Sirds mazspēja attīstās, kad sirds muskulatūra vairs nespēj pietiekami efektīvi sūknēt asinis, tādējādi sirdī uzkrājas asinis un rodas šķidruma pārpalikums plaušās, kas izraisa elpas trūkumu. Šī problēma visbiežāk ietekmē kreiso kambari, kas nozīmē sirds galveno sūknējošo daļu, tomēr dažkārt var skart arī labo sirds pusi. Sirds mazspēja var kļūt dzīvībai bīstama, tomēr, ja slimība tiek savlaicīgi atklāta un ārstēta, ir iespējams būtiski uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti.
Cik pastāv sirds mazspējas veidu?
- Kreisā kambara sirds mazspēja – ietekmē kreiso sirds kambari, kas bieži izraisa šķidruma uzkrāšanos plaušās un elpas trūkumu.
- Labā kambara sirds mazspēja – skar labo sirds kambari un izraisa šķidruma uzkrāšanos vēderā, kājās un pēdās, veidojot mīksto audu tūsku.
- Sirds mazspēja ar samazinātu izsviedes frakciju – rodas, ja kreisais kambaris nespēj pietiekami sarauties, kā rezultātā sirds nespēj apgādāt ķermeni ar pietiekamu asiņu daudzumu.
- Sirds mazspēja ar saglabātu izsviedes frakciju – šādā gadījumā kreisajam kambarim ir grūtības izplesties relaksācijas fāzē, tāpēc asinis nespēj pienācīgi ieplūst kambarī.
Kādas ir sirds mazspējas stadijas?
- 1. klase – simptomi nav novērojami.
- 2. klase – ikdienas aktivitātes iespējamas bez traucējumiem, taču fiziska slodze izraisa nogurumu un elpas trūkumu.
- 3. klase – ir apgrūtinātas ikdienas darbības.
- 4. klase – viskritiskākā forma, jo elpas trūkums saglabājas arī miera stāvoklī.
Kādi ir sirds mazspējas iemesli?
- Sirdij ir bojājumi vai tā ir nosprostota, kas noved pie sirds dobumu paplašināšanās un spējas trūkuma sūknēt asinis pietiekamā apjomā.
- Sirds kambari kļūst stīvi un nespēj pilnvērtīgi aizpildīties ar asinīm laikā starp kontrakcijām.
Kādi ir sirds mazspējas simptomi?
Simptomi var rasties gan pēkšņi, gan attīstīties pakāpeniski, tie var izpausties šādi:
- Elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana fiziskās slodzes laikā vai guļus stāvoklī.
- Nogurums.
- Pietūkums vēdera rajonā, potītēs, kājās un pēdās.
- Paātrināta vai neregulāra sirdsdarbība.
- Zema fiziskā slodzes izturība.
- Svilpes elpošanā, pastāvīgs klepus ar krēpām.
- Šķidruma aizture organismā.
- Apetītes trūkums.
- Slikta dūša.
- Samazināta koncentrācija un uzmanība.
- Apjukums, grūtības koncentrēties.
- Sāpes krūtīs.
Kad ir nepieciešams vērsties pie ārsta sakarā ar sirds mazspējas pazīmēm?
Ieteicams konsultēties ar ārstu, ja simptomi pasliktinās, rodas jaunas sūdzības vai svara pieaugums ir ap 2–3 kilogramiem pāris dienu laikā. Tie var liecināt par pamatslimības saasinājumu. Ja jūtat stipras sāpes krūtīs, galēju vājumu, samaņas zudumu, neregulāru sirdsdarbību vai stipru elpas trūkumu, nekavējoties jāizsauc neatliekamā palīdzība vai jādodas uz slimnīcu.
Kādi faktori palielina sirds mazspējas risku?
- Vecums – risks palielinās ar gadiem.
- Alkohola lietošana.
- Smēķēšana.
- Citas veselības problēmas, piemēram:
- Zāļu lietošana:
- Cukura diabēta medikamenti, piemēram, roziglitazons un pioglitazons, noteiktos gadījumos palielina sirds mazspējas attīstības iespējamību.
- Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi.
- Vairāki onkoloģijas medikamenti, asinsrites, asinsspiediena, sirds ritma, nervu sistēmas, psihiskās veselības nelabvēlīgas izmaiņas, plaušu un urīna sistēmas traucējumi, infekcijas slimības.
Kādas komplikācijas var radīt sirds mazspēja?
- Nieru darbības traucējumi.
- Aknu bojājumi.
- Pēkšņa sirdsdarbības apstāšanās.
Kā tiek noteikta sirds mazspējas diagnoze?
- Pacienta slimības vēstures izpēte, lai identificētu riska faktorus, tostarp augstu asinsspiedienu, cukura diabētu vai sirds asinsvadu slimības.
- Fiziskā apskate, lai noteiktu trokšņus sirdī, vēdera vai kāju tūsku.
- Asins izmeklējumi specifisku olbaltumvielu līmeņa noteikšanai, piemēram, BNP vai NT-proBNP, kuri paaugstinās sirds mazspējas gadījumā.
- Krūškurvja datortomogrāfija vai rentgenogrāfija.
- Elektrokardiogramma (EKG), kas reģistrē sirds elektrisko darbību un ritmu.
- Ehokardiogramma sirds izmēra, sūknēšanas efektivitātes un vārstu darbības novērtēšanai.
- Izsviedes frakcijas mērīšana, kas parāda asiņu daudzumu, ko sirds izsūknē ar katru kontrakciju. Optimāla vērtība ir 50% un vairāk.
- Fiziskās slodzes testi.
- Sirds datortomogrāfija.
- Magentiskās rezonanses izmeklējumi sirdij.
