Podagra ir hroniska slimība, kas veidojas, ja organismā tiek traucēta urīnskābes vielmaiņa. Palielināts urīnskābes daudzums asinīs un citos organisma šķidrumos izraisa nātrija urāta kristālu veidošanos, kas uzkrājas locītavās un izraisa sāpes un iekaisumu.
Šī slimība biežāk konstatējama vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, kā arī sievietēm pēc menopauzes. Efektīva podagras ārstēšana ietver nesteroīdo pretiekaisuma medikamentu lietošanu. Dažkārt tiek izmantoti hormonālie preparāti, kā arī urīnskābi samazinoši līdzekļi, kurus dažkārt iespējams iegādāties arī bez receptes.
Podagras ārstēšanā būtiska nozīme ir uztura maiņai un dzīvesveida izmaiņām, kas palīdz samazināt simptomus.
Kas ir podagra un kā tā ietekmē organismu
Podagra ir ilgstoša saslimšana, kas rodas urīnskābes vielmaiņas traucējumu dēļ. Ja paaugstinās urīnskābes līmenis asinīs (hiperurikēmija), veidojas nātrija urāta kristāli, kas izgulsnējas locītavās un audos, izraisot stipru iekaisumu jeb podagras artrītu.
Urīnskābes ietekme uz slimības gaitu
Hiperurikēmija var attīstīties, ja urīnskābe izdalās nepietiekami vai tās veidošanās organismā ir palielināta. Pārlieku augsta urīnskābes koncentrācija ir galvenais podagras rašanās iemesls.
Kristālu veidošanās locītavās
Nātrija urātu kristālu izveide locītavās izraisa sāpes un iekaisumu. Visbiežāk tiek skarta īkšķa locītava uz pēdas, tomēr slimība var parādīties arī citās locītavās.
Akūtas podagras lēkmes laikā novērojamas pēkšņas, spēcīgas sāpes un locītavas pietūkums, kas it īpaši mēdz rasties naktī vai no rīta. Tas saistīts ar urīnskābes kristālu uzkrāšanos un iekaisuma reakciju locītavā.
Galvenie podagras simptomi un pazīmes
Podagras lēkme bieži sākas naktī vai agri no rīta. Tipiskākie simptomi ir intensīvas sāpes skartajā locītavā, visbiežāk iekaisumā iesaistās kājas īkšķis. Locītava kļūst pietūkusi, sarkana un jutīga pret pieskārieniem.
Pacientiem var būt ierobežotas kustības. Dažreiz novērojamas drebuļi un galvassāpes.
Bez ārstēšanas akūts podagras lēkmes ilgst aptuveni 5 līdz 7 dienas. Atkārtotu lēkmju rezultātā locītavas var deformēties. Zem ādas var veidoties tā sauktie podagras mezgliņi jeb tofi.
Visbiežāk podagra skar vīriešus pēc 40 gadu vecuma, bet sievietēm līdz menopauzei šī slimība ir reta.
Podagras riska faktori ir liekais svars, alkohola lietošana, neatbilstoša diēta, iedzimtība un dažādas hroniskas saslimšanas. Lēkmi var izprovocēt bagātīgas maltītes, trekni ēdieni, alkohola patēriņš, badošanās, aukstuma iedarbība, traumas vai operācijas.
Zāles podagras ārstēšanai un to efektivitāte
Podagras terapijā bieži izmanto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL), kas samazina sāpes un iekaisumu aptuveni divās stundās. Ja NPL nav pietiekami efektīvi, dažkārt izmanto hormonālos preparātus.
Atkārtotu podagras lēkmju ārstēšanai tiek lietotas zāles, kas samazina urīnskābes līmeni vai uzlabo tās izvadīšanu no organisma. Pirms terapijas sākšanas jāņem vērā pacienta nieru darbība un vecums.
- Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) – palīdz mazināt sāpes un iekaisumu īsā laikā.
- Hormonālie preparāti – reti nozīmē, ja NPL nav efektīvi.
- Urīnskābi samazinoši medikamenti – piemērojami pacientiem ar atkārtotām lēkmēm.
Izvēloties ārstēšanu, nozīme ir pacienta nieru funkcijai, vecumam un citu slimību esamībai.
Podagras cēloņi un riska faktori
Podagra biežāk sastopama gados vecākiem vīriešiem. Iedzimtie faktori un apkārtējās vides ietekme ir izšķiroši. Galvenais slimības attīstības iemesls ir hiperurikēmija – paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs.
Šāds stāvoklis var rasties, ja urīnskābes sintēze ir paātrināta vai tās izdalīšanās ar urīnu ir apgrūtināta. Papildu riska faktori ir vīriešu dzimums, vecums virs 40 gadiem un saslimšanas gadījumi ģimenes anamnēzē.
Alkohola lietošana, liekais svars, paaugstināts asinsspiediens un purīnvielas apmaiņas traucējumi palielina saslimšanas risku. Lielākā daļa šo faktoru saistīti ar urīnskābes veidošanos un izdalīšanos.
