Urīna nesaturēšana ir stāvoklis, kad urīns izdalās neapzināti, un to var iedalīt vairākās grupās. Ārstēšanas pieejas tiek izvēlētas atkarībā no urīna nesaturēšanas smaguma, tipa un izraisītāja. Dažreiz nepieciešama vairāku ārstēšanas metožu kombinācija.
Kas ir urīna nesaturēšana?
Cilvēkiem, kuriem ir urīna nesaturēšana, urīna zudums notiek ārpus viņu kontroles vāju muskuļu vai nervu darbības traucējumu dēļ. Šādi pacienti mēdz urinēt biežāk kā astoņas reizes dienā un arī vairākas reizes naktī.
Urīna nesaturēšanas veidi
- Piecspiedu urīna nesaturēšana rodas strauja spiediena paaugstinājuma dēļ urīnpūslī, piemēram, klepojot, smejoties vai esot fiziski aktīvam.
- Urgentā nesaturēšana izpaužas ar pēkšņu vēlmi urinēt, ko nespēj savaldīt.
- Jauktā tipa nesaturēšanā sastopami gan piecspiedu, gan urģences nesaturēšanas simptomi. Apmēram 30–50 procenti sieviešu ar urģences nesaturēšanu cieš arī no piecspiedu nesaturēšanas.
- Pārpildes nesaturēšana rodas, ja urīnpūslis nevar pilnībā iztukšoties, piemēram, urīnizvadkanāla nosprostošanās gadījumā. Šādas aiztures rezultātā veidojas pietiekams spiediens, kas izraisa netīšu urīna noplūdi.
Kāpēc rodas urīna nesaturēšana?
Urīna nesaturēšanas iemesli var būt ļoti dažādi, sākot ar ikdienišķiem faktoriem un beidzot ar veselības problēmām. Precīzu cēloni var noteikt ārsts, veicot izmeklēšanu.
Pagaidu urīna nesaturēšana
Pagaidu rakstura urīna nesaturēšanu visbiežāk izraisa pārtika, dzērieni, medikamenti, aizcietējums vai urīnceļu infekcijas.
- Pārtika, dzērieni un medikamenti, kas var ietekmēt urīna aizturi:
- Alkohols
- Mākslīgie saldinātāji
- Kofeīns
- Gāzētie dzērieni un minerālūdens
- Šokolāde
- Sarkanie pipari
- Lielas C vitamīna devas
- Daži sirds, asinsspiediena, muskuļu relaksācijas vai nomierinoši līdzekļi
- Veselības stāvokļi, kas var izprovocēt urīna nesaturēšanu:
- Urīnceļu infekcija var izraisīt iekaisumu un kairinājumu, kā rezultātā rodas bieža vai pat urīna nesaturēšana.
- Aizcietējums var veicināt urīnpūšļa kairinājumu, jo taisnās zarnas un urīnpūšļa inervācija daļēji pārklājas, tādējādi radot spiedienu vai biežāku vajadzību urinēt.
Pastāvīga urīna nesaturēšana
Ilgstošas urīna nesaturēšanas iemesli ir saistīti ar dažādiem veselības traucējumiem un citiem faktoriem:
- Grūtniecība var izraisīt piecspiedu nesaturēšanu, ko pastiprina hormonālas izmaiņas un augošs augļa svars.
- Dzemdības var izraist iegurņa muskulatūras pavājināšanos. Tas samazina urīnpūšļa kontroli un smagos gadījumos noved pie iegurņa orgānu noslīdējuma, kad urīnpūslis, tievā zarna vai dzemde spiežas makstī.
- Novecošanās procesā samazinās urīnpūšļa ietilpība un biežāk notiek netīši urīnpūšļa saraušanās gadījumi.
- Menopauzes laikā samazināta estrogēna ražošana var izraisīt urīnceļu un urīnpūšļa gļotādas kvalitātes pasliktināšanos un līdz ar to nesaturēšanu.
- Priekšdziedzera traucējumi, piemēram, labdabīga prostatas hiperplāzija vai šīs dziedzera palielināšanās var izraisīt nesaturēšanu vecākiem vīriešiem. Tāpat ārstēts vai neārstēts prostatas vēzis var būt saistīts ar dažādiem nesaturēšanas veidiem.
- Nosprostojums urīnceļos var apgrūtināt urīna izplūdi un izraisīt pārpildes nesaturēšanu. Urīnpūšļa akmeņi arī var izraisīt urīna noplūdi kairinājuma dēļ.
- Neiroloģiskas slimības, piemēram, insults, multiplo sklerozi, Parkinsona slimība, muguras traumas vai galvas smadzeņu audzējs var ietekmēt urīnpūšļa kontroli, jo tiek traucēta nervu signālu pārraide.
