Lai gan svētku periods bieži tiek saistīts ar prieku un jautrību, daudziem cilvēkiem tas izraisa stresu. Šis stress ne tikai ietekmē mūs brīdī, kad saskaramies ar nepatīkamām situācijām vai aizvainojumiem, bet, nenovēršot to, var būtiski kaitēt mūsu garīgajai veselībai ilgtermiņā. Intensīvākajā svētku sezonā daudzi izjūt spiedienu, jo jāpaspēj izpildīt gada beigu darba termiņi, kā arī jāatbild par ģimenes un sociālajām saistībām. Pieaugošie tēriņi un dāvanu iegāde šajā laikā rada papildu finanšu spriedzi. Psihoterapeite un sociālā darbiniece Danika Syrja-McNally no Markhamas pilsētas Kanādā uzsver, cik svarīgi ir atrast laiku sev arī svētkos. Viņa norāda, ka nereti viņas darbs ar klientiem ietver atļaujas došanu rīkoties sava labā, un tas sniedz acīmredzamu pozitīvu ietekmi. Kā liecina Ohaio štata universitātes Wexner medicīnas centra veiktā visaptveroša aptauja, 46% pieaugušo saka, ka svētku laikā viņiem nav pietiekami daudz laika sev. Vairāk nekā puse aptaujāto piekrīt, ka laiks vienatnē viņu garīgajai pašsajūtai ir ļoti svarīgs.
Pievērsiet uzmanību laikam sev
Svētku svinības nereti veicina stresu un pārgurumu, tomēr laika atvēlēšana sev var palīdzēt justies labāk. Saskaņā ar minēto Ohaio universitātes medicīnas centra aptauju, gandrīz puse aptaujāto pieaugušo atzīst, ka svētku laikā viņiem trūkst iespēju pabūt vienatnē. No tūkstoš respondentiem vairāk nekā 56% uzsver, ka laiks sev ir izšķiroši nozīmīgs viņu psihiskajai veselībai. Klīniskā psiholoģe Sofija Lazarus, kas darbojas Ohaio Universitātes Psihiatrijas un uzvedības veselības departamentā, pauž, ka pašreizējā sabiedrībā nepārtraukta aizņemtība tiek uzskatīta par vērtību, taču pat īsa pauze sev var būt ļoti nozīmīga gan garīgajai, gan fiziskajai pašsajūtai. Viņa akcentē, ka dažu minūšu atrašanās vienatnē palīdz samazināt svētku stresu un uzlabot psihisko veselību. Šādas īsas pauzes laikā nomierinās nervu sistēma, prāts tiek atslābināts un ķermenis atpūšas, tāpēc tas ir īpaši svarīgi, jo ilgstošs stress nav veselīgs.
Iekļaujiet savā ikdienā pašaprūpi
Pasaules veselības organizācija pašaprūpi definē kā spēju cilvēkiem, ģimenēm vai sabiedrībai veicināt veselību, novērst slimības, uzturēt pašsajūtu un tikt galā ar veselības grūtībām gan ar veselības darbinieku palīdzību, gan patstāvīgi. Neskatoties uz to, atrast laiku pašaprūpei, īpaši svētkos, kad cilvēkus nospiež darba termiņi, ģimenes pienākumi un dažādas rūpes, var šķist sarežģīti. Taču pat neliels laiks pašaprūpei spēj uzlabot garīgo veselību. 2020. gada pētījums rāda, ka pašaprūpes prakses palīdz samazināt depresijas un trauksmes sajūtu. Līdzekļu pašaprūpei ir daudz — sākot no masāžām, jogas vai meditācijas sesijām, karstām vannām ar magnija sāli līdz relaksējošas mūzikas klausīšanai. Pašaprūpe neprasa lielus izdevumus, jo daudzas iespējas pieejamas arī par zemākām cenām vai pat par brīvu, piemēram, studentu masāžas klīnikās un kopienas veselības centros. Katram piemērotākās pašaprūpes metodes var būt atšķirīgas, tāpēc ir vērts izveidot savu pašaprūpes aktivitāšu sarakstu, lai labāk izprastu personīgās vajadzības. Personīgais treneris un veselības centru vadītājs Jareds Kaplans norāda, ka, izvēloties kādu pašaprūpes aktivitāti, smadzenēs izdalās dopamīns, kas uzlabo noskaņojumu un stiprina pašsajūtu. Ar regulārām pašaprūpes praksēm var panākt ievērojamus veselības uzlabojumus.
