Disleksija ir mācīšanās traucējums, kas apgrūtina lasīšanu un citus ar valodu saistītus uzdevumus. Tā rodas smadzeņu darbības īpatnību dēļ, kuras ietekmē rakstiskās informācijas apstrādi. Bieži vien pirmās pazīmes tiek novērotas jau bērnībā, un šis traucējums saglabājas visu dzīvi. Šāda disleksijas forma tiek saukta arī par attīstības disleksiju.
Disleksija kā specifisks mācīšanās traucējums
Disleksija pieder pie specifisko mācīšanās traucējumu grupas, kurā ietilpst trīs galvenie paveidi:
- Lasīšanas traucējumi (disleksija).
- Rakstīšanas grūtības (disgrāfija).
- Matemātikas apguves traucējumi (diskalkulija).
Kā disleksija ietekmē valodas saprašanu
Lasīšana sākas ar mutvārdu valodas apguvi. Bērnībā valoda veidojas, sākot ar atsevišķu skaņu sacīšanu. Pēc tam šīs skaņas tiek apvienotas vārdos, frāzēs un teikumos. Lasīšanas laikā nepieciešams sasaistīt skaņas ar dažādiem rakstu simboliem jeb burtiem. Tieši šajā sadarbībā var rasties grūtības – disleksija kavē smadzenēm izmantot mutvārdu valodu, lai pārvērstu rakstīto tekstu saprotamā informācijā. Personām ar disleksiju ir grūtības teksta apstrādē, īpaši saistot vārdus ar skaņām vai dalot vārdus atsevišķās skaņās lasīšanas laikā. Šādas apstrādes palēnināšanās ietekmē vairākas jomas:
- Palēnināta lasīšana un sarežģīta vārdu izpratne.
- Grūtības rakstīt un pareizi lietot rakstu zīmes.
- Problēmas ar vārdu un nozīmju atcerēšanos.
- Sarežģījumi teikumu veidošanā, mēģinot izteikt sarežģītākas domas.
Cik bieži sastopama disleksija?
Disleksija nav ļoti izplatīta, taču sastopama pietiekami bieži, lai būtu labi zināma. Speciālistu dati liecina, ka apmēram 7% cilvēku visā pasaulē ir šis traucējums. Disleksija vienādi var ietekmēt visu dzimumu un izcelsmes pārstāvjus. Taču daudziem ir viegli simptomi, kas neatbilst oficiālai diagnozei. Ja ņem vērā tos, kuriem ir minimāli simptomi, pastāv iespēja, ka līdz 20% iedzīvotāju var skart disleksija.
Kas izraisa disleksiju?
Precīzs disleksijas cēlonis nav zināms, tomēr pastāv vairāki faktori, kuri palīdz izskaidrot šī traucējuma izplatību.
Ģenētiska ietekme
Disleksija ir spēcīgi iedzimta un bieži sastopama ģimenēs. Ja kādam no vecākiem ir disleksija, bērnam ir 30–50% iespēja šo traucējumu mantot. Turklāt dažas ģenētiskas saslimšanas, piemēram, Dauna sindroms, arī palielina disleksijas risku.
Atšķirības smadzeņu attīstībā un darbībā
Disleksija ir neurodaudzveidības piemērs: cilvēkiem ar šo traucējumu smadzenes attīstās vai strādā citādi. Pētījumi rāda, ka personām ar disleksiju smadzeņu uzbūve, funkcijas un ķīmiskā kompozīcija atšķiras no ierastā.
Smadzeņu attīstības un darbības traucējumi
Dažādi faktori, piemēram, infekcijas vai toksisku vielu ietekme grūtniecības laikā, var traucēt augļa attīstību un palielināt risku vēlāk dzīvē attīstīties disleksijai.
Disleksijas riska faktori
Pastāv vairāki riska faktori, kas var palielināt iespēju disleksijas attīstībai. Starp tiem ir:
- Toksisku vielu iedarbība. Gaisa vai ūdens piesārņojums, piemēram, smagie metāli (svins, mangāns), nikotīns vai noteiktas ķīmiskas vielas, var radīt papildus risku.
- Lasīšanas materiālu deficīts. Bērni, kuri aug vidē, kur trūkst lasāmvielas un nav ieraduma lasīt, ir vairāk pakļauti disleksijas attīstībai.
- Mācību vides trūkumi. Bērniem, kuriem nav pietiekama atbalsta skolā vai līdzīgā vidē, biežāk novēro lasīšanas grūtības.
Kādi ir disleksijas simptomi un pazīmes?
Disleksijas izpausmes parasti kļūst manāmas bērnam augot. Tipiskas pazīmes ir:
- Grūtības rakstīt elementārus vārdus.
- Problēmas apgūt burtu nosaukumus.
- Sajaukšanās līdzīgu burtu (piemēram, “d” un “b”, “p” un “q”) izšķiršanā.
