Kāju sāpes ir bieži sastopama veselības problēma, ar kuru sastopas dažāda vecuma cilvēki. Šādas sāpes visbiežāk rodas muskuļu, locītavu, nervu vai asinsrites traucējumu dēļ. Taču noteiktos gadījumos kāju sāpes var liecināt arī par nopietnākiem veselības traucējumiem, tostarp onkoloģiskiem saslimšanām. Lai arī vēzis kājās nav biežākais cēlonis, dažas tā formas var izraisīt sāpes šajā ķermeņa daļā kā vienu no simptomiem. Šajā rakstā skaidrojam, kā var būt saistītas kāju sāpes un audzēji, kam jāpievērš uzmanība, kā arī kādas ir ārstēšanas iespējas.
Kāju sāpju izcēloņi
Pirmkārt, jāņem vērā, ka kāju sāpes visbiežāk saistītas ar dažādiem iemesliem, kas nav vēzis. Tipiskākie iemesli ir:
- Muskuļu pārpūle – intensīvas kustības vai nepareizi sadalīta fiziska slodze var novest pie muskuļu pārpūles un sāpēm.
- Artrīts – locītavu iekaisumi ir biežs sāpju avots gados vecākiem cilvēkiem.
- Vēnu saslimšanas – piemēram, vēnu varikoze vai tromboze, īpaši, ja cilvēkam ir traucēta asinsrite.
- Traumas – kaulu lūzumi, saišu pārrāvumi un citi ievainojumi bieži rada izteiktas sāpes.
- Nervu bojājumi – cukura diabēts un citas slimības var izraisīt neiropātijas jeb nervu bojājumus, kas izpaužas ar sāpēm kājās.
Taču, ja sāpes saglabājas ilgstoši vai tās nav iespējams mazināt ar parastiem līdzekļiem, jāizvērtē iespēja par nopietnu veselības traucējumu, tostarp vēzi.
Kā audzēji var ietekmēt kāju sāpes?
Ir vairāki veidi, kā vēzis var izraisīt sāpes kājās. Parasti diskomfortu izraisa šādi audzēja veidi:
- Kaulu audzēji – sākotnēji kaulu vēzis vai metastāzes spēj radīt sāpes kājās. Visbiežāk tās attīstās, ja audzējs skar lielos kāju kaulus, piemēram, augšstilba kaulu. Sāpes var būt spēcīgas, pulsējošas, naktī un slodzes laikā pastiprinošās.
- Mīksto audu sarkoma – šī retā vēža forma aug muskuļu, taukaudos, asinsvados vai citos mīkstajos audos, parasti ekstremitātēs, tostarp kājās. Audzējs var spiest uz nerviem vai asinsvadiem, izraisot sāpes un traucējumus.
- Mugurkaula audzējs – metastāzes mugurkaula apvidū ietekmē muguras smadzenes un nervus, kas iestiepjas kājās. Šīm sāpēm var pievienoties jušanas traucējumi vai vājums.
- Asins audzēji – leikēmija, limfoma vai citi asins sistēmas audzēji var izraisīt kaulu sāpes, ieskaitot sāpes kāju kaulos. Šie vēža veidi var izraisīt kaulu smadzeņu iekaisumu un līdz ar to nepatīkamas sajūtas vai sāpes.
Audzēji var tieši vai netieši ietekmēt kāju veselību, tāpēc būtiski ievērot simptomus, kas varētu liecināt par onkoloģisku problēmu.
Kad jāmeklē medicīniskā palīdzība?
Lai gan katrs kāju sāpju gadījums nav saistīts ar onkoloģisku saslimšanu, ir pazīmes, kuru gadījumā jāgriežas pie ārsta. Šādi simptomi var liecināt par nopietnāku saslimšanu nekā parastas traumas vai iekaisums:
- Pastāvīgas, pastiprinātas sāpes, kas nemazinās miera stāvoklī vai lietojot pretsāpju līdzekļus.
- Tūska vai ciets mezgls kājā, kas ar laiku nepazūd.
