Ausu infekcija, ko dēvē arī par akūtu vidusauss iekaisumu, ir pēkšņs iekaisuma process vidusausī. Vidusausī atrodas ar gaisu pildīta telpa, kas atrodas starp bungplēvīti un iekšējo ausi. Šajā daļā ir arī smalki kauliņi, kas pārraida skaņas vibrācijas no bungplēvītes līdz iekšējai ausij, ļaujot dzirdēt. Eistāhija caurules ir kanāli, kuri savieno vidusausi ar rīkli. Tās regulē gaisa spiedienu ausī un novērš šķidruma uzkrāšanos vidusauss dobumā. Ja Eistāhija caurules nedarbojas pareizi, šķidrumam kļūst grūtāk izplūst no vidusausis, kas var novest pie dzirdes pavājināšanās. Vīrusi un baktērijas var izraisīt šķidruma uzkrāšanos vidusausī, izraisot diskomfortu un sliktāku dzirdi.
Cik bieži rodas ausu infekcijas?
Vidusauss iekaisums ir viena no biežākajām bērnu slimībām pēc saaukstēšanās. Visbiežāk ar ausu infekciju saslimst bērni no 6 mēnešu līdz 2 gadu vecumam, bet arī līdz 8 gadu vecumam šīs infekcijas sastopamas bieži. Pusaudži un pieaugušie arī var saslimt ar ausu iekaisumu, taču tas notiek retāk nekā mazākiem bērniem.
Kāpēc bērniem ausu infekcijas sastopamas biežāk nekā pieaugušajiem?
Bērniem ausu iekaisumi rodas biežāk, jo:
- Eistāhija caurules bērniem darbojas mazāk efektīvi, tāpēc šķidrums var vieglāk uzkrāties aiz bungplēvītes;
- Bērnu imūnsistēma, kas cīnās ar infekcijām, vēl attīstās;
- Bērni biežāk saskaras ar slimībām, ko pārnēsā citi bērni.
Ausu infekcijas simptomi un cēloņi
Kādi ir ausu infekcijas simptomi?
Simptomi parasti sākas pēc saaukstēšanās un var būt šādi:
- Sāpes ausī;
- Pazemināta ēstgriba;
- Grūtības iemigt;
- Zemāka dzirdamība skartajā pusē;
- Pilnuma vai spiediena sajūta ausī;
- Dzeltenīgs, brūngans vai balts šķidrums, kas iztek no auss (tas var liecināt par bungplēvītes plīsumu).
Ja no ausīm izdalās šķidrums, nevajadzētu neko ievietot auss kanālā, jo tas var radīt lielāku bojājumu.
Simptomi maziem bērniem un zīdaiņiem
Tā kā zīdaiņiem un maziem bērniem ir grūtāk izteikt, kā jūtas, svarīgi ir sekot uzvedības pazīmēm. Zīdainim ar ausu iekaisumu var būt novērojams:
- Ausu berzēšana vai raustīšana;
- Biežāka raudāšana vai aizkaitināmība nekā parasti;
- Paaugstināta temperatūra no 38 līdz 40 grādiem pēc Celsija (apmēram pusei bērnu ar ausu infekciju ir drudzis);
- Elpošana caur muti vai pastiprināta krākšana, kas var būt saistīta ar adenoīdu palielināšanos (adenoīdi ir audu struktūras aiz deguna dobuma, tuvu Eistāhija caurulēm; tie var iekaist to pašu iemeslu dēļ kā rodas ausu iekaisums);
- Atsacīšanās ēst ēšanas laikā, jo rīšanas laikā mainās spiediens vidusausī, pastiprinot sāpes un samazinot apetīti.
Kas izraisa ausu iekaisumu?
Ausu infekcijas izraisa baktērijas vai vīrusi. Bieži tās attīstās pēc saaukstēšanās vai citas elpceļu infekcijas, kad mikroorganismi pa Eistāhija caurulēm nokļūst vidusausī. Tur tie var radīt cauruļu iekaisumu un pietūkumu, kas izraisa aizsprostojumu, infekciju un šķidruma uzkrāšanos.
Vai ausu infekcija ir lipīga?
Paši ausu iekaisumi nav tieši lipīgi, bet mikroorganismi, kas tos izraisa, ir. Dažādas baktērijas un vīrusi, tostarp tie, kas rada saaukstēšanos vai gripu, var izraisīt vidusauss iekaisumu.