- Grūtības atskaņu veidošanā.
- Negribēšana lasīt skaļi klasē.
- Grūti saprast un iemācīties jaunus vārdus.
- Grūtības sasaistīt burtus ar tiem atbilstošām skaņām vai vārdu daļām.
- Nav sapratnes, kā skaņas veido kopā vārdus.
- Skaņu secības maiņa vārdos.
Kaut arī atsevišķa no šīm pazīmēm nenorāda uz disleksiju, ja bērnam ir būtiskas grūtības apgūt lasīšanas pamatus, disleksijas pārbaude var palīdzēt noskaidrot, vai nepieciešams speciālists atbalsts.
Disleksijas smaguma pakāpes
Disleksija var izpausties dažādos līmeņos:
- Viegls. Grūtības pastāv, bet ar piemērotu atbalstu un metodēm tās var pārvarēt.
- Mērens. Izpausmes ir pietiekami spēcīgas, tāpēc nepieciešamas speciālas mācību metodes, atbalsta pasākumi un īpaši pielāgojumi.
- Izteikts. Grūtības ir nopietnas un saglabājas arī ar individuālām apmācībām, atbalstu un citiem palīdzības pasākumiem.
Kā tiek noteikta disleksijas diagnoze?
Lai gan disleksija ir saistīta ar smadzeņu darbības atšķirībām, to nav iespējams konstatēt ar analīzēm vai laboratorijas testiem. Diagnostika notiek, rūpīgi izvērtējot specifiskos simptomus. Vērtēšanas procesā tiek aplūkoti šādi aspekti:
- Spēja skaņot un izlasīt nepazīstamus vārdus.
- Mutvārdu valodas prasmes.
- Lasīšanas temps un izpratne par izlasīto.
- Rakstītprasme un pareizrakstība.
- Vārdu krājums.
- Vārdu atpazīšana.
Kad nepieciešams pārbaudīt bērnu uz disleksiju?
Agrīna pārbaude ir efektīvākais veids, kā laikus atpazīt mācīšanās traucējumus. Jo agrāk tiek noteikts traucējums, jo ātrāk bērns var sākt apgūt lasīšanas stratēģijas. Lielākajai daļai bērnu jau pirms trešās klases ir novērojamas lasīšanas grūtības, taču ar vecumu prasības pieaug. Svarīgi savlaicīgi vērsties pēc palīdzības, lai nepieciešamības gadījumā pieaicinātu izglītības psihologu vai citu speciālistu. Par pārbaudes iespējām var interesēties arī izglītības iestādē.
Kādas ir disleksijas ārstēšanas iespējas?
Pašlaik disleksijas ārstēšanai nav izstrādātu medikamentu. Galvenais uzsvars tiek likts uz izglītojošām metodēm, kas palīdz bērnam attīstīt jaunas lasīšanas iemaņas. Skolēni ar disleksiju var strādāt kopā ar īpaši apmācītiem speciālistiem, kas palīdz apgūt lasīšanas prasmes. Dažkārt apmācību tempa samazināšana ļauj bērnam labāk uztvert mācību vielu. Svarīgi sadarboties ar izglītības iestādi, lai bērns saņemtu viņam nepieciešamo atbalstu.
Kā var palīdzēt bērnam ar disleksiju?
Vairāk laika veltot kopīgai lasīšanai skaļi, iespējams uzlabot bērna lasīšanas prasmi. Ir svarīgi apzināties, ka disleksija nav bērnam pašam pakļauta. Nepieciešams būt pacietīgam un sniegt atbalstu. Vecāku iedrošinājums veicina bērna pārliecību un palīdz pārvarēt grūtības lasīšanā, kā arī mazina trauksmi un bailes, kas saistītas ar valodas uzdevumiem. Tāpat vecāki kopīgi ar skolu var izstrādāt individuālu izglītības plānu, kur parādīti personalizēti mērķi un mācību satura noteikumi konkrētajam bērnam.
Vai ir iespējams palīdzēt pieaugušajiem ar disleksiju?
Jā, arī pieaugušie ar disleksiju var izmantot dažādas atbalsta iespējas. Ir pieejamas programmas un rīki, kas palīdz uzlabot lasīšanas iemaņas jebkurā vecumā.
Kā novērst disleksiju?
Disleksiju novērst nav iespējams, taču to var veiksmīgi kontrolēt ar dažādām mācību un lasīšanas stratēģijām. Lai palīdzētu bērnam:
- Jāapmeklē veselības aprūpes speciālists, ja tiek novēroti pirmie disleksijas simptomi.
- Jāsadarbojas ar bērna skolu, lai izstrādātu individuālu izglītības plānu.
- Jāseko līdzi bērna emocionālajai veselībai un jāizmanto psiholoģiska palīdzība, ja lasīšanas grūtības rada trauksmi vai citus emocionālus sarežģījumus.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
