Vēdera sāpju signāli, riski un kad doties pie ārsta

Vēdera sāpes var rasties dažādu iemeslu dēļ, no kuriem daži ir nopietnāki nekā citi. Sāpes, kas tiek uztvertas kā kuņģa sāpes, bieži vien patiesībā var būt saistītas ar citiem vēdera dobuma orgāniem vai arī ar sistēmām, kas nav tieši saistītas ar gremošanu. Ja vēdera sāpju izcelsme nav skaidra, tās ir ilgstošas vai ļoti izteiktas, nepieciešams vērsties pie veselības aprūpes speciālista.

Kas ir vēdera sāpes?

Vēdera sāpes – tas ir diskomforts jebkurā vēdera apvidus daļā, kas atrodas starp ribām un iegurni. Bieži vien cilvēki vēdera sāpes sauc par kuņģa sāpēm, taču faktiski diskomforta avots var būt arī citi vēdera dobuma orgāni. Šajā reģionā atrodas šādi orgāni:

• Kuņģis,
• Aknas,
• Žultspūslis,
• Aizkuņģa dziedzeris,
• Tievā zarna,
• Resnā zarna.

Tie visi ir gremošanas sistēmas sastāvdaļas. Tomēr sāpes var izcelties arī no vēdera sienas, kur ir āda un muskuļi, kas veido vēdera ārējo apvalku. Dažkārt vēdera apvidū jūtamās sāpes rodas arī no citām ķermeņa daļām – piemēram, krūškurvja, iegurņa vai muguras.

Vēdera sāpju raksturs un sajūtas

Vēdera sāpes var izpausties dažādi un signalizēt par dažādām problēmām. Tās var būt:

• Vājas vai stipras,
• Blāvas vai asas,
• Dedzinošas vai velkošas,
• Krampjveida vai kolikveida,
• Pastāvīgas vai periodiskas,
• Lokalizētas (vienā konkrētā punktā) vai izplatītas plašākā apvidū.

Vēdera sāpes ir subjektīvs simptoms, ko varat raksturot tikai jūs pats. Tā kā ārsts objektīvi to nomērīt nevar, viņš balstās uz jūsu aprakstu un izturas pret šo informāciju nopietni.

Cik bieži rodas vēdera sāpes?

Gandrīz katrs cilvēks kādā dzīves posmā ir jutis vēdera sāpes. Visbiežāk tās nav bīstamas un pāriet pašas. Tomēr reizēm tās ir nopietnas slimības pazīme, kura var radīt apdraudējumu dzīvībai. Aptuveni 5% personu, kas vēršas neatliekamās medicīnas palīdzībā, sūdzas par vēdera sāpēm.

Četri vēdera sāpju veidi

Tā kā vēdera apvidū ir daudz dažādu orgānu, ārsti bieži cenšas noteikt sāpju veidu pēc to lokalizācijas. Parasti vēders tiek dalīts četrās daļās jeb kvadrantos. Jautājot, ārsts var lūgt jūs norādīt, vai sāpes jūtat:

• Augšējā vai apakšējā daļā. Sāpes vēdera augšdaļā ir virs nabas, apakšdaļā – zem tās.
• Kreisajā vai labajā pusē. Vēdera viduslīnija stiepjas no krūšu kaula līdz nabai.

Ko nozīmē vēdera sāpju lokalizācija?

Sāpju atrašanās vieta sniedz nozīmīgas norādes, kas palīdz noteikt, kurš orgāns varētu būt iesaistīts. Piemēram, sāpes augšējā labajā kvadrantā var liecināt par aknu vai žultspūšļa problēmām. Tomēr ārsts ņems vērā ne tikai sāpju vietu, bet arī to raksturu, biežumu un intensitāti, lai precizētu iespējamo iemeslu.

Iespējamie vēdera sāpju cēloņi atkarībā no apvidus

Vēdera sāpju izcelsme dažādās zonās var nozīmēt atšķirīgas veselības problēmas, tāpēc lokalizācija palīdz daudz precīzāk noteikt iespējamo iemeslu.

Kāpēc rodas vēdera sāpes?

Sāpes vēderā var izraisīt dažādi iemesli – gremošanas traucējumi, traumas, infekcijas vai citas slimības. Sāpes var rasties no jebkura vēdera dobuma orgāna, muskuļiem vai ādas, un dažkārt tās izstaro no blakus esošām ķermeņa struktūrām. Ārsts uzdos jums konkrētus jautājumus par sāpēm, lai noteiktu cēloni, jo sāpju intensitāte ne vienmēr liecina par to, cik nopietna ir situācija – pat vieglas sāpes var norādīt uz nopietnu patoloģiju, bet stipras sāpes dažos gadījumos var būt pārejošas un mazāk bīstamas.

