Norovīruss jeb tā dēvētais “ziemas vemšanas” vīruss izraisa sliktu dūšu, caureju un kuņģa-zarnu trakta iekaisumu. Šis vīruss ir ļoti lipīgs un var izplatīties visa gada garumā, tomēr visbiežāk uzliesmojumi notiek aukstajos mēnešos. Bieži vien norovīrusa izraisīto inficēšanos kļūdaini sauc par “zarnu gripu”, taču medicīniski pareizais apzīmējums ir gastroenterīts. Šim stāvoklim nav nekāda sakara ar īsto gripu, kas ir elpceļu infekcija. Šajā rakstā aplūkoti norovīrusa pazīmes, izplatīšanās cēloņi, ārstēšanas iespējas un infekcijas profilakses soļi.
Kas ir norovīruss?
Norovīruss ir Caliciviridae dzimtas vīruss. Šie vīrusi izraisa līdz 90% visu vīrusu gastroenterītu uzliesmojumu un aptuveni pusi pasaulē reģistrēto gastroenterīta gadījumu. Šo vīrusu ir grūti iznīcināt — tas saglabā dzīvotspēju gan augstā, gan zemā temperatūrā un ir noturīgs pret daudziem dezinfekcijas līdzekļiem. Infekcijas uzliesmojumi iespējami visa gada garumā, taču īpaši raksturīgi no novembra līdz aprīlim.
Norovīrusa simptomi
Tipiskās norovīrusa pazīmes ir:
- slikta dūša
- vemšana
- caureja
- vēdera sāpes
Papildu simptomi var būt:
- paaugstināta ķermeņa temperatūra
- galvassāpes
- muskuļu sāpes
Norovīrusa infekcija var būt smaga — simptomi bieži izpaužas ar atkārtotu vemšanu un caureju, kas var izraisīt dehidratāciju. Biežākās dehidratācijas pazīmes ir:
- reibonis pieceļoties
- sausums mutē un rīklē
- retākāku urinēšana
Parasti slimības izpausmes ilgst no 1 līdz 3 dienām. Simptomi parasti sākas 12–48 stundu laikā pēc inficēšanās, taču dažos gadījumos caureja var saglabāties ilgāk.
Cik ilgi inficētais ir bīstams apkārtējiem?
Personas ar norovīrusu visbiežāk pārnēsā vīrusu aktīvi simptomu laikā un dažas dienas pēc slimības beigām. Jāņem vērā, ka pat pēc slimības pazīmju izzušanas ar izkārnījumiem un vemšanu infekcija var saglabāties līdz divām nedēļām, tādējādi saglabājas izplatīšanās risks.
Norovīrusa ārstēšana
Norovīrusa infekcijai specifiskas zāles nepastāv — ārstēšanas galvenais uzdevums ir novērst organisma atūdeņošanos un mazināt simptomus.
- Viegli sagremojama pārtika, piemēram, rīsi, maize, zupas, makaroni
- Zīdaiņiem — uztura režīms saglabājams, kā ierasts, cik vien iespējams
Ņemot vērā, ka gan caureja, gan vemšana būtiski samazina šķidruma daudzumu organismā, īpaši svarīgi ir atjaunot šķidruma rezerves. Īpaša uzmanība jāpievērš zīdaiņiem un veciem cilvēkiem, kas dehidratācijai ir ievainojamāki. Dažos gadījumos ieteicams lietot iekšķīgi lietojamus rehidratācijas šķīdumus ar elektrolītiem. Ja cilvēks nespēj uzņemt pietiekami daudz šķidruma, var būt nepieciešama šķidruma ievadīšana intravenozi.
Kā norovīruss izplatās?
