Žultsskābe ir dzeltenzaļš šķidrums, ko ražo aknas, bet uzkrāj žultspūslis. Tā piedalās tauku šķelšanā un palīdz gremošanas fermentiem darboties efektīvāk. Lai arī par žulti ikdienā reti tiek domāts, tā ir būtiska gremošanas sistēmas sastāvdaļa, un pastāv veidi, kā nodrošināt tās veselību.
Kas ir žultsskābe?
Žultsskābe ir bieza, lipīga un zaļgani dzeltena šķidruma veids, ko izstrādā cilvēka aknas. Tā ir īpaši nozīmīga tauku sašķelšanā, jo padara šos taukus vieglāk apstrādājamus gremošanas fermentiem. Žultsskābi bieži mēdz dēvēt arī par žulti, no kuras nāk žultspūšļa nosaukums. Žultspūslis ir neliels, bumbierveida orgāns zem aknām, kurš kalpo kā žults rezervuārs.
Kādu funkciju pilda žultsskābe?
Pēc taukainu produktu lietošanas noteikti hormoni sūta signālu žultspūslim sarauties un izdalīt žulti tievās zarnas sākumdaļā – divpadsmitpirkstu zarnā. Žults sāļi, kas ir galvenā žultsskābes sastāvdaļa, nodrošina tauku emulģēšanu – tie sadala lielas tauku masas mazākās daļiņās. Šādi fermentiem ir vienkāršāk veikt tauku tālāku šķelšanu, un asinīm – uzņemt taukskābes, kuras organisms pēc tam izmanto kā enerģiju. Papildus lomai tauku šķelšanā un uzturvielu uzsūkšanā, žultsskābe palīdz atbrīvot ķermeni no atkritumvielām, piemēram, bilirubīna, kas veidojas sarkano asinsķermenīšu noārdīšanās procesā. Žults nodrošina bilirubīna pārvietošanu no aknām uz zarnām, lai tas tiktu izvadīts ar fekālijām.
Kur norit žultsskābes veidošanās?
Žults veidošana notiek aknās. Dienas laikā cilvēka aknas saražo aptuveni 800–1000 mililitrus žults.
Kur uzkrājas žultsskābe?
Pēc izveides žults pa vadiem nokļūst žultspūslī, kur tā tiek uzglabāta līdz nepieciešamībai. Žultspūsli var iedomāties kā mazu rezervuāru pie aknām, kas pilda žults krātuves funkciju. Parasti tajā vienlaikus atrodas apmēram 30–80 mililitru žultsskābes.
No kā sastāv žultsskābe?
Žultsskābes sastāvā ir vairāki atšķirīgi savienojumi, tostarp:
- Holesterīns
- Žults sāļi jeb žultsskābes
- Ūdens
- Fosfolipīdi (taukvielas ar fosfora savienojumiem)
- Bilirubīns
- Organisma sāļi (piemēram, kālijs un nātrijs)
- Varš un citi metāli
Žults sāļi jeb žultsskābes ir vissvarīgākais žultsskābes komponents. Tie nodrošina tauku sadalīšanos gremošanas laikā.
Kādas ir biežākās saslimšanas un traucējumi, kas saistīti ar žultsskābi?
Ar žultsskābi saistītas problēmas rodas, ja tās plūsma vai izstrāde tiek traucēta. Izplatītākie stāvokļi ir:
- Žultsakmeņi – cieti veidojumi žultspūslī, kurus veido holesterīns, bilirubīns vai abu kombinācija.
- Holecistīts – žultspūšļa iekaisums, ko bieži izraisa akmeņu bloķēti izvadkanāli.
- Holangīts – žultsvadu infekcija. To var izraisīt akmeņi, kas nokļuvuši žultsvados no žultspūšļa.
- Koledoholitiāze – akmeņu klātbūtne kopējā žultsvadā, kas savieno aknas un žultspūsli ar tievās zarnas sākumu.
- Žultsvada nosprostojums – akmeņi, rētaudi, audzēji vai citi iemesli var bloķēt žults plūsmu, radot gremošanas un uzturvielu uzsūkšanās traucējumus.
Kādas ir izplatītākās žultsskābes traucējumu pazīmes un simptomi?
Žultsskābes traucējumi var izpausties ar dažādiem simptomiem, bet biežākie no tiem ir:
- Sāpes vēdera augšējā labajā vai centrālajā daļā – viens no acīmredzamākajiem simptomiem. Tās var būt asas vai trulas, parādīties un izzust, īpaši pēc sātīgiem, trekniem ēdieniem. Dažreiz sāpes izstaro uz muguru vai labo pleca daļu.
- Slikta dūša un vemšana – šie simptomi bieži pavada vēdera sāpes žultspūšļa traucējumu gadījumā.
- Gremošanas traucējumi – iespējama spiedoša sajūta, pilnuma vai vēdera uzpūšanās izjūta pēc ēdienreizes, vai diskomforts vēdera augšdaļā.
- Drudzis un drebuļi – var norādīt uz infekciju, piemēram, holecistīta gadījumā.
- Dzelte – ādas un acu baltumu dzeltēšana, kas rodas, ja asinīs uzkrājas bilirubīns žultsvada bloķēšanas dēļ.
- Mainīta izkārnījumu krāsa – ja žultsvads ir aizsprostots, fēces var kļūt gaišākas vai pelēcīgas.
Jāpatur prātā, ka šos simptomus var izraisīt arī citas veselības problēmas. Svarīgi laikus konsultēties ar medicīnas speciālistu, īpaši, ja simptomi ir izteikti vai ilgstoši, lai veiktu pārbaudes un izvēlētos atbilstošu ārstēšanu.
Biežāk izmantotie izmeklējumi gremošanas sistēmas veselības pārbaudei
Veselības aprūpes speciālisti var ieteikt šādus asins testus, lai pārbaudītu žultsskābes stāvokli:
- Aknu funkciju testi – šo analīžu mērķis ir noteikt aknu fermentu, olbaltumvielu un bilirubīna līmeni asinīs. Šo rādītāju novirzes var liecināt par aknu, žultspūšļa vai žultsvadu problēmām.
- Bilirubīna tests – šis izmeklējums uzrāda bilirubīna koncentrāciju asinīs. Palielināts līmenis var norādīt uz žultsvada nosprostojumu vai citiem traucējumiem.
Biežākie ārstēšanas veidi žultsskābes traucējumiem
Žultsskābes traucējumu ārstēšanas taktika ir atkarīga no konkrētā cēloņa. Biežākās ārstēšanas iespējas ir:
- Antibiotiku lietošana – ja uz iekaisumu attiecīgajā gadījumā ir bakteriālas infekcijas iemesls, ārsts var nozīmēt antibiotikas infekcijas novēršanai.
- Holecistektomija – visbiežākā metode žultsakmeņu un holecistīta ārstēšanai, kas paredz žultspūšļa ķirurģisku izņemšanu. Šī procedūra parasti tiek veikta ar minimāli invazīvu laparoskopiju.
- Endoskopiska retrogrāda holangiopankreatogrāfija (ERCP) – to izmanto gan diagnostikai, gan ārstēšanai, piemēram, lai izņemtu akmeņus no žultsvadiem, izmantojot īpašu endoskopu, bez nepieciešamības pēc vaļējas operācijas.
- Ķirurģiska iejaukšanās – smagākos gadījumos var būt nepieciešama operācija, lai likvidētu žultsvada nosprostojošo vai iekaisuma izraisītāju faktoru.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
