Krona slimība ir hroniska veselības problēma, kas izraisa iekaisumu gremošanas traktā. Šī slimība var radīt intensīvas sāpes un dažādus simptomus, taču mūsdienu medikamenti spēj palīdzēt uzlabot simptomu kontroli.
Starp Krona slimības biežāk sastopamajiem simptomiem ir vēdera sāpes un caureja, svara zudums un pastiprināts nogurums. Lai gan slimība mēdz sākties bērnībā vai agrā pieaugušo vecumā, tā var attīstīties jebkurā dzīves posmā. Ir īpaši nozīmīgi, ja cilvēkam apkārt ir uzticami un saprotoši cilvēki, kuri izprot ikdienas izaicinājumus ar Krona slimību. Šajā rakstā skaidrojam, kas ir Krona slimība, tās izpausmes, attīstības iemeslus, diagnostikas iespējas, iespējamās komplikācijas un ārstēšanas metodes, kā arī sniedzam ieteikumus uztura jautājumos.
Kas ir krona slimība?
Krona slimība ir viena no iekaisīgo zarnu slimību grupas saslimšanām. Otrs bieži sastopamais šīs grupas pārstāvis ir čūlainais kolīts. Krona slimība saistīta ar autoimūnu iekaisuma procesu, kad organisma imūnsistēma kļūdaini uzbrūk paša organisma šūnām, domājot, ka tās ir kaitīgas. Krona slimība var ietekmēt jebkuru gremošanas trakta daļu – sākot no mutes dobuma līdz pat anālajai atverei. Tipiski simptomi rodas zarnu traktā, taču retos gadījumos tie var parādīties arī uz ādas, locītavām, kauliem, acīm, nierēm vai aknām. Var iepazīties ar Krona slimības attīstības posmiem.
Krona slimībai izšķir piecas pamatformas:
- Ileokolīts: visbiežāk sastopamā forma, kas skar tievās zarnas beigu daļu un resno zarnu.
- Ileīts: bojājums lokalizējas tikai tievajā zarnā (ileo apvidū).
- Gastroduodenālā Krona slimība: iekaisums aptver kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu.
- Jejunoileīts: iekaisuma perēkļi lokalizējas tievajās zarnās, galvenokārt tukšajā un lejasdaļā. Dažkārt šo tipu dēvē arī par tievās zarnas Krona slimību.
- Krona (granulomatozais) kolīts: iekaisums ierobežots tikai resnajā zarnā.
Slimības izpausmes var svārstīties no vemšanas līdz asiņošanai no taisnās zarnas, atkarībā no slimības veida. Sīkāku informāciju par Krona slimības formām un to simptomiem skatiet atsevišķi.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka dzimums un dzimumidentitāte var būt dažādos spektru punktos. Šeit lietotie vārdi „vīrietis” un „sieviete” balstās uz personai piešķirto dzimumu dzimšanas brīdī.
Krona slimības simptomi
Simptomi Krona slimības gadījumā atšķiras atkarībā no tā, kuru zarnu trakta daļu skar iekaisums. Biežāk raksturīgie simptomi ir:
- Sāpes: intensitāte var atšķirties atkarībā no cilvēka un iekaisuma vietas. Parasti sāpes jūtamas vēdera apakšējā labajā daļā.
- Zarnu čūlas: bojātas zonas, kas var asiņot. Ja tās asiņo, izkārnījumos var parādīties asinis.
- Mutes čūlas: bieža parādība Krona slimības gadījumā.
- Caureja: tā var būt viegla vai izteikta, izkārnījumos var būt gļotas, asinis vai strutas. Dažkārt rodas sajūta, ka nepieciešama vēdera izeja, taču iztukšošanās nenotiek.
- Nogurums: Krona slimības pacienti bieži izjūt ievērojamu nogurumu.
- Paaugstināta temperatūra: iekaisuma process var veicināt organisma temperatūras paaugstināšanos un drudzi.
- Slikta dūša un vemšana: gremošanas trakta traucējumu dēļ var rasties nelabums un vemšana.
