Kuņģa skābes atvilnis rodas tad, ja kuņģa sula nokļūst barības vadā un kaklā. Pie kuņģa ieejas atrodas vārsts – apakšējais barības vada sfinkteris, kas parasti cieši noslēdzas, kad pa to ir aizgājis ēdiens. Ja šis sfinkteris neaizveras pilnībā vai atveras pārāk bieži, skābe no kuņģa var nonākt barības vadā. Tas izraisa tipisku dedzinošu sajūtu krūtīs, ko dēvē par grēmām. Kad simptomi atkārtojas biežāk nekā divas reizes nedēļā, iespējams, ir izveidojusies gastroezofageālā atviļņa slimība (GERS).
Kādi ir kuņģa skābes atviļņa slimības cēloņi
Viens no biežākajiem šīs slimības iemesliem ir kuņģa anomālija, ko sauc par diafragmas trūce. Tā notiek, kad augšējā kuņģa daļa un apakšējais barības vada sfinkteris atrodas virs diafragmas, kas parasti norobežo kuņģi no krūškurvja. Parasti diafragma palīdz noturēt kuņģa saturu kuņģī, taču diafragmas trūces gadījumā skābe vieglāk nokļūst barības vadā un rada atviļņa simptomus.
Kuņģa skābes atviļņa riska faktori
Ir virkne apstākļu, kas palielina kuņģa skābes atviļņa slimības risku:
- Lielu porciju ēšana vai guļošs stāvoklis uzreiz pēc ēšanas
- Liekais svars vai aptaukošanās
- Pārēšanās, pēc kuras tiek apgūlusies uz muguras vai saliekšanās jostasvietā
- Uzkodu lietošana īsi pirms gulētiešanas
- Noteiktu produktu lietošana, piemēram, citrusaugļi, tomāti, šokolāde, piparmētras, ķiploki, sīpoli, asi vai treknie ēdieni
- Dzeršana, piemēram, alkohols, gāzētie dzērieni, kafija vai tēja
- Smēķēšana
- Grūtniecība
- Aspirīna, ibuprofēna, dažu muskuļu relaksantu vai asinsspiediena zāļu lietošana
Kuņģa skābes atviļņa simptomi
Tipiskākie kuņģa skābes atviļņa simptomi ir:
- Grēmas – dedzinošas sāpes vai diskomforts, kas var pārvietoties no kuņģa uz vēderu, krūtīm vai rīkli
- Regurgitācija – skāba vai rūgta sajūta mutē vai rīklē, kas rodas, kad kuņģa skābe atgriežas augšup
Var parādīties arī šādi simptomi:
- Pūšanās vēderā
- Asiņu vai melnas krāsas izkārnījumi jeb asiņošana
- Atraugas
- Grūtības rīt vai sajūta, ka ēdiens iestrēgst rīklē
- Noturīgas žagas
- Nelabums
- Nepamatots svara zudums
- Elpas svilpe, sauss klepus, aizsmakums vai hroniskas sāpes kaklā
- Nelaba elpa vai slikta garša mutē
- Sāpes krūtīs
- Astma
Ko darīt kuņģa skābes atviļņa lēkmes gadījumā
Ja piedzīvojat kuņģa skābes atviļņa lēkmi, ieteicams veikt šādas darbības:
- Pacelties kājās
- Izdzert nelielus ūdens malkus, lai samazinātu skābes ietekmi
- Uzvilkt brīvākas drēbes vai atsprādzēt jostu
- Lietot antacīda līdzekli
Cik ilgi saglabājas atviļņa simptomi
Kuņģa skābes atviļņa izraisītas nepatīkamas sajūtas parasti ilgst no dažām minūtēm līdz vairākām stundām. Biežāk uzlabojums nāk brīdī, kad pēdējā maltīte kuņģī ir beigusies sagremošana.
Kuņģa skābes atvilnis zīdaiņiem
Zīdaiņiem bieži notiek atraugas, kuru laikā neliels daudzums kuņģa satura paceļas barības vadā, tomēr vairumā gadījumu tas nav bīstami. Dažreiz zīdaiņiem var attīstīties GERS, kas traucē ēšanai vai izraisa citas veselības problēmas. Augstāku risku rada priekšlaicīgas dzemdības vai barības vada darbības traucējumi. Ja zīdainim ir grūtības, ārsts var norādīt uz precīzāku izmeklēšanu.
Atviļņa diagnosticēšanas iespējas
Ja diskomforts rodas biežāk nekā divas reizes nedēļā vai ja medikamenti nesniedz pietiekamu palīdzību, ieteicams vērsties pie ārsta. Problēmas, piemēram, grēmas, ir galvenais rādītājs, pēc kura tiek veikta diagnoze – īpaši tad, ja dzīvesveida pārmaiņas, antacīdi vai skābi blokējoši medikamenti uzlabo simptomus. Ja uzlabojumu nav vai simptomi izteikti, ārsts pēc nepieciešamības nozīmēs papildu izmeklējumus, kas palīdz atšķirt citu slimību klātbūtni un precizēt diagnozi. Variante var būt šādi izmeklējumi:
- Bārija rentgenogramma – īpaša rentgenoloģiska izmeklēšana, kas ļauj atklāt strukturālas barības vada izmaiņas
- Endoskopija jeb EGD – ārsts ar nelielu elastīgu zondi un kameru caur muti apskata barības vada un kuņģa iekšpusi
- Biopsija – ja nepieciešams, procedūras laikā var paņemt nelielu audu paraugu
- Barības vada manometrija – šī pārbaude ļauj izvērtēt barības vada kustību un funkcionalitāti
- pH monitorēšana – speciāls mērinstruments 24 stundas reģistrē skābuma līmeni barības vadā
Kuņģa skābes atviļņa ārstēšana
Lielākoties pietiek ar dzīvesveida maiņu un bezrecepšu medikamentiem, lai mazinātu kuņģa skābes atviļņa simptomus.
