Pēdējo gadu pētījumi liecina, ka arvien vairāk tiek pilnveidotas zināšanas par ilgmūžību, un izvēlētais dzīvesveids, īpaši uztura paradumi un fiziskā aktivitāte, būtiski iespaido veselības saglabāšanu un dzīves ilgumu. Šie aspekti nodrošina lielākas iespējas pārvaldīt savu veselības stāvokli, nekā bieži tiek uzskatīts. Lai gan ģenētiskie faktori ir nozīmīgi, šodien zinātniskā izpēte akcentē ne tikai dzīves ilguma, bet arī veselīgi nodzīvoto gadu svarīgumu.
5 zinātnē balstīti paņēmieni, kā uzlabot ilgmūžību
1. Izvēlieties Vidusjūras vai Japānas tipa uzturu
Pētījumi atkārtoti apliecina, ka Vidusjūras reģiona un Okinavas salas (Japāna) uztura principi ir visefektīvākie, lai veicinātu ilgu un veselīgu dzīvi un samazinātu saslimstības riskus. Šie uztura modeļi uzsver jūras produktus ar veselīgajām taukskābēm, daudzveidīgus dārzeņus, kā arī minimizē apstrādātu pārtiku un cukura daudzumu. Sāciet ar nelielām izmaiņām, kas piemērotas jūsu gaumei un tradīcijām, piemēram, aizstājot baltos rīsus ar lēcām vai izvēloties citus olbaltumvielu avotus, ja zivis nelieto.
2. Samaziniet lieko svaru
Pārmērīgs svars ir saistīts ar dažāda veida hroniskām slimībām, tostarp sirds un asinsvadu patoloģijām, cukura diabētu un īsāku dzīves ilgumu. Jau par 5 procentiem samazinot savu ķermeņa svaru, iespējams uzlabot glikozes līmeni asinīs un samazināt asinsspiedienu. Ķermeņa svara kontrole dažādos dzīves posmos ir viens no galvenajiem nosacījumiem veselīgai novecošanai. Izmaiņas dzīvesveidā, ārstniecība vai operācijas svara samazināšanai arī mazina hronisku slimību un priekšlaicīgas nāves draudus.
3. Samaziniet mazkustību ikdienā
Liela daļa cilvēku pavada ilgas stundas sēžot – ofisā pie datora, skatoties televīziju vai tiekoties sabiedriskās vietās. Pētījumi apliecina, ka ilgstoša mazkustība paaugstina aptaukošanās, diabēta un sirds slimību iespējamību. Pat regulāras sportiskas aktivitātes ne vienmēr pilnībā kompensē ilgstošas sēdēšanas negatīvo ietekmi. Ir svarīgi atrast veidus, kā ikdienā kļūt kustīgākiem, piemēram, darba pārtraukumos doties īsās pastaigās vai kustēties kamēr skatāties televīziju.
4. Regulāri nodarbojieties ar sportu – vairāk ir labāk
Pastāvīga fiziska slodze ir viens no nozīmīgākajiem veselības saglabāšanas faktoriem. Papildus tam, fiziskas aktivitātes uzlabo arī smadzeņu darbību un atmiņu. Jaunākie pētījumi rāda, ka laba sirds un elpošanas sistēmas fiziskā sagatavotība pozitīvi ietekmē kognitīvās spējas vecumdienās. Speciālisti iesaka pieaugušajiem vingrot vismaz 150 minūtes nedēļā, izvēloties mērenas intensitātes slodzi. Kustības palīdz ne tikai uzturēt smadzeņu veselību, bet arī saglabāt kustību brīvību un neatkarību novecojot.
5. Atmest smēķēšanu
Smēķēšanas negatīvā ietekme uz veselību ir skaidri pierādīta. Tā ir viens no galvenajiem pāragras nāves iemesliem – katru gadu dēļ smēķēšanas mirst vairāk nekā 480 tūkstoši cilvēku. Tie, kuri nesmēķē, var pagarināt dzīvildzi pat līdz 10 gadiem, savukārt smēķēšanas atmešana samazina riskus saslimt ar vēzi, sirds slimībām, cukura diabētu un hronisku obstruktīvu plaušu slimību.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