Aizsniedzieties pēc nelielas atelpas
Pašaprūpe bieži izpaužas arī kā sevis palutināšana. 2022. gada pētījums liecina, ka cilvēkiem ar augstu saspringumu pat nelielas dāvanas vai prieka mirkļi mazina spriedzi, uzlabo noskaņojumu un ļauj mazāk just laika spiedienu. Tomēr tie, kuri ikdienā izjūt laika, līdzekļu vai enerģijas trūkumu, mēdz retāk atļauties šādus brīžus, jo uzskata, ka ierobežojumi kavē gūt labumu no šādiem nelieliem dzīves priekiem. Pētījuma rezultāti liecina, ka īpaši saspringtā laikā ir visvairāk nepieciešams sevi palutināt, lai pārtrauktu stresu veicinošo loku. Laiks tiek uzskatīts par vienu no cilvēka lielākajiem resursiem — to nevar atgūt, ja tas ir pagājis. Tajā pašā laikā nepietiekams laiks, finanšu vai enerģijas trūkums kļūst par nozīmīgiem šķēršļiem, kas liedz palutināt sevi. Pētījumā dalībnieki, kuri juta vislielāko stresu, visbiežāk arī norādīja, ka laika trūkuma, budžeta ierobežojumu vai garo pienākumu dēļ nespēj atļauties atpūtas vai palutināšanas brīžus. Turpmākā analīze apstiprināja, ka šāda domāšana rada pretēju efektu vēlamajam — jo tieši grūtākajos brīžos sevis palutināšana sniedz visvairāk labuma, mazinot stresu, uzlabojot noskaņojumu un ļaujot vieglāk uztvert laika trūkumu. Ja šķiet, ka nav iespējams rast telpu atpūtai, Danika Syrja-McNally uzsver, ka pat vienkārša šādu brīžu radīšana palīdz justies mazāk izsīkušam un uzlabo produktivitāti. Finansiālu ierobežojumu gadījumā speciāliste atgādina, ka pašaprūpei un sevis palutināšanai nav obligāti jāietver tēriņi, jo bieži šīs aktivitātes pārklājas. Sevis palutināšana var būt arī dienas laikā ieplānota neliela pauze, pastaiga vai mierīga peldēšanās bez traucēkļiem. Citas idejas ir mūzikas vai ierakstu klausīšanās, bezmaksas meditācijas lietotnes izmantošana, baudīšana iecienīta ēdiena vai uzkodas, iemīļotas pārraides skatīšanās, grāmatas lasīšana vai dalība kādā kopienas pasākumā.
Ārste un medicīnas zinātņu doktore ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dažādās medicīnas jomās. Karīna ir aizrautīga izglītotāja, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai zinātniski pamatotu un viegli saprotamu informāciju par slimībām, to simptomiem, profilaksi un ārstēšanas iespējām.
Karīna Ziediņa ir absolvējusi Latvijas Stradiņa universitāti, bet doktora grādu ieguvusi Heidelbergas Universitātē Vācijā, kur pētīja hronisku iekaisuma slimību mehānismus. Viņa ir strādājusi neatliekamās palīdzības nodaļās, ģimenes ārstu praksēs un specializētās klīnikās, tādējādi ieguvusi plašu klīnisko pieredzi dažādu veselības traucējumu jomā.