Norovīrusa transmisija notiek, nonākot saskarē ar inficētiem izkārnījumiem vai vemšanu. Inficēšanās veidi ir:
- inficēta pārtika
- piesārņots ūdens
- pieskaršanās inficētiem priekšmetiem vai virsmām un pēc tam pieskaršanās mutei
- tiešs kontakts ar slimu cilvēku
Biežākie infekcijas avoti ir:
- pārtikas produkti ar piesārņojumu
- jūras produkti
- svaigi lietojami ēdieni (piemēram, salāti, augļi, cepumi, saldējums, sviestmaizes), ja tos apstrādājis inficēts cilvēks
- ēdiens, kas bijis saskarē ar inficētiem izkārnījumiem vai vemšanu
Riska faktori
Ir vairāki apstākļi, kas palielina saslimšanas iespēju ar norovīrusu:
- novājināta imūnsistēma (īpaši pacientiem pēc orgānu transplantācijas vai ar hroniskām saslimšanām, piemēram, HIV)
- neatbilstoša pārtikas higiēna sadzīvē
- dzīvošana ģimenēs ar maziem bērniem, kuri apmeklē bērnudārzu vai skolu
- uzturēšanās viesnīcās, kruīza kuģos vai kūrortos, kur uzturas liels cilvēku skaits
- dzīvošana slēgtās kolektīvās vietās, piemēram, aprūpes namos, slimnīcās vai pensionātos
Norovīrusa infekcijas profilakse
Galvenais ieteikums infekcijas novēršanai ir rūpīga higiēna:
- bieža roku mazgāšana ar ūdeni un ziepēm, īpaši pēc tualetes apmeklējuma un pirms ēšanas
- rūpīga augļu un dārzeņu mazgāšana
- jūras velšu termiska apstrāde
- regulāra bieži pieskaramu virsmu dezinfekcija, ja mājās ir slims cilvēks
- slimiem cilvēkiem nevajadzētu gatavot ēdienu citiem
- ja iespējams, slimnieku izolēt no veseliem mājiniekiem
Norovīrusa uzliesmojumu riska faktori
Veselības aprūpes iestāžu speciālisti uzskata, ka ap 70% pārtikas izcelsmes norovīrusu infekciju rezultāts ir tieša pārtikas piesārņošana no inficētas personas pirms tā lietošanas. Visbiežāk uzliesmojumi tiek saistīti ar aukstu pārtiku:
- salāti
- sviestmaizes
- maizes izstrādājumi
Bieži infekciju uzliesmojumi izceļas arī ar konkrētiem šķidriem produktiem:
- salātu mērces
- kūku krēmi
Dažkārt smagu gastroenterīta uzliesmojumu cēlonis ir austeres, kas audzētas piesārņotā ūdenī. Tāpat vides un virszemes ūdeņu piesārņojums ar notekūdeņiem var veicināt norovīrusa izplatību kopienā dzeramā ūdens ceļā.
Norovīrusa infekcijas profilakses pasākumi
Pats nozīmīgākais veids, kā mazināt inficēšanās risku ar norovīrusu pārtikas ceļā, ir uzturēt augstu pārtikas drošības un higiēnas līmeni. Norovīrusi spēj izdzīvot gan zemās, gan augstās temperatūrās (pat līdz 60°C). Dažām personām vīruss var izraisīt slimību pat pēc tvaicētu jūras velšu lietošanas. Tāpat vīruss spēj saglabāties uz virsmām un virtuves piederumiem līdz divām nedēļām, kā arī ir izturīgs pret vairumu dezinfekcijas un roku dezinfekcijas līdzekļu. Tomēr ievērojot personīgo un pārtikas higiēnu, infekcijas izplatības risku iespējams būtiski samazināt.
Soļi inficēšanās riska samazināšanai
- Roku mazgāšana
- Bieži un rūpīgi mazgāt rokas ar siltu ūdeni un ziepēm, īpaši pēc tualetes apmeklējuma, autiņu nomaiņas un pirms ēdiena gatavošanas.
- Virsmu dezinfekcija
- Izmantot dezinfekcijas līdzekļus ar balinātāju sastāvā.
- Pēc vemšanas notīrīt tuvākās virsmas pēc iespējas ātrāk, jo ar vemšanā esošo vīrusu iespējama inficēšanās.
- Bīstamo produktu izvairīšanās
- Neēst jūras veltes, ja ir aizdomas, ka tās var būt no piesārņota ūdens.
