Vēdera pūšanās (uzpūsts vēders)

Paaugus vēdera apkārtmēram, tas vizuāli kļūst lielāks nekā parasti, un šādu izmaiņu bieži papildina diskomforts vai smaguma sajūta, kas rodas, kad vēderā uzkrājas gāzes vai saturs. Tomēr ne visas vēdera apjoma pārmaiņas saistītas tikai ar gremošanu. Diagnostikā tiek izmantoti pieci galvenie kritēriji: gāzes, grūtniecība, fēces, šķidrums vai tauki. Tāpēc paplašinātu vēderu var nepamanīt vai arī tā var sagādāt jūtamu neērtību gan pacientam, gan ārstam. Šī problēma var parādīties pēkšņi, kas liecina par akūtu notikumu, vai atkārtoties noteiktā laikā, kas raksturīgs hroniskiem stāvokļiem. Hroniski palielināts vēdera apjoms ar nepatīkamu pilnuma sajūtu bieži saistīts ar gremošanas traucējumiem.

Ko nozīmē paaugstināts vēdera apkārtmērs?

Vēdera izmēru palielināšanās iemesli var būt gan organiski, kad pamatā ir kāds saslimšanas process ar pārbaudāmajiem pierādījumiem, gan funkcionāli, kad simptomi ir, taču skaidrojumi neatrodas.

Organiskas izcelsmes iemesli

Vēdera izplešanos var izraisīt šādi organiskie faktori:

• Grūtniecība.
• Menstruācijas, kad organismā aizkavējas šķidrums.
• Nozīmīgs svara pieaugums, kas noved pie tauku uzkrāšanās vēdera zonā un apgrūtina gremošanu.
• Tievās vai resnās zarnas aizsprostojums, kur uzkrājas gāzes un atkritumvielas.
• Daļēja kuņģa muskulatūras paralīze (gastroparēze), kuras dēļ vēderā ilgāk paliek pārtikas masa.
• Atsevišķas gremošanas sistēmas slimības, piemēram, bakteriju pārmērīga savairošanās tievajās zarnās, celiakija, aizkuņģa dziedzera ārējās sekrēcijas nepietiekamība, kā arī iekaisīgas zarnu saslimšanas.
• Vēderplēves iekaisums.
• Šķidruma uzkrāšanās vēdera dobumā, ko izraisa aknu slimība (ascīts).
• Iekšējo orgānu palielināšanās iekaisuma vai audzēju dēļ.
• Iekšēja asiņošana vēdera dobumā.

Funkcionāli cēloņi

Funkcionāli traucējumi parasti saistīti ar gremošanas procesiem, kas izraisa gāzu vai satura uzkrāšanos. To cēloņi var būt šādi:

• Pārmērīgas gāzes, kas saistītas ar gremošanas traucējumiem, pārtikas nepanesību vai kairinātas zarnas sindromu.
• Aizcietējums, kura dēļ zarnās uzkrājas fekālijas un saturs.
• Uroloģiski traucējumi – urīna aizture un uzkrāšanās urīnpūslī.
• Zarnu kustību trūkums, kad saturs pārāk ilgi paliek zarnās un imitē aizsprostojumu.
• Vēdera muskuļu vājums, kura dēļ iekšējie orgāni noslīd zemāk un veido izspiedumu (enteroptoze).

Kā ārsti nosaka un ārstē palielinātu vēdera apjomu?

Ja sazināsieties ar ārstu par palielinātu vēderu, vispirms tiks apzināti simptomi un apskatīts, kur tieši vēders izplešas. Vai izmaiņas ir vienmērīgas visā dobuma teritorijā vai vairāk izteiktas noteiktā zonā – tas palīdz noteikt, kuri orgāni ir iesaistīti un sašaurināt iespējamās diagnozes. Ārsts varēs iztaustīt vēderu vai izmantot piesitienu metodi, lai noteiktu šķidruma, gāzu vai cietu masu iespējamo klātbūtni.

Vēdera iekšējie orgāni

Vēdera dobumā orgānus iedala kompaktajos un dobumos saturošajos orgānos.