Faktori, kas palielina ausu infekciju risku
Daži apstākļi var veicināt biežāku ausu iekaisuma attīstību:
- Vecums: mazākie bērni (no 6 mēnešu līdz 2 gadu vecumam) vairāk pakļauti saslimšanai;
- Ģimenes anamnēze: ja ģimenē ir ausu iekaisumu gadījumi, palielinās risks saslimt arī bērniem;
- Biežas saaukstēšanās: apmeklējot bērnudārzu vai citus bērnu kolektīvus, saaukstēto slimību risks palielinās, līdz ar to arī ausu infekciju risks;
- Hroniskas slimības: tādas ilgstošas kaites kā imūndeficīts vai hroniskas elpceļu slimības (piemēram, astma, cistiskā fibroze) paaugstina ausu iekaisumu risku;
- Etniskā izcelsme: dažās bērnu grupās, piemēram, starp noteiktām Amerikas un Aļaskas pamatiedzīvotāju kopienām, ausu infekcijas saslimstība ir augstāka;
- Slikts gaiss un piesārņojums: gaisa piesārņojums un pasīvā smēķēšana palielina ausu infekciju risku.
Iespējamās ausu iekaisuma komplikācijas
Vairumā gadījumu ausu iekaisumi neizraisa ilgstošas veselības problēmas. Tomēr dažkārt novēro komplikācijas, parasti ja infekcijas atkārtojas vai saglabājas ilgstoši. Šīs komplikācijas var būt:
- Klausīšanās spēju traucējumi: īslaicīga dzirdes pavājināšanās vai skaņu sagrozījumi ir bieži sastopami iekaisuma laikā. Biežas vai nerimstošas infekcijas, kā arī struktūru bojājumi var izraisīt ilgstošākas dzirdes problēmas;
- Valodas un runas attīstības aizkavēšanās: bērniem laba dzirde ir svarīga valodas apguvei, un pat īslaicīga dzirdes pavājināšanās var negatīvi ietekmēt attīstību;
- Bungplēvītes plīsums: aptuveni 5 līdz 10 procentiem bērnu ar ausu infekciju notiek neliels bungplēvītes plīsums, kas bieži pašizdzīst. Ja tas nenotiek, iespējama ķirurģiska iejaukšanās;
- Infekcijas izplatīšanās: netiekot ārstētai vai neizzūdot pašai, infekcija var izplatīties apkārtējos kaulos (piemēram, mastoidītā) vai pat uz smadzeņu apvalkiem, izraisot meningītu.
Ausu infekciju diagnostika un izmeklējumi
Veselības speciālisti parasti spēj noteikt ausu iekaisumu pēc simptomiem, pacienta apskates un ausu pārbaudes. Izmeklēšanai lieto otoskopu, ar kuru apskata bungplēvīti. Uz iekaisumu var norādīt tās apsārtums, tūska vai iekaisuma pazīmes. Nereti izmanto pneimatisko otoskopu, kas pūš gaisa plūsmu uz bungplēvīti, lai redzētu, vai tā kustas kā vajadzētu. Ja ausī uzkrājas šķidrums, bungplēvīte kustēsies mazāk elastīgi.
Papildu izmeklējumi
Dažos gadījumos nepieciešami papildu testi:
- Timpanometrija: ar gaisa spiediena palīdzību pārbauda, vai vidusausī ir šķidruma uzkrāšanās;
- Akustiskā reflektometrija: izmeklējums ar skaņas viļņiem, kas atklāj šķidruma klātbūtni vidusausī;
- Timpanocentēze: ārsts izņem šķidrumu no vidusausis un nosūta to izmeklējumam uz vīrusu vai baktēriju klātbūtni. Šo procedūru izmanto, ja standarta ārstēšana nav efektīva;
- Dzirdes testi: audiologs var veikt audioskrīningu, lai noteiktu, vai bērnam ir dzirdes zudums. Garlaicīgi atkārtojošas vai ilgstošas ausu infekcijas ar šķidruma uzkrāšanos mēdz izraisīt dzirdes spēju problēmas.
Ausu infekciju ārstēšana
Ārstēšanas taktiku nosaka vairāki faktori:
- Bērna vecums;
- Infekcijas smaguma pakāpe;
- Vai iekaisums ir pirmais, atkārtots vai ilglaicīgs;
- Vai vidusausī šķidrums kavējas ilgāku laiku.
Bieži vien ausu infekcijas dzīst pašas no sevis. Ārsts var ieteikt novērot bērna veselību, pirms nozīmē ārstēšanu. Ja izmaiņas nenotiek, iespējama antibiotiku vai ķirurģiska ārstēšana. Līdz ar to, lai mazinātu simptomus, var lietot pretsāpju līdzekļus.
Antibiotikas
Ja ausu infekciju izraisījušas baktērijas, bērnam var izrakstīt antibiotikas. Medikamenti ne vienmēr nepieciešami uzreiz – mediķi dažreiz nogaida līdz trīs dienām, lai redzētu, vai viegla infekcija pāries pati. Smagākos gadījumos ārstēšana ar antibiotikām sākt ātrāk. Par antibiotiku lietošanu izšķiras, balstoties uz bērna vecumu, slimības smagumu un temperatūru.
