Novecošanās procesā cilvēki kļūst uzņēmīgāki pret dažādām infekcijām, tāpēc viņiem biežāk tiek nozīmēti antibakteriālie līdzekļi. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, personas, kas vecākas par 65 gadiem, lieto šādas zāles aptuveni par pusi biežāk nekā jaunāki pieaugušie. Antibakteriālie medikamenti ir būtiski, lai iznīcinātu infekciju izraisošās baktērijas, taču tie vienlaikus var bojāt arī labvēlīgo mikrofloru zarnās, kas veido mikrobiomu, potenciāli izraisot mikrobiomas nelīdzsvarotību. Pētījumi liecina, ka šāda nelīdzsvarotība var ietekmēt kognitīvās funkcijas, jo pastāv saikne starp zarnu veselību un smadzeņu darbību. Neskatoties uz šiem riskiem, nesens pētījums sniedz mierinošus secinājumus tiem, kuri lieto antibakteriālos medikamentus – novērojot veselus gados vecākus cilvēkus piecu gadu garumā, netika konstatēta saistība starp šo zāļu lietošanu un paaugstinātu kognitīvo traucējumu vai demences risku. Tomēr jāņem vērā, ka pētījuma laiks nav bijis pārāk garš, tāpēc, lai pilnībā izprastu ilgtermiņa ietekmi, nepieciešami vēl papildu pētījumi ar plašāku dalībnieku loku, tostarp tādiem, kam ir veselības problēmas.
Antibakteriālo medikamentu lietošana 1–5 reizes
Pētījumā tika analizēti dati no Austrālijā veikta ASPREE (Aspirīna ietekme uz veselības notikumiem gados vecākiem cilvēkiem) pētījuma, kurā iesaistījās seniori, kas dzīvo sabiedrībā. Tika izvēlēti 13 571 cilvēki, kuriem divu gadu ilgas novērošanas periodā nebija diagnosticēta demence un kuriem bija pieejami recepšu izraksta dati. Dalībnieki tika sadalīti divās grupās – tie, kuri lietoja antibakteriālos līdzekļus vismaz reizi divu gadu laikā (to bija 63 procenti), un tie, kuri šo medikamentu nelietoja. Lai novērtētu, vai biežāka šādu zāļu lietošana veicina demences risku, pētījuma dalībnieki tika sadalīti vairākās kategorijās atkarībā no nozīmējumu biežuma laikposmā – no nevienas līdz vairāk nekā piecām reizēm. Pēc tam visu grupu dalībnieki tika novēroti vēl piecus gadus. Tika norādīts, ka ilgāks novērošanas periods sniegtu vēl lielāku ticamību rezultātiem. Ideālā gadījumā tas būtu vismaz 10 līdz 15 gadi, jo demence un kognitīvie traucējumi attīstās ļoti lēni, bieži vien vairāku desmitgažu laikā. Dalībniekiem tika veikti prāta spēju testi pētījuma sākumā, pēc gada un pēc tam ik pēc diviem gadiem līdz pētījuma beigām. Šajos testos tika vērtētas atmiņas, domāšanas, komunikācijas un izpildfunkcijas. Pētījuma gaitā tika fiksēta jebkāda demences vai kognitīvo traucējumu, kas nav demence, diagnoze.
Nav būtiskas saistības starp antibakteriālo līdzekļu lietošanu un demenci
- Piecus gadus ilgā novērošanas periodā demence tika konstatēta 461 cilvēkam, kognitīvi traucējumi – 2576 dalībniekiem.
Pēc rezultātu pielāgošanas atbilstoši sociālajiem, dzīvesveida faktoriem, ģimenes anamnēzei, sākotnējam kognitīvajam līmenim un citiem medikamentiem, kas var ietekmēt prāta spējas, tika analizēta saikne starp antibakteriālo medikamentu lietošanu pirmajos pāris gados un vēlākajiem prāta spēju traucējumiem vai demenci. Arī ilgstošāk un biežāk lietotājiem netika konstatēts paaugstināts šādu problēmu risks. Netika atklāta arī atšķirība starp dažādu medikamentu grupu lietošanu un demences risku. Secinājumos tika uzsvērts, ka šie rezultāti sniedz drošības sajūtu veselām vecāka gadagājuma personām, norādot, ka antibakteriālo līdzekļu lietošana nepalielina kognitīvo traucējumu vai demences attīstības iespējamību. Rezultāti sniedz cerību, īpaši ņemot vērā agrāk pausto bažas par šo medikamentu ietekmi uz zarnu veselību, tomēr joprojām ir svarīgi atcerēties, ka zāles jālieto vienīgi pēc ārsta norādījuma un atbildīgi.
Antibakteriālie līdzekļi jālieto pēc ārsta norādes
Arī citi speciālisti uzsver, ka, ja antibakteriālie medikamenti ir izrakstīti, pacientiem nav pamata raizēties. Ilgstošas vai biežas infekciju epizodes, kas prasa šādu zāļu lietošanu, parasti signalizē par nopietnākām veselības problēmām, savukārt reti lietotas antibiotikas nav uzskatāmas par risku ne gados jaunākiem, ne vecākiem cilvēkiem. Gados vecākiem pacientiem, kas slimo ar infekcijām, var rasties īslaicīgi prāta apduļķojumi, kas saistīti tieši ar pamatsaslimšanu – šai situācijai piemērots apzīmējums ir delīrijs. Būtiski atcerēties, ka atbilstoša antibakteriālo medikamentu lietošana palīdz risināt šo stāvokli, nevis veicina demenci.
Ieteikumi demences riska mazināšanai
Eksperti iesaka veikt vairākus preventīvus soļus, lai samazinātu demences attīstības varbūtību. Ieteicams pievērst uzmanību sabalansētam uzturam, piemēram, Vidusjūras tipa diētai, kas satur daudz augļu, dārzeņu, pilngraudu produktu, zivju un veselīgo tauku. Regulāras fiziskās aktivitātes, tostarp pastaigas, peldēšana un joga, palīdz nodrošināt smadzeņu veselīgu darbību. Lielu nozīmi sniedz arī kvalitatīvs miegs un efektīva stresa pārvaldība, ievērojot miega higiēnas un relaksācijas principus.
- Prāta stimulēšana, ko var veicināt krustvārdu mīklas, lasīšana, jaunu prasmju apgūšana vai vaļasprieki, kopj smadzeņu darbību.
- Sabiedriskā dzīve un aktīva līdzdalība kopienas pasākumos palīdz saglabāt gan emocionālo, gan kognitīvo labsajūtu.
- Ir ieteicama arī dalība kursos vai pasākumos, kas stimulē domāšanu un mijiedarbību ar citiem.
- Regulāra iziešana no mājām palīdz uzturēt mentālo aktivitāti un sociālās prasmes, īpaši mūsdienu situācijā, kad daudzi pakalpojumi kļūst pieejami mājās.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