- Apetītes zudums: dažkārt pacientiem samazinās vēlme uzņemt pārtiku.
- Svara samazināšanās: tas var būt sekas apetītes trūkumam.
- Anēmija: asins zuduma dēļ iespējama samazināta hemoglobīna koncentrācija.
- Asiņošana no taisnās zarnas un anālās plaisas: āda ap anālo atveri var ieplīst, radot sāpes un asiņošanu.
Krona slimības paasinājuma laikā pacientam var rasties arī šādas blakusparādības:
- Locītavu iekaisums (artrīts)
- Acu iekaisums (uveīts)
- Ādas izsitumi un iekaisumi
- Žultsvadu iekaisums
- Aizkavēta augšana vai dzimumattīstība bērniem
Papildu informāciju par Krona slimības simptomiem iespējams iegūt citos informatīvos avotos.
Simptomi sievietēm
Krona slimība sievietēm var radīt specifiskas izpausmes, piemēram:
- Neregulārs menstruālais cikls hormonālu izmaiņu dēļ
- Dzelzs trūkums, jo iekaisuma process ietekmē uzturvielu uzsūkšanos un var izraisīt asiņošanu zarnās
- Sāpes dzimumakta laikā, ja iekaisuma perēkļi ir pie anālās atveres vai maksts
- Diskomforts dzimumdzīvē, jo Krona slimība var ietekmēt libido, ķermeņa uztveri, kā arī izraisīt sāpes un citas neērtības
Vairāk par to, kā Krona slimība ietekmē sievietes, iespējams uzzināt specializētos avotos.
Krona slimības attīstības iemesli nav līdz galam skaidri. Daudzi speciālisti uzskata, ka pie vainas var būt imūnās sistēmas darbības traucējumi, taču vēl nav zināms, vai šie imunitātes procesi izraisa saslimšanu vai ir tās sekas. Faktori, kas paaugstina iekaisuma risku:
- Ģenētiskā predispozīcija
- Imūnās sistēmas pārmaiņas
- Vides ietekmes, arī smēķēšana
- Bakteriāla vai vīrusu izcelsmes infekcijas
Vai krona slimība ir autoimūna saslimšana?
Krona slimība ir autoimūna slimība, kuras laikā imūnsistēma kļūdaini uzbrūk veselajiem organisma audiem. Saskarsme ar dažādiem mikroorganismiem var izraisīt iekaisumu un bojājumus zarnās. Pastāv dažādas teorijas par Krona slimības rašanos: tās pamatā var būt gan ģenētiskie faktori, izmaiņas zarnu baktēriju vidē, gan apkārtējās vides ietekme. Plašāku informāciju par imūnās sistēmas lomu Krona slimībā iespējams atrast citur.
Diagnozes noteikšanā ārsts aptaujā pacientu par simptomiem, piemēram, vēdera sāpēm. Fizinā apskatē var tikt atklātas tādas izpausmes kā audzējveidīgs veidojums vēderā vai bojājumi ap anālo atveri, kas norāda uz iekaisuma perēkļiem zarnu traktā.
Izmeklējumu veikšana
Lai apstiprinātu Krona slimības diagnozi, var tikt veiktas šādas pārbaudes:
- Asins un izkārnījumu analīzes
- Biopsija
- Sigmoidoskopija: apakšējās zarnas izmeklēšana ar īsu, elastīgu tubusu
- Kolonoskopija: resnās zarnas apskate ar elastīgu caurulīti
- Endoskopija: tiek ievadīts garš, plāns instruments augšējo zarnu trakta izmeklēšanai
- Datorizētā tomogrāfija vai magnētiskās rezonanses izmeklējumi, kas palīdz novērtēt zarnu izmaiņas
Vai krona slimību var izārstēt?
Lai gan ar ārstēšanu iespējams sasniegt labu slimības kontroli, šobrīd Krona slimība nav pilnībā izārstējama. Medicīniskie pētījumi turpinās, un, iespējams, nākotnē būs pieejama arī izārstēšanas iespēja, kad tiks pilnībā atklāti slimības cēloņi. Sīkāk par ārstēšanas metodēm un aktuālajiem pētījumiem lasiet tematiskajās publikācijās.