Kompaktie orgāni

Kompakto orgānu grupā ietilpst aknas, liesa, nieres, virsnieres, aizkuņģa dziedzeris, olnīcas un dzemde. Tie var palielināties iekaisuma vai audzēju procesa rezultātā – piemēram, cistas vai audzēju gadījumā. Ārsts šādus veidojumus var iztaustīt vai arī konstatēt ar attēldiagnostikas palīdzību, ja tie kļuvuši pietiekami lieli. Pēc pamatproblēmas atklāšanas ārstēšana tiek noteikta atbilstoši saslimšanai un nepieciešamības gadījumā tiek nozīmēti papildus izmeklējumi.

Dobumā saturoši orgāni

Šie orgāni ir kuņģis, tievas un resnās zarnas, žultspūslis, žultsvadi, olvadi, dzemde un urīnpūslis. Tos var iztaustīt tikai tad, ja tie ir stipri izpletušies. Šī fakta noteikšana palīdz precizēt bojājuma vietu. Dobumā saturošie orgāni var palielināties iekaisuma vai audzēju dēļ, vai arī tajos uzkrājas gremošanas masas – gāzes, šķidrums, izkārnījumi vai urīns. Dzemdes gadījumā palielināšanos visbiežāk izraisa grūtniecība. Retāk iespējama izplešanās arī iekšējās asiņošanas dēļ. Attēldiagnostikas izmeklējumi palīdz precizēt šādas diagnozes.

Šķidruma uzkrāšanās vēdera dobumā

Palielināts vēdera apjoms var būt saistīts ar šķidruma uzkrāšanos vēdera dobumā – vēderplēves rajonā. Šie audi var iekaist infekciju dēļ vai uzkrāt šķidrumu, kas raksturīgi ascītam. Ascīts biežāk sastopams pacientiem ar aknu cirozi, kad paaugstināts asins plūsmas spiediens aknās veicina šķidruma pāriešanu vēdera dobumā. Fiziskā apskate var palīdzēt noteikt šķidruma uzkrāšanos, tomēr vēdera ultraskaņa ir jutīgāka.

Kā tiek risināta vēdera izmēru palielināšanās?

Organiskie cēloņi

Ja vēdera apjoma palielinājumam ir organisks cēlonis, ārstēšanas veids būs atkarīgs no konkrētās slimības. Tas ietver pamatproblēmas, infekcijas, audzēja, aizsprostojuma vai traumas ārstēšanu. Akūtos gadījumos stāvoklis parasti uzlabojas pēc galvenā cēloņa novēršanas. Ilgstošu simptomu gadījumā papildus iespējama:

• Diurētisku līdzekļu lietošana šķidruma izvadīšanai.
• Caurejas līdzekļu lietošana aizcietējuma novēršanai.
• Aktīvās ogles izmantošana gāzu mazināšanai.

Funkcionāli cēloņi

Kad vēdera apjoma palielinājums saistīts ar funkcionālu raksturu, ārstēšana parasti balstīta uz dažādu metožu izmēģināšanu. Lai noteiktu zarnu gāzu daudzumu, var ieteikt ūdeņraža izelpas testu. Turklāt iespējama:

• Uztura paradumu maiņa.
• Probiotiku vai gremošanas enzīmu lietošana.
• Vēdera preses vai iegurņa pamatnes muskulatūras stiprināšana, ja simptomi radušies muskuļu vājuma dēļ.

Kā mājas apstākļos samazināt vēdera pieauguma risku?

Profilakse ir efektīvāka, ja zināms, kas izraisa problēmu. Ja novērojat, ka vēders palielinās pēc ēšanas, iespējams, nepieciešams mainīt uztura ieradumus:

• Nosakiet, kuri ēdieni izraisa diskomfortu, un pielāgojiet izvēli atbilstoši tiem.
• Ēdiet lēnāk, izvēloties mazākas porcijas un nodrošinot lielākus intervālus starp ēdienreizēm.
• Palieliniet ūdens daudzumu uzturā un uzņemiet vairāk šķiedrvielu, lai novērstu atkritumvielu uzkrāšanos zarnās.
• Lietojiet gremošanas fermentus un probiotikas pirms ēdienreizēm.

Aprakstītie soļi palīdz mazināt vēdera uzpūšanos un var būt efektīvi tās atkārtotas parādīšanās novēršanai.