- Koronāro artēriju angiogrāfija, kas ļauj identificēt asinsvadu sašaurinājumus.
- Sirds muskuļa biopsija, lai noteiktu muskuļa slimības veidu.
Kā ārstē sirds mazspēju?
Dzīvesveida pārmaiņas un medikamentu lietošana
Izmaiņas ikdienas paradumos kopā ar medikamentiem palīdz mazināt simptomus. Atkarībā no slimības gaitas ārsts var nozīmēt dažādu zāļu kombinācijas un regulāri pielāgot devu. Ja parādās sirds mazspējas saasinājuma pazīmes, ārstēšana jāsāk nekavējoties.
Ķirurģiska iejaukšanās un citas procedūras
- Koronāro artēriju šuntēšanas operācija – tiek ieteikta pacientiem ar aizsprostotiem asinsvadiem, izmantojot transplantētas vēnas vai artērijas no citas ķermeņa daļas, lai uzlabotu asins piegādi sirdij.
- Sirds vārstuļu labošana vai nomaiņa – ja sirds mazspēja saistīta ar bojātu vārstuli, tiek veikta atklāta vai minimāli invazīva operācija, lai uzlabotu vārstuļa darbību.
- Iegults kardioverteris-defibrilators – šī ierīce monitorē sirdsdarbību, koriģē neregulāru ritmu un samazina komplikāciju risku.
- Sirds sinhronizācijas terapija – īpaša ierīce pacientiem ar nesinhronu sirds kambarīšu darbību, kas ar elektriskiem impulsu palīdzību sekmē vienlaikus strādājošus apakšējos kambarus, tā uzlabojot asiņu cirkulāciju. Ierīci bieži kombinē ar defibrilatoru.
- Kambarīšu palīgierīce – palīdz sūknēt asinis un tiek izmantota gaidot sirds transplantāciju vai pacientiem, kuriem transplantācija nav paredzēta.
- Sirds transplantācija – smagos gadījumos, kad cita ārstēšana nedod rezultātu, iespējama donora sirds pārstādīšana, rūpīgi izvērtējot riskus un ieguvumus.
Kā iespējams mazināt sirds mazspējas risku?
- Regulāri sekojiet līdzi simptomiem.
- Lietojiet medikamentus tieši, kā nozīmējis ārsts.
- Uzturiet veselīgu ķermeņa svaru – lieks svars palielina sirds noslodzi. Ja svara pieaugums ir 1 kilograms dienā vai 2 kilogrami nedēļas laikā, tas var liecināt par šķidruma uzkrāšanos un nepieciešamību izmainīt ārstēšanu.
- Atsakieties no smēķēšanas un alkohola lietošanas.
- Uzturiet fizisko aktivitāti.
- Pirms jaunu zāļu vai uztura bagātinātāju lietošanas konsultējieties ar mediķiem.
Kā pārvaldīt ikdienu ar sirds mazspēju
- Saglabājiet saziņu ar ārstu un informējiet par jebkādām pašsajūtas izmaiņām vai ārstēšanas korekcijas nepieciešamību.
- Lietojiet zāles tikai kā nozīmējis ārsts, nekavējoties informējiet par blaknēm un patstāvīgi nepārtrauciet terapiju.
- Izvairieties no nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem un naproksēna, jo tie var pasliktināt sirds funkciju.
- Regulāri kontrolējiet svaru no rīta pēc pamošanās, brokastīm un urinācijas; straujš svara kāpums liecina par šķidruma aizturi.
- Sistēmiski pārbaudiet asinsspiedienu, lai novērtētu ārstēšanas efektivitāti.
- Nepieciešamības gadījumā izmantojiet tuvinieku vai draugu palīdzību ikdienas aktivitātēm, piemēram, ēdiena gatavošanai vai transportam.
Kā sagatavoties vizītei pie ārsta
- Paņemiet līdzi ģimenes locekli vai draugu, lai labāk atcerētos ārsta ieteikumus vai paskaidrojumus.
- Pierakstiet pašreizējos simptomus, ģimenes anamnēzi par insultu, sirds slimībām, asinsspiediena traucējumiem, cukura diabētu, lietotās zāles, pārdzīvoto stresu vai izmaiņas dzīvē un jautājumus, kas jāuzdod ārstam.
- Kas varētu izraisīt simptomus?
- Vai nepieciešami papildu izmeklējumi?
- Kādas ārstēšanas iespējas ir pieejamas?
- Vai jāievēro īpaša diēta?
- Vai drīkst turpināt fiziskās aktivitātes vai seksuālas attiecības?
- Vai slimība varētu būt iedzimta?
- Kā rīkoties, ja ir citas hroniskas saslimšanas?
Ir vērts sagatavot arī atbildes uz jautājumiem, kurus varētu uzdot ārsts.
- Kad pirmo reizi parādījās simptomi?
- Vai simptomi ir pastāvīgi vai izpaužas periodiski?
- Kas palīdz vai pasliktina jūsu pašsajūtu?
Ārste un medicīnas zinātņu doktore ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dažādās medicīnas jomās. Karīna ir aizrautīga izglītotāja, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai zinātniski pamatotu un viegli saprotamu informāciju par slimībām, to simptomiem, profilaksi un ārstēšanas iespējām.
Karīna Ziediņa ir absolvējusi Latvijas Stradiņa universitāti, bet doktora grādu ieguvusi Heidelbergas Universitātē Vācijā, kur pētīja hronisku iekaisuma slimību mehānismus. Viņa ir strādājusi neatliekamās palīdzības nodaļās, ģimenes ārstu praksēs un specializētās klīnikās, tādējādi ieguvusi plašu klīnisko pieredzi dažādu veselības traucējumu jomā.
