu, radot maldīgu priekšstatu par problēmas atrisinājumu, lai gan trūkums paliek. Netiek ārstēts, B12 deficīts var radīt neatgriezeniskus nervu bojājumus.
Folijskābes mijiedarbība ar citiem medikamentiem
Folijskābes un citu vielu kombinācijās jāievēro piesardzība, jo tās var ietekmēt vairākus medikamentus:
- Fosfenitoīns – folijskābe var paātrināt šī medikamenta pārstrādi organismā, pazeminot tā efektivitāti krampju novēršanā.
- Fenobarbitāls – folijskābe var vājināt fenobarbitāla darbību, palielinot krampju iespējamību.
- Fenitoīns – folijskābe veicina fenitoīna noārdīšanos un samazina tā efektivitāti.
- Primidons – folijskābe var samazināt primidona efektivitāti epilepsijas ārstēšanā.
- Pirimetamīns – folijskābe var mazināt šī preparāta iedarbību parazitāru infekciju gadījumā.
- 5-fluoruracils – lieli folijskābes daudzumi var pastiprināt šo ķīmijterapijas līdzekļu blaknes, īpaši uz gremošanas traktu.
- Kape Sitabīns – lielas folijskābes devas var pastiprināt šīs zāles izraisīto caureju un vemšanu.
Pirms folijskābes lietošanas kopā ar šīm zālēm jākonsultējas ar medicīnas speciālistu.
Kā lietot folijskābi?
Folijskābe ir svarīgs uzturvielu komponents, un ikdienas ieteicamā deva tiek izteikta kā uztura folātu ekvivalenti (DFE). Organisms labāk uzņem folijskābi no uztura bagātinātājiem, nekā no pārtikas. 1 µg DFE atbilst 1 µg dabisko folātu pārtikā vai 0,6 µg folijskābes no papildinājumiem.
- Pieaugušajiem – 400 µg dienā,
- Grūtniecības laikā – 600 µg dienā,
- Zīdīšanas periodā – 500 µg dienā.
Bērniem ieteicamās devas atšķiras pēc vecuma, tāpēc konkrētam dozējumam nepieciešams konsultēties ar ārstu.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