- Iztīrīt un nepaturēt pārtiku, kuru ir gatavojis slims cilvēks.
- Kārtīgi mazgāt un tīrīt augļus un dārzeņus.
- Izkārnījumu un vemšanas apstrāde
- Pēc katras vēdera izejas vai vemšanas dezinficēt tualeti ar balinātāju saturošu līdzekli.
- Apģērbu un gultasveļas mazgāšana
- Inficētos apavus un gultasveļu skalot karstā ūdenī ar ziepēm.
- Tualetes vāka aizvēršana
- Pirms ūdens nolaišanas aizvērt tualetes vāku, lai novērstu infekciju izplatību gaisā.
- Sabiedrisku vietu izvairīšanās
- Inficētie cilvēki nedrīkst doties uz sabiedriskām vietām un būtu jāpavada laiks mājās, īpaši tie, kas strādā ar pārtiku.
- Vienreizlietojamo papīra dvieļu izmantošana
- Aprūpējot slimnieku, vēlams lietot papīra dvieļus, jo vīruss ilgstoši saglabājas uz dažādu priekšmetu virsmām.
- Uzmanība ceļojot
- Apvidū ar vājākiem sanitārajiem apstākļiem ir ieteicams lietot tikai pudelēs pildītu ūdeni, arī zobu tīrīšanai.
- Vajadzētu izvairīties no bufetēm un termiski neapstrādātiem produktiem.
Norovīrusa profilakse veselības aprūpes iestādēs
Arī slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm un citām veselības institūcijām jāievēro stingri noteikumi, lai mazinātu norovīrusa izplatību. Inficētus pacientus nepieciešams izolēt, bet medicīnas darbiniekiem jālieto aizsarglīdzekļi.
Iespējamās norovīrusa komplikācijas
Lielākoties norovīrusa izraisītais gastroenterīts pāriet dažu dienu laikā, taču noteiktos gadījumos iespējamas komplikācijas:
- nepietiekams uzturs — atkārtotas caurejas un vemšanas dēļ kuņģa-zarnu trakts vairs neuzņem vajadzīgās uzturvielas
- zarnu darbības traucējumi, piemēram, aizcietējums pēc pārslimošanas
- dedzināšana un gastroezofageāls reflukss, kas rodas kairinātas gremošanas sistēmas dēļ
- smaga dehidratācija — ja organisms nespēj uzņemt šķidrumu vajadzīgā apjomā, nepieciešama medicīniska palīdzība
Īpaši uzņēmīgas grupas ir:
- mazie bērni
- seniori
- personas, kam nepieciešama nepārtraukta aprūpe
Kad jāvēršas pie ārsta?
Lielākā daļa pacientu var ārstēties mājās, atpūšoties un uzņemot daudz šķidruma. Būtu jākonsultējas ar ārstu, ja novērojami šādi simptomi:
- nespēja organismā noturēt šķidrumu — pastāvīga vemšana vai caureja kavē uzņemt šķidrumu
- izteikta dehidratācija — izpaužas kā stiprs reibonis, apjukums vai ļoti reta urinēšana, neskatoties uz rehidratācijas mēģinājumiem
- asinis izkārnījumos — šī pazīme var liecināt par nopietnāku infekcijas procesu, kam nepieciešama ārsta iejaukšanās
Ārste un medicīnas zinātņu doktore ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dažādās medicīnas jomās. Karīna ir aizrautīga izglītotāja, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai zinātniski pamatotu un viegli saprotamu informāciju par slimībām, to simptomiem, profilaksi un ārstēšanas iespējām.
Karīna Ziediņa ir absolvējusi Latvijas Stradiņa universitāti, bet doktora grādu ieguvusi Heidelbergas Universitātē Vācijā, kur pētīja hronisku iekaisuma slimību mehānismus. Viņa ir strādājusi neatliekamās palīdzības nodaļās, ģimenes ārstu praksēs un specializētās klīnikās, tādējādi ieguvusi plašu klīnisko pieredzi dažādu veselības traucējumu jomā.
