Korekti latviešu valodā — **Nieru iekaisums**.

Nefrīts ir iekaisuma process nieru nefronos, bieži dēvēts arī par glomerulonefrītu. Šī slimība var ietekmēt nieru darbību, izraisot izmaiņas urīna daudzumā un raksturā, biežāku vai retāku urinēšanu, kā arī tūsku rokās, pēdās vai citās ķermeņa daļās.

Nieres ir pupas formas orgāni, kuru galvenais uzdevums ir filtrēt asinis un palīdzēt izvadīt lieko šķidrumu un vielmaiņas gala produktus no organisma.

Nefrīts var izpausties vairākās formās un tam var būt dažādi iemesli. Daži veidi attīstās pēkšņi, savukārt citi rodas pakāpeniski, kļūstot par hroniskas slimības sastāvdaļu un prasa ilgstošu ārstēšanu.

Nefrīta veidi

Nieru iekaisumu var izraisīt dažādi nefrīta tipi:

• Akūts glomerulonefrīts parasti attīstās pēkšņi pēc smagas infekcijas, piemēram, pēc streptokoku izraisītas kakla infekcijas, hepatīta vai HIV.

  Turklāt akūtu nieru iekaisumu var izsaukt autoimūnas slimības, piemēram, vilkene, vaskulīti vai granulomatoze ar poliangiītu. Uzliesmojuma gadījumā šī slimību grupa prasa steidzamu medicīnisku palīdzību, lai novērstu nopietnus nieru bojājumus.

• Vilcenes nefrīts ir autoimūnas saslimšanas komplikācija, kad organisma imūnsistēma sāk uzbrukt veseliem audiem.

  Vairāk nekā pusei cilvēku, kas slimo ar vilkeni, laika gaitā attīstās nieru iekaisums, kad autoimūna reakcija skar nieres.

  Tipiskie šā stāvokļa simptomi ir:

  • Urīns ar spēcīgu putu veidošanos
  • Paaugstināts asinsspiediens
  • Uztūkums kājās, potītēs un pēdās

  Var novērot arī citus simptomus, tostarp locītavu sāpes, temperatūras paaugstināšanos un izsitumus uz ādas. Slimības norise ir ļoti individuāla: dažiem tā progresē lēni, citos gadījumos var būt ļoti smaga gaita. Ja rodas vilcenes nefrīta pazīmes, jādodas pie ārsta bez kavēšanās.

• Alporta sindroms jeb iedzimts nefrīts ir ģenētiska slimība, kas izraisa gan nieru mazspēju, gan redzes un dzirdes traucējumus. Parasti smagāk norit vīriešiem.

• Hronisks glomerulonefrīts noris pakāpeniski, sākotnēji radot maz vai vispār neradot simptomus. Tāpat kā akūta forma, arī šis variants var nopietni bojāt nieres un izraisīt to funkciju zudumu. Šī slimība var būt iedzimta vai rasties pēc akūtas infekcijas.

• IgA nefropātija ir viena no biežāk sastopamajām nieru iekaisuma formām, kuras pamatā ir imūnglobulīna A (IgA) uzkrāšanās nierēs, kā rezultātā rodas iekaisums.

  Normālos apstākļos imūnsistēma veido antivielas, kas cīnās ar kaitīgām vielām un mikroorganismiem, bet slimības gadījumā šie IgA antivielas nav funkcionāli pilnvērtīgas.

  Šo slimību bieži diagnosticē vēlākās stadijās, jo sākotnējie simptomi var būt nemanāmi. Ārstēšanā pārsvarā izmanto asinsspiedienu regulējošus medikamentus.

• Intersticiāls nefrīts ir strauji attīstošs nieru iekaisuma veids, kas visbiežāk rodas pēc infekcijas vai noteiktu medikamentu lietošanas. Tas bojā nieru intersticiju – šķidrumu pildītu daļu nierēs.

  Ja ārsts savlaicīgi pārtrauc nevēlamo zāļu lietošanu, pilnīga atveseļošanās ir iespējama dažās nedēļās, lai gan atsevišķos gadījumos var rasties nopietni un neatgriezeniski nieru bojājumi.

Nefrīta cēloņi

Nieru iekaisumam var būt dažādi iemesli, bet dažkārt precīzu izcelsmi noteikt nav iespējams.

Nieru slimības, tostarp nefrīts, mēdz būt iedzimtas, tāpēc īpaša nozīme ir ģenētiskai nosliecei. Infekcijas, piemēram, HIV un hepatīta vīrusi, arī bieži izraisa nieru bojājumus.

Nieru bojājumi var attīstīties arī ilgstošas noteiktu medikamentu — jo īpaši antibiotiku — lietošanas rezultātā. Liela pretsāpju, pretiekaisuma vai urīndzenošo līdzekļu lietošana paaugstina nefrīta risku.