Biežākie vēdera sāpju iemesli

Lielākā daļa vēdera sāpju ir pārejošas un neprasa nopietnu ārstēšanu. Tās bieži saistītas ar gremošanas traucējumiem, menstruācijām vai laikus ierobežotām infekcijām. Piemēram:

Gremošanas traucējumi

Sāpes pēc ēšanas var rasties šādu iemeslu dēļ:

• Dedzināšana vai dispepsija,
• Uzkrājušās gāzes un ar tām saistīts diskomforts,
• Aizcietējums,
• Caureja,
• Pārtikas alerģija vai nepanesība,
• Pārtikas saindēšanās.

Iekaisuma reakcijas

Orgānu kairinājums vai infekcija var izsaukt īslaicīgu iekaisumu, kā piemēram:

• Vīrusu izraisīts gremošanas trakta iekaisums,
• Kuņģa un zarnu čūlas,
• Hronisks reflukss,
• Urīnceļu infekcija.

Sieviešu reproduktīvais cikls

Ja ir dzemde, iespējamas periodiskas sāpes ginekoloģisku iemeslu dēļ, kā piemēram:

• Menstruāciju spazmas,
• Ovulācijas sāpes.

Nopietnāki vēdera sāpju cēloņi

Dažkārt vēdera sāpes var būt signāls par nopietnāku veselības problēmu, kam nepieciešama medicīniska iejaukšanās. Sāpju lokalizācija var dot norādi par iespējami patoloģisko orgānu. Zemāk minēti daži biežākie nopietnāku sāpju iemesli atkarībā no atrašanās vietas.

Labais augšējais kvadrants

Vēdera labajā augšdaļā atrodas aknas, žultspūslis un žults ceļi. Mugurpusē šajā zonā ir labā niera, kā arī daļa tievo un resno zarnu. Sāpes šajā apvidū var izsaukt:

• Aknu iekaisums dažādu iemeslu dēļ,
• Žultsakmeņi,
• Žultspūšļa iekaisums,
• Žults ceļu onkoloģiskas vai mehāniskas izmaiņas,
• Žultspūšļa audzējs,
• Aknu audzējs.

Sāpes var būt saistītas arī ar šādām veselības problēmām:

• Nieres infekcija,
• Nieres akmens,
• Dvadtskapirkstu zarnas čūla,
• Resnās zarnas aizsprosts.

Kreisais augšējais kvadrants

Kreisajā vēdera augšdaļā atrodas kuņģis, aizkuņģa dziedzeris un liesa. Muguras daļā šajā zonā ir kreisā niera, bet virs vēdera – sirds un kreisais plaušu apvidus. Sāpes pa kreisi var izraisīt:

• Aizkuņģa dziedzera iekaisums,
• Aizkuņģa dziedzera audzējs,
• Palielināta liesa,
• Kuņģa iekaisums,
• Kuņģa čūla,
• Žultsskābes atviļņa izpausmes,
• Kuņģa audzējs,
• Nieres infekcija vai akmeņi.

Sāpes, kas nāk no krūšu apvidus, var būt saistītas ar:

• Dedzināšanas sajūtu gremošanas traktā,
• Sirds išēmijas simptomiem,
• Nespecifisku krūškurvja diskomfortu,
• Sirds asinsvadu akūtiem notikumiem,
• Perikarda iekaisumu,
• Plaušu iekaisumu,
• Pleiras iekaisumu,
• Plaušu asinsvadu nosprostojumu.

Apakšējā vēdera daļa

Apakšējā vēdera apvidū izvietota lielākā daļa tievās un resnās zarnas. Šajā reģionā sāpes visbiežāk liecina par gremošanas veselības traucējumiem, bet iespējamas arī problēmas ar urīnizvadceļiem, olnīcām vai dzemdi. Iemesli var būt šādi:

• Kairināta zarnu sindroms,
• Funkcionāla dispepsija,
• Gremošanas trakta iekaisuma slimības (Krona slimība, čūlainais kolīts),
• Resno vai tievās zarnas mehānisks traucējums,
• Tievās zarnas audzējs,
• Resnās zarnas audzējs,
• Vēdera aortas izplešanās,
• Vēderplēves iekaisums,
• Mezentērijas limfmezglu iekaisums,
• Zarnu išēmijas stāvoklis,
• Trūce,
• Nieres akmeņi.