- Sāpes naktī, īpaši atpūtas brīžos, kad tās palielinās.
- Kāju sāpes kombinācijā ar neizskaidrojamu svara zudumu, izteiktu nespēku vai apetītes trūkumu.
- Paaugstināta temperatūra vai citi vispārēji simptomi, kas parādās līdztekus sāpēm kājās.
- Jutības samazināšanās vai vājums kājās, kas var norādīt uz nervu bojājumu.
Pamanot kādu no šiem simptomiem, svarīgi nekavēties ar ārsta apmeklējumu. Jo agrāk tiek noteikta pareiza diagnoze, jo lielāka iespēja veiksmīgi ārstēt, ja sāpju iemesls ir saistīts ar onkoloģiju.
Diagnostikas iespējas
Aizdomu gadījumā, ka kāju sāpes var būt onkoloģiskas, ārsts nozīmē vairākus izmeklējumus. Visbiežāk izmanto šādas diagnostikas metodes:
- Attēldiagnostika – rentgens, magnētiskās rezonanses izmeklējums vai datortomogrāfija tiek pielietoti, lai noteiktu, vai kaulos vai mīkstajos audos ir audzēji.
- Biopsija – ja tiek konstatēti aizdomīgi veidojumi, no tiem paņem audu paraugu, lai precizētu, vai tie ir ļaundabīgi.
- Asins analīzes – noteiktās situācijās tiek noteikti specifiski audzēja marķieri vai novērtētas citas asins vēža formas, piemēram, leikēmija.
- Kaulu skenēšana – šī metode ļauj diagnosticēt kaulu vēzi vai metastāzes, kas varētu izraisīt sāpes kājās.
Ārstēšanas iespējas
Ja kāju sāpes saistītas ar vēzi, terapijas izvēli nosaka audzēja tips, slimības stadija un pacienta veselības stāvoklis. Biežāk pielietotie ārstēšanas risinājumi ir:
- Ķirurģiska ārstēšana – audzēja izņemšana ir viens no galvenajiem ārstēšanas paņēmieniem, ja to ir iespējams veikt. Operācija var samazināt spiedienu uz nerviem vai asinsvadiem un mazināt sāpes.
- Ķīmijterapija – šī metode tiek izmantota vēža šūnu iznīcināšanai un var tikt pielietota gan pirms, gan pēc ķirurģiskas ārstēšanas.
- Staru terapija – izmantojot starojumu, tiek iznīcinātas vēža šūnas vai samazināts audzēja apjoms, lai mazinātu blakus esošo audu vai nervu nospiedumu.
- Mērķterapija – modernas zāles, kas darbojas tieši uz noteiktām vēža šūnu īpašībām, mūsdienās arvien biežāk tiek izmantotas kombinācijā ar citām ārstēšanas metodēm.
- Imūnterapija – atsevišķus vēža veidus iespējams ārstēt, stiprinot pacienta imūnsistēmu, lai tā sekmīgāk cīnītos ar ļaundabīgajām šūnām.
Ārstēšanas plāns vienmēr tiek pielāgots individuāli, ņemot vērā pacienta vajadzības un veselības stāvokli. Papildus var tikt rekomendētas papildu terapijas, piemēram, sāpju mazināšana, fizioterapija vai psiholoģisks atbalsts, lai uzlabotu pašsajūtu un dzīves kvalitāti.
Ārste un medicīnas zinātņu doktore ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dažādās medicīnas jomās. Karīna ir aizrautīga izglītotāja, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai zinātniski pamatotu un viegli saprotamu informāciju par slimībām, to simptomiem, profilaksi un ārstēšanas iespējām.
Karīna Ziediņa ir absolvējusi Latvijas Stradiņa universitāti, bet doktora grādu ieguvusi Heidelbergas Universitātē Vācijā, kur pētīja hronisku iekaisuma slimību mehānismus. Viņa ir strādājusi neatliekamās palīdzības nodaļās, ģimenes ārstu praksēs un specializētās klīnikās, tādējādi ieguvusi plašu klīnisko pieredzi dažādu veselības traucējumu jomā.