Nieru uzbūve

Nieres ir dzīvībai būtiski orgāni ar galveno funkciju attīrīt organismu no vielmaiņas gala produktiem.

Tās ir divas pupas formas nieres, katras izmērs aptuveni atbilst cilvēka dūrei. Nieres atrodas mugurkaula abās pusēs, nedaudz zemāk par ribām. Diennakts laikā tās caurvij apmēram 140 litrus asiņu, palīdzot izvadīt kaitīgas vielas un lieko ūdeni.

Katrā nierē ir tūkstošiem nefronu, kas veic asiņu filtrāciju. Filtrācijas process sastāv no divām galvenām fāzēm:

• Glomeruls darbojas kā pirmais filtrs — tas aiztur asins šūnas un olbaltumvielas, bet ūdens un gala produkti tiek novadīti tālāk.
• Nieru kanāliņš jeb tubuls ir otrs filtrs, kas notur minerālvielas un papildu olbaltumvielas. Pēc filtrācijas nevajadzīgās vielas ar urīnu izdalās no organisma.

Nefrīta gadījumā iekaisums bojā ne tikai kanāliņus, bet arī apkārtējos audus. Tas samazina nieru darbību un var izraisīt to darbības traucējumus.

Nepietiekami funkcionējošas nieres vairs nespēj efektīvi filtrēt asinis, tāpēc organismā uzkrājas kaitīgas vielas. Šāda situācija var izraisīt nopietnas veselības problēmas un progresēt līdz nieru mazspējai.

Risks faktori

Būtiskākie faktori, kas palielina nieru slimību iespējamību:

• Iedzimta nosliece uz nieru slimībām
• Paaugstināts asinsspiediens
• Cukura diabēts
• Liekais svars
• Sirds slimības
• Vecums no 60 gadiem

Nieru iekaisuma simptomi

Nefrīta sākumposmā simptomi bieži ir vāji izteikti vai pat nemanāmi. Taču sekojošas pazīmes var norādīt uz nieru iekaisumu:

• Mainījušies urinācijas paradumi
• Tūskas jebkurā ķermeņa daļā, īpaši rokās, pēdās, potītēs vai sejā
• Izmainīta urīna krāsa
• Urīnā izteiktas putas
• Asins piejaukums urīnam

Kad jāvēršas pie ārsta?

Ja urīns kļūst brūns vai tam ir sarkanīgi toņi, nepieciešams nekavējoties konsultēties ar ārstu.

Vērts apmeklēt ārstu arī tad, ja tiek konstatētas jebkādas citas izmaiņas urinācijā. Savlaicīga ārstēšana var palīdzēt novērst neatgriezeniskus nieru bojājumus un nopietnas komplikācijas.

Diagnostika

Atsevišķos gadījumos nefrītu iespējams noteikt, izmantojot parastos asins vai urīna izmeklējumus.

• Olbaltumu klātbūtne urīnā var liecināt par nieru darbības traucējumiem.
• Asins kreatinīna līmeņa noteikšana ļauj novērtēt nieru veselības stāvokli.

Taču visdrošākā metode nefrīta apstiprināšanai ir nieru biopsija. Procedūra paredz neliela nieru audu parauga paņemšanu ar adatu un tā laboratorisku izmeklēšanu.

Ārstēšana

Ja nieru iekaisums nepāriet bez ārstēšanas, nepieciešama medikamentu lietošana.

Ārstēšanas izvēle ir atkarīga no konkrētā nefrīta veida un tā izcelsmes.

• Akūts nefrīts var izzust pats, tomēr bieži jālieto zāles un jāveic procedūras, kas palīdz no organisma izvadīt lieko šķidrumu un kaitīgās olbaltumvielas.
• Hronisks nefrīts prasa regulāru medicīnisku kontroli, asinsspiediena uzraudzību un periodisku nieru darbības novērtēšanu.

Ārsti bieži izraksta urīndzenošus līdzekļus, kas palīdz samazināt tūskas un kontrolēt asinsspiedienu.

Dažos gadījumos, ja nieru iekaisums ir saistīts ar autoimūniem traucējumiem, var būt nepieciešami imūnsupresīvi līdzekļi.

Papildus ārsts var ieteikt konsultāciju pie dietologa, lai izstrādātu piemērotu uztura plānu. Šāds uzturs parasti paredz:

• Zemāku olbaltumvielu daudzumu
• Samazinātu sāls patēriņu
• Ierobežotu kālija uzņemšanu

Profilakse

Pilnībā izvairīties no nefrīta nav iespējams, taču veselīgs dzīvesveids var samazināt saslimšanas risku:

• Uzturēt veselīgu ķermeņa masu
• Atmest smēķēšanu
• Regulāri pārbaudīt un kontrolēt asinsspiedienu un cukura līmeni asinīs
• Fiziski aktīvs dzīvesveids
• Sabalanсēta un nieru veselībai piemērota uztura lietošana