Sāpes, kas saistītas ar iegurņa orgāniem, var būt par šādām slimībām:

• Endometrioze,
• Olnīcu cistas,
• Iegurņa iekaisuma slimības,
• Grūtniecība ārpus dzemdes,
• Olnīcu ļaundabīgi audzēji,
• Dzemdes audzēji.

Kreisais apakšējais kvadrants

Sāpes, kas jūtamas apakšējā kreisajā vēdera daļā, bieži ir saistītas ar divertikulozi vai divertikulītu. Divertikulas – nelieli izvirzījumi – var veidoties visā resnajā zarnā, bet biežāk attīstās kreisajā apakšējā posmā.

Labais apakšējais kvadrants

Ja sāpes koncentrējas apakšējā labajā vēdera apvidū, tās var būt saistītas ar appendix procesiem – visbiežāk iekaisumu (apendicītu) vai ļoti retos gadījumos audzēju šajā apvidū.

Kopīgi vēdera sāpju iemesli

Papildus konkrētas zonas patoloģijām, vēdera sāpes var izraisīt arī vispārēji cēloņi, piemēram:

• Stresa izraisītas (psihosomatiskas) sāpes,
• Palielināta iekšējo orgānu jutība,
• Pietūkums vēderā,
• Traumas,
• Vēdera muskuļu sastiepums,
• Jostas roze.

Kā ārsts nosaka vēdera sāpju cēloni?

Veselības aprūpes speciālists uzdos detalizētus jautājumus par jūsu sāpēm. Viņš vēlēsies uzzināt:

• Sāpju atrašanās vietu,
• Kādas ir sāpju sajūtas,
• Sāpju ilgumu,
• Vai sāpes periodiski pāriet un atgriežas,
• Vai sāpes ar laiku pastiprinās,
• Vai tās paliek vienā vietā vai izplatās,
• Kuri faktori samazina vai pastiprina sāpes,
• Vai ir citi pavadošie simptomi.

Balstoties uz šo informāciju, ārsts novērtēs, vai nepieciešama steidzama palīdzība. Dažkārt uzreiz ir iespējams noteikt, ka sāpes ir pārejošas un nav bīstamas. Citās situācijās, kad ir aizdomas par smagu patoloģiju, vajadzīgi papildu izmeklējumi. Ja pirmā vizīte neļauj noteikt precīzu diagnozi, nereti iesaka atkārtot vizīti, ja sāpes nepāriet.

Kā mazināt vēdera sāpes?

Vēdera sāpju ārstēšana ir atkarīga no cēloņa. Dažkārt, tādos gadījumos kā žultsakmeņi vai apendicīts, jāveic ķirurģiska iejaukšanās. Čūlu vai infekciju gadījumā izmanto medikamentozu ārstēšanu. Pie dažām veselības izmaiņām, piemēram, vīrusu izraisīta gremošanas trakta iekaisuma vai nieres akmens gadījumā, jāgaida, līdz organisms atveseļojas pats. Ja sāpju iemesls nav zināms un tās turpinās, jānoskaidro cēlonis, jo arī viegli simptomi var slēpt nopietnas veselības problēmas. Ja domājat, ka sāpes saistītas ar gremošanu, sākumā varat izmēģināt pašaprūpi:

• Zarnu “atpūtināšana”. Labāk uz laiku izvairīties no ēšanas vai izvēlēties produktus, kas ir viegli sagremojami – piemēram, banānus vai sausiņus.
• Uzturiet šķidruma līdzsvaru, dzerot ūdeni vai speciālus šķidruma aizvietotājus.
• Siltuma terapija – izmantot siltu kompresi vai siltu vannu.
• Mājas aizsardzības līdzekļi. Var palīdzēt lakrica gāzu mazināšanai, ingvers pret dispepsiju vai piparmētra zarnu muskulatūras relaksācijai.

Kad vērsties pie ārsta par vēdera sāpēm?

Vienmēr jākonsultējas ar ārstu, ja vēdera sāpju iemesls nav skaidrs, tās ilgst vai ir ļoti spēcīgas, vai arī esat guvis traumu vai atrodaties grūtniecības stāvoklī. Tāpat nekavējoties jāgriežas pie speciālista, ja sāpes pavada šādi simptomi:

• Ilgstošs drudzis,
• Pastāvīga slikta dūša vai vemšana,
• Asinis izkārnījumos, urīnā vai vemšanā,
• Pamanāms vēdera pietūkums un jūtamība,
• Dzelte (dzeltena āda un acu satumšums),
• Sāpes citās ķermeņa zonās,
• Elpas trūkums vai sūdzību pasliktināšanās fiziskas slodzes laikā.