Citi riska faktori urīna nesaturēšanai
- Cukura diabēts
- Histerektomija vai citas ķirurģiskas manipulācijas iegurņa zonā
- Smēķēšana
- Apstarošanas terapija iegurņa apvidū
Kādas ir urīna nesaturēšanas pazīmes?
Galvenais simptoms ir jebkāda veida neapzināta urīna noplūde neatkarīgi no apjoma – no nelielas sūces līdz pilnīgai urīnpūšļa iztukšošanai. Urīns var izplūst fizisku darbību, smieklu, šķaudīšanas vai klepus laikā. Papildu pazīmes var būt:
- Bieža urinēšana (vairāk nekā astoņas reizes diennaktī)
- Nokturija jeb nepieciešamība urinēt vairāk nekā vienu reizi naktī
- Nespēja ignorēt vēlmi urinēt
- Gultas samirkšana naktī
Kādas komplikācijas var izraisīt urīna nesaturēšana?
Nesaturēšana var veicināt šādu problēmu veidošanos:
- Ādas iekaisumi, infekcijas un čūlas pastāvīgi slapjas ādas dēļ
- Biežas urīnceļu infekcijas
Kā nosaka diagnozi urīna nesaturēšanas gadījumā?
Lai noteiktu precīzu diagnozi, tiek veikta fiziska pārbaude, tostarp iegurņa vai prostatas apskate. Diagnozes noteikšanai var izmantot arī vēdera ultrasonogrāfiju, cistoskopiju urīnceļu apskatei, urīna analīzes un urodinamiskos izmeklējumus, piemēram, atlikušā urīna noteikšanu pēc iztukšošanās.
Kādas ir urīna nesaturēšanas ārstēšanas iespējas?
Terapijas izvēli nosaka nesaturēšanas smagums, precīzais tips un pamatslimība. Nereti tiek pielietota kombinēta pieeja. Vispirms ārsts pievēršas pamatslimību ārstēšanai un parasti sāk ar neinvazīviem vai minimāli invazīviem paņēmieniem. Ja tie nedod rezultātus, var lemt par ķirurģisku ārstēšanu vai citām metodēm.
Kā ārstēt urīna aizturi?
Uzvedības terapija
- Urīnpūšļa treniņi: tiek praktizēts urīna aizturēšana pēc vajadzības līdz 10 minūtēm ar mērķi panākt, ka urīnpūslis tiek iztukšots ik pēc 2,5–3,5 stundām.
- Dubultā urinēšana: nozīmē urinēšanu divas reizes vienas sesijas laikā, lai samazinātu pārpildes nesaturēšanu.
- Plānots urinēšanas režīms: seko urinēšanas grafikam, piemēram, ik pēc 2 līdz 4 stundām, kas pasargā no pārāk pilna urīnpūšļa.
- Šķidruma un uztura režīma pārvaldība: samazina urīnpūšļa slodzi, ierobežojot šķidrumu, alkohola, kofeīna vai skābu produktu lietošanu. Ķermeņa svara samazināšana un kustību aktivitāte arī palīdz samazināt urīna nesaturēšanas simptomus.
Iegurņa pamatnes muskulatūras vingrinājumi
Treniņi stiprina muskuļus, kas ir atbildīgi par urinācijas kontroli. Šos vingrojumus dēvē arī par Kēgela vingrinājumiem, un tie var palīdzēt piecspiedu un urģences nesaturēšanas mazināšanā. Kēgela vingrinājumu sākšanai ieteicams rīkoties šādi:
- Sasprindziniet iegurņa pamatnes muskuļus tā, it kā centāties pārtraukt urinēšanu, un turiet tos saspringtus piecas sekundes. Tad muskuļus atslābiniet vēl piecas sekundes. Ja tas šķiet sarežģīti, sākt var ar īsāku laiku.
- Atkārtojiet iepriekšējo posmu, līdz spējat sasprindzināt muskuļus desmit sekundes.
- Veiciet desmit atkārtojumus vienā reizē, kopā trīs reizes dienā.
Atsauksmes (bioatgriezeniskā saite) var palīdzēt saprast, vai muskuļi tiek saspiesti pietiekami spēcīgi vai vai tiek trenēti īstie muskuļi.
Medikamentoza terapija
Visbiežāk izmantotie medikamenti urīna nesaturēšanas ārstēšanai ir:
- Alfa blokatori atslābina urīnpūšļa kakla muskuļus vīriešiem ar urīna vai pārpildes nesaturēšanu, padarot vieglāku urīnpūšļa iztukšošanu.
- Antiholīnerģiskie līdzekļi samazina urīnpūšļa pārāk aktīvu darbību un ārstē urģences nesaturēšanu.
