Asins glikozes līmeņa tests nosaka, cik daudz glikozes jeb cukura ir jūsu asinsritē. Glikoze ir galvenais organisma enerģijas avots, un insulīns palīdz pārnest šo vielu no asinīm uz šūnām. Ja glikozes līmenis asinīs ir pārāk augsts vai pārāk zems, tas var liecināt par nopietnu saslimšanu. Palielināts glikozes daudzums asinīs (hiperglikēmija) mēdz būt diabēta rādītājs – stāvoklis, kas spēj novest pie smagiem ilgtermiņa veselības traucējumiem. Glikozes līmeņa paaugstināšanās var būt saistīta arī ar citām saslimšanām, kas ietekmē insulīna vai glikozes regulāciju, piemēram, aizkuņģa dziedzera vai virsnieru problēmas. Samazināts glikozes līmenis asinīs (hipoglikēmija) bieži sastopams personām ar 1. tipa cukura diabētu vai