Krona slimības ārstēšanā izmanto gan medikamentus, gan ķirurģiskas metodes, kā arī uztura bagātinātājus. Galvenie terapijas mērķi – iekaisuma samazināšana, uztura problēmu novēršana, simptomu mazināšana un paasinājumu biežuma samazināšana. Terapija tiek izvēlēta atkarībā no:
- Iekaisuma lokalizācijas zarnās
- Simptomu smaguma pakāpes
- Iespējamo komplikāciju klātbūtnes
- Pacienta reakcijas uz iepriekšējo ārstēšanu
Daļa cilvēku ilgstoši var dzīvot bez jebkādiem simptomiem, kas medicīniski saukts par remisiju, taču pēc laika simptomi parasti atgriežas.
Krona slimības ārstēšanai paredzēto zāļu klāsts ir plašs, tostarp:
- Aminosalicilāti: pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, balsalazīds un mezalazīns, ko ārsts bieži izraksta pacientiem ar nesen diagnosticētu, viegli izteiktu slimību.
- Steroīdi: var tikt lietoti gan iekšķīgi (prednizolons, budezonīds), gan injicējami (metilprednizolons). To lietošana paredzēta uz īsu laiku, jo ilgstoši tie var radīt nopietnas blaknes.
- Antibiotikas: lietojamas slimības saasinājumu gadījumos, piemēram, abscesu vai fistulu gadījumā.
- Līdzekļi caurejas vai sāpju mazināšanai un šķidruma atjaunošanai: ja iekaisums rimstas, caureja mazinās, bet pacientiem nereti nepieciešami papildus preparāti simptomu mazspējas laikā.
Papildu informācija par Krona slimības ārstēšanas iespējām pieejama specializētos resursos.
Bioloģiskie medikamenti ir moderns līdzeklis, kas izstrādāts uz dzīvu organismu bāzes. Tie mazina imūnsistēmas pārmērīgo atbildes reakciju, iedarbojoties uz iekaisuma procesus izraisošajiem olbaltumiem. Bioloģiskie līdzekļi tiek izmantoti, lai palīdzētu Krona slimības pacientiem kontrolēt simptomus. Daži no piemēriem:
- Infliksimabs
- Adalimumabs
- Certolizumabs pegols
Dažkārt pacientiem ar Krona slimību var būt nepieciešama operācija, ja zāles nesniedz vēlamo efektu. Ķirurģiskas ārstēšanas mērķis ir atrisināt komplikācijas, piemēram, abscesu, perforāciju, zarnu nosprostojumu vai asiņošanu. Ja nepieciešams, var izdarīt kolektomiju – pilnīgu resnās zarnas izņemšanu. Šajā gadījumā tiek izveidots atvērums vēdera sienā (stoma), kurā tiek ievadīta tievās zarnas daļa – pa šo atveri izdalās izkārnījumi.
Papildu informācija par ķirurģisko ārstēšanu Krona slimības gadījumā atrodama specializētajās publikācijās.
Pilnveidojošas terapijas nav uzskatāmas par izārstēšanas līdzekli Krona slimībai. Tās var palīdzēt mazināt simptomus, izmantojot dabiskas metodes kopā ar ārsta izrakstītiem medikamentiem. No dabas līdzekļiem simptomu uzlabošanai pielieto:
- Uztura korekciju: paasinājumu periodā ieteicams izvairīties no pārtikas ar augstu šķiedrvielu, piena, cukura, augstu tauku saturu vai asajiem produktiem.
- Uzvedības maiņu: smēķēšanas atmešana, meditācija, apzinātības praktizēšana un fiziskās aktivitātes var palīdzēt.
- Eteriskās eļļas: dažas eļļas, piemēram, pačūlijas vai piparmētras, var palīdzēt mazināt iekaisumu.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