- Mirabegrons atslābina urīnpūšļa muskulatūru, palielina izdalāmā urīna apjomu un palīdz urģences nesaturēšanas gadījumā.
- Lokāls estrogēns var uzlabot urīnizvadkanāla un maksts audu stāvokli. To iespējams lietot krēmu, plāksteru vai gredzenu veidā.
Medicīniskas ierīces
Sievietēm urīna nesaturēšanai izmanto šādas palīgierīces:
- Pesārijs ir īpaša ierīce, kas ievietojama makstī, lai nodrošinātu papildus balstu urīnizvadkanālam.
Ķirurģiskas ārstēšanas metodes
Dažos gadījumos, ja citi līdzekļi nav palīdzējuši, tiek izmantotas ķirurģiskas metodes. Tie var būt:
- Mākslīgais urīna sfinkteris – ierīce, kas tiek ielikta ap urīnpūšļa kaklu, lai kontrolētu urīna noplūdi. Pēc vajadzības iespējams nospiest zem ādas ievietotu vārstu, lai atbrīvotu urīnu.
- Urīnpūšļa kakla pacelšanas operācija sniedz papildu balstu urīnizvadkanālam un urīnpūšļa kaklam.
- Lentas (slinga) operācijas nodrošina papildu atbalstu, izmantojot sintētiskus vai organiska materiāla lentes, tā komprimējot urīnizvadkanālu vingrinājumu, šķaudīšanas vai klepus laikā.
- Iegurņa orgānu ptozes ķirurģija ietver lentas un papildus operācijas, ja nepieciešams ārstēt iegurņa orgānu noslīdējumu un jauktu urīna nesaturēšanu sievietēm.
Absorbējoši paliktņi un katetri
Ja urīna nesaturēšanas ārstēšana nav bijusi veiksmīga, var izmantot absorbējošus paliktņus vai katetrus, kas palīdz pārvarēt ar urīna noplūdi saistītās neērtības.
Kad vērsties pie ārsta?
Ja urīna noplūde atkārtojas un sāk traucēt ikdienu, ir būtiski meklēt ārsta palīdzību. Urīna nesaturēšana var ierobežot aktivitātes, sabiedrisko kontaktu un paaugstināt kritienu risku vecāka gadagājuma cilvēkiem steidzoties uz tualeti.
Kā novērst urīna nesaturēšanu?
Šādi pasākumi palīdz samazināt urīna nesaturēšanas risku:
- Izvairieties no dzērieniem, kas var izraisīt urīnpūšļa kairinājumu, piemēram, kofeīna vai gāzētiem dzērieniem
- Regulāri veiciet iegurņa pamatnes muskuļu vingrinājumus
- Samaziniet lieko svaru vai uzturiet veselīgu ķermeņa masu
- Pārtrauciet smēķēšanu
- Cīnieties ar aizcietējumu
- Regulāri urinējiet, lai nepieļautu urīnpūšļa pārpildīšanu
Urīna noplūde var kairināt ādu, tāpēc rūpīgi kopiet ķermeņa ādu:
- Lietojiet mīkstu drānu personīgajai higiēnai
- Izvairieties no biežas maksts skalošanas
- Aizsargājiet ādu ar neitrālu aizsargkrēmu, piemēram, vazelīnu
Lai tualete būtu vieglāk sasniedzama, ir ieteicams:
- Nodrošiniet apgaismojumu taciņās līdz tualetei
- Noņemiet vai pārvietojiet priekšmetus un paklājus, kas var radīt klupšanas risku
Sagatavošanās vizītei pie ārsta
Lai tikšanās ar ārstu būtu produktīvāka, ieteicams veikt šādus sagatavošanās soļus:
- Iepazīstieties ar iespējamajiem ierobežojumiem pirms vizītes
- Pierakstiet urinācijas biežumu, simptomus un visus ar nesaturēšanu saistītos apstākļus
- Sagatavojiet visu lietoto medikamentu, uztura bagātinātāju un vitamīnu sarakstu
Ārsts var uzdot šādus jautājumus:
- Kad parādījās pirmie simptomi?
- Vai simptomi parādās periodiski vai pastāvīgi?
- Kādi apstākļi uzlabo vai pasliktina simptomus?
- Cik bieži jūtat vēlmi urinēt?
- Vai Jums ir grūtības iztukšot urīnpūsli?
- Cik bieži lietojat alkoholu vai dzērienus ar kofeīnu?
Biežāk uzdotie jautājumi
- Vai urīna nesaturēšana var pāriet pati no sevis? Bez ārstēšanas vai dzīvesveida maiņas urīna nesaturēšana var progresēt. Biežāka vēlme urinēt var rasties, pieaugot ķermeņa svaram vai saglabājot ierastos ēšanas paradumus.
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.