- Vīriešu dzimums – podagra vīriešiem izpaužas apmēram 10 reizes biežāk nekā sievietēm
- Vecums pēc 40 gadiem – biežākas saslimšanas gados vecākiem cilvēkiem
- Ģimenes anamnēze – iedzimtība palielina podagras iespējamību
- Alkohola lietošana – īpaši alus, kurā daudz purīnu
- Liekā ķermeņa masa – aptaukošanās veicina urīnskābes līmeņa paaugstināšanos
- Paaugstināts asinsspiediens un nieru slimības – traucē urīnskābes izvadīšanu
Diēta ar augstu purīnu saturu un alkohola lietošana palielina urīnskābes līmeni. Lai samazinātu saslimšanas risku, ieteicams mainīt uzturu un uzturēt veselīgu dzīvesveidu.
Dabiskās ārstēšanas metodes un profilakse
Podagras gadījumā var pielietot dabiskus līdzekļus. Uztura maiņa ir ļoti nozīmīga – ieteicams izvairīties no pārtikas, kas bagāts ar purīniem, piemēram, jūras veltēm.
Jāierobežo alkohola patēriņš. Nepieciešams dzert pietiekami daudz ūdens – dienā ap 2 līdz 3 litri, kā arī kontrolēt ķermeņa svaru.
Fizisko aktivitāšu nozīme
Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz kontrolēt podagru, uzturēt normālu ķermeņa masu un mazināt urīnskābes līmeni.
Ieteicams izvēlēties mērenas, bet regulāras kustības – ātra iešana, peldēšana un braukšana ar velosipēdu ir labas izvēles.
Profilakses nolūkos ir jākontrolē arī ilgstošas hroniskas slimības, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu un diabētu, jo tās var veicināt podagras attīstību. Komplekss dzīvesveida uzlabojums sekmē dabisku simptomu kontroli.
Podagras diagnostikas metodes un izmeklējumi
Podagras diagnostika pamatojas uz pacientu sūdzībām, laboratoriskiem un attēldiagnostikas izmeklējumiem. Galvenie podagras diagnostikai veicamie testi ir:
- Urīnskābes koncentrācijas noteikšana asinīs (virs 600 mikromolu uz litru)
- Urīnskābes līmeņa analīze, kas podagras gadījumā bieži pārsniedz 360 mikromolus uz litru
- Locītavu šķidruma mikroskopiska izmeklēšana, lai noteiktu nātrija urāta kristālus
- Tofu jeb zemādas uzkrājumos iegūtas vielas materiāla mikroskopija
Attēldiagnostikā izmanto locītavu rentgenogrammas, ultrasonogrāfiju, datortomogrāfiju un magnētisko rezonansi, lai novērtētu locītavu stāvokli un izmaiņas.
Nozīmīgākais izmeklējums ir nātrija urāta kristālu noteikšana locītavas šķidrumā, kuras jutība sasniedz gandrīz 88 procentus, tādējādi apstiprinot podagras diagnozi. Tomēr šo izmeklējumu ne vienmēr veic, tādēļ nereti diagnoze tiek noteikta pēc citiem laboratoriskajiem un klīniskajiem rādītājiem.
Atbilstošs uzturs podagras gadījumā
Pareizi izvēlēta diēta palīdz samazināt urīnskābes līmeni asinīs un mazināt podagras lēkmju biežumu. Ir svarīgi zināt, kuri pārtikas produkti ir ieteicami un kuri jāizvairās. Uztura pielāgošana ir svarīga ārstēšanas sastāvdaļa kopā ar medikamentiem.
Ieteicamie produkti
- Zema tauku satura piena produkti – piemēram, jogurts un liespiens
- Svaigi augļi un dārzeņi, īpaši ogas, kā mellenes un avenes
- Rieksti un sēklas
- Graudaugi, kartupeļi, rīsi, maize
- Olas, vistas gaļa
- Zivis ar zemu tauku saturu
Aizliegti pārtikas produkti
- Sarkana gaļa un subprodukti
- Jūras veltes
- Dārzeņi ar augstu purīnu saturu, piemēram, spināti un sparģeļi
- Alkohols
- Saldināti dzērieni, saldumi, koncentrētas augļu sulas
Nepieciešams lietot daudz šķidruma, piemēram, ūdeni vai apelsīnu sulu. Sārmaini dzērieni, augļi, ogas un dārzeņi palīdz mazināt urīnskābes nogulšņu risku urīnceļos.
Akūtas podagras lēkmes ārstēšana
Ārstēšana jāsāk pēc iespējas ātrāk pēc simptomu parādīšanās. Lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL), bet reizēm vajadzīgi arī hormonālie preparāti.
Skartajai locītavai ieteicama miera režīms, aplikācijas ar aukstumu un ierobežojoša fiksācija.
Jāizvēlas diēta ar mazāku kaloriju daudzumu. Uzturā vēlams dzert daudz šķidruma – 2 līdz 3 litrus dienā. Terapija tiek saglabāta lēkmes laikā.
Pēc 2 līdz 3 dienām pēc simptomu izzušanas ārstēšanu beidz. Nedrīkst izmantot īpašus urīnskābi samazinošus līdzekļus lēkmes laikā.
Akūtas podagras lēkmes var veiksmīgi ārstēt ar atbilstošiem medikamentiem un lokālu aukstuma pielietošanu. Pacientiem ieteicams ievērot dzīvesveida korekciju.
Pēc medikamentozās ārstēšanas nepieciešama ilgtermiņa profilakse, kas palīdz novērst atkārtotu lēkmju attīstību.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