Ķirurģiska ārstēšana
Ja medikamenti nespēj novērst simptomus un tie būtiski ietekmē dzīves kvalitāti, ārsts var ieteikt ķirurģisku iejaukšanos.
Mājas ārstēšanas metodes
Viens no galvenajiem veidiem, kā samazināt kuņģa skābes atviļņa simptomus, ir izvairīšanās no provocējošiem ēdieniem un dzērieniem. Ieteicams arī:
- Uzturā izvēlēties mazākas porcijas un biežākas ēdienreizes, mainīt ēdienkartes saturu
- Atmest smēķēšanu
- Pacelt gultas galvgali vismaz par 10–15 cm, piemēram, paliekot blokus zem kājām galvas galā
- Atturēties no ēšanas vismaz 2–3 stundas pirms došanās gulēt
- Dienas laikā – ja iespējams – atpūsties pussēdus pozīcijā
- Izvēlēties ērtākus, brīvākus apģērbus
- Ja ir liekais svars vai aptaukošanās, svara samazināšana ar fiziskām aktivitātēm un uztura izmaiņām
Vai piens palīdz pret kuņģa skābes atvilni?
Piens ar augstu tauku saturu var pastiprināt atviļņa simptomus. Lai mazinātu diskomfortu, ieteicams izvēlēties vājpienu – tas uz laiku var aizsargāt kuņģa gļotādu un sniegt īslaicīgu atvieglojumu grēmu gadījumā.
Kuņģa skābes atvilnis grūtniecības laikā
Skābes atvilnis reti kuru neapciemo grūtniecības laikā. Palielināts spiediens un apjoms vēdera dobumā var izstiept un pavājināt apakšējo barības vada sfinkteri. Turklāt tādi hormoni kā relaksīns, estrogēns un progesterons palīdz atslābināt sfinkteru, tādēļ simptomi var saasināties.
Kuņģa skābes atviļņa komplikācijas
Kuņģa aizsargslānis labi pasargā to no skābes, kas palīdz šķelt ēdienu, taču citi audi šādas aizsardzības nav. Ilgstošs atvilnis var radīt komplikācijas, piemēram:
- Barības vada gļotādas iekaisums (ezofagīts)
- Barreta barības vads – stāvoklis, kad barības vada gļotāda mainās, palielinot risku saslimt ar barības vada vēzi. Šī komplikācija ir nopietna un veidojas ilgstoša, neārstēta atviļņa rezultātā.
- Barības vada sašaurināšanās – ilgstošas skābes iedarbības dēļ var veidoties rētaudi, kas sašaurina gaitu (striktūra), apgrūtinot rīšanu un izraisot sajūtu, ka ēdiens aizķeras.
- Laringofaringālais atvilnis – stāvoklis, kad kuņģa skābe nonāk kaklā vai ietekmē balss saites, radot aizsmakumu, pastāvīgu klepu, sāpes kaklā vai elpošanas traucējumus.
- Astmas pasliktināšanās vai simptomu saasināšanās – cilvēkiem ar astmu kuņģa skābe var kairināt elpceļus, padarot simptomus izteiktākus.
Skābes atviļņa profilakse
Profilaktiski pasākumi var mazināt kuņģa skābes atviļņa simptomus un palīdz izvairīties no komplikācijām. Ieteicams:
- Svara kontrole – svara samazināšana palīdz mazināt spiedienu uz vēderu un apakšējo barības vada sfinkteri
- Provocējošo ēdienu un dzērienu ierobežošana – sekojiet, kuri produkti pasliktina pašsajūtu, un centieties no tiem izvairīties. Visbiežāk problēmas rada asi, trekni ēdieni, citrusaugļi, šokolāde, kafija un alkohols
- Mazāku porciju izvēle – ēdiet biežāk, bet mazākās porcijās, lai samazinātu risku simptomiem
- Atturēšanās no ēšanas pirms miega – dodiet kuņģim divu līdz trīs stundu pauzi pirms došanās pie miera
- Smēķēšanas atmešana – smēķēšana vājina apakšējo barības vada sfinkteri, tāpēc tas ir būtisks solis simptomu mazināšanā
- Gultas galvgaļa paaugstināšana – miegs ar paaugstinātu galvu var samazināt atviļņa simptomus nakts laikā; var izmantot blokus zem gultas kājām vai augstāku spilvenu
Ārste un medicīnas zinātņu doktore ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dažādās medicīnas jomās. Karīna ir aizrautīga izglītotāja, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai zinātniski pamatotu un viegli saprotamu informāciju par slimībām, to simptomiem, profilaksi un ārstēšanas iespējām.
Karīna Ziediņa ir absolvējusi Latvijas Stradiņa universitāti, bet doktora grādu ieguvusi Heidelbergas Universitātē Vācijā, kur pētīja hronisku iekaisuma slimību mehānismus. Viņa ir strādājusi neatliekamās palīdzības nodaļās, ģimenes ārstu praksēs un specializētās klīnikās, tādējādi ieguvusi plašu klīnisko pieredzi dažādu veselības traucējumu jomā.