Pretsāpju līdzekļi
Ārsts var ieteikt brīvi pieejamus medikamentus, piemēram, paracetamolu vai ibuprofēnu, lai mazinātu sāpes un pazeminātu temperatūru. Dažos gadījumos var lietot arī ausu pilienus ar analgētisku efektu. Vienmēr ievērojiet ārsta norādījumus par medikamentiem, kas droši lietojami bērnam. Nekad nedrīkst dot bērniem aspirīnu, jo tas var izraisīt bīstamu stāvokli – Reja sindromu.
Ausu drenāžas caurulītes (timpanostomas caurules)
Ja bērnam ir bieži atkārtojošās ausu infekcijas, neatbilstoša atbildes reakcija uz ārstēšanu vai dzirdes pazemināšanās šķidruma dēļ, iespējams, nepieciešama maza ķirurģija caurulīšu ievietošanai. Šo procedūru veic ausu, kakla un deguna ārsts un tā parasti ilgst aptuveni 10 minūtes. Bērns tajā pašā dienā var doties mājās.
Profilakse
Lai samazinātu ausu infekcijas iespēju sev un bērnam, jāievēro sekojošie ieteikumi:
- Izvairīties no saaukstēšanās un citām augšējo elpceļu slimībām, īpaši pirmajā dzīves gadā;
- Nevajadzētu pakļaut bērnu pasīvai smēķēšanai un nepieļaut smēķēšanu viņa tuvumā;
- Barot ar krūti vismaz pirmajos 6 līdz 12 mēnešos, jo mātes piens palīdz sagatavot organismu cīņai ar infekcijām;
- Nepieļaut barošanu ar pudelīti guļus pozīcijā – bērns jāatbalsta sēdus;
- Veikt vakcināciju atbilstoši ārstniecības speciālista norādījumiem, tostarp nodrošināt bērnam gadskārtējo gripas poti no 6 mēnešu vecuma.
Ikdiena ar ausu infekciju
Ja bērnam attīstījusies ausu infekcija, viņš jānovēro un jārīkojas atbilstoši ārsta norādēm. Lielākā daļa ausu iekaisumu pāriet pati, taču ilgstoši vai pastiprinošies simptomi prasa medicīnisku palīdzību.
Kad vērsties pie ārsta ar ausu infekciju?
Steidzami jāmeklē medicīniska palīdzība, ja:
- Bērnam parādās stīvs kakls;
- Bērns izskatās ļoti nevesels, nepārtraukti raud vai nereāģē uz mēģinājumiem viņu nomierināt;
- Bērna gaita kļūst nestabila;
- Iekaisums izraisa stipras sāpes ausī;
- Bērnam ir temperatūra virs 40 grādiem pēc Celsija;
- Novērojama vājuma pazīme sejas muskuļos, piemēram, nevienmērīgs smaids;
- Izdalās asinis vai strutains šķidrums no auss.
Biežāk uzdotie jautājumi par ausu infekcijām
Vai bērnam ar ausu infekciju jāaizsedz ausis, ejot ārā?
Bērnam ar ausu infekciju nav nepieciešams aizsegt ausis ejot ārā.
Vai bērns ar ausu infekciju drīkst peldēties baseinā?
Ja bērnam nav bungplēvītes plīsuma vai izdalījumu no auss, peldēties ir atļauts.
Vai ar ausu infekciju var ceļot ar lidmašīnu vai atrasties kalnos?
Lidošana vai uzturēšanās lielā augstumā parasti ir droša, lai gan var rasties īslaicīgs diskomforts pacelšanās un nolaišanās laikā. Lai mazinātu neērtības, var dzert šķidrumu vai košļāt gumiju. Mazākiem bērniem var dot knupīti, lai atvieglotu sajūtas lidojuma laikā.
Ārste un medicīnas zinātņu doktore ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dažādās medicīnas jomās. Karīna ir aizrautīga izglītotāja, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai zinātniski pamatotu un viegli saprotamu informāciju par slimībām, to simptomiem, profilaksi un ārstēšanas iespējām.
Karīna Ziediņa ir absolvējusi Latvijas Stradiņa universitāti, bet doktora grādu ieguvusi Heidelbergas Universitātē Vācijā, kur pētīja hronisku iekaisuma slimību mehānismus. Viņa ir strādājusi neatliekamās palīdzības nodaļās, ģimenes ārstu praksēs un specializētās klīnikās, tādējādi ieguvusi plašu klīnisko pieredzi dažādu veselības traucējumu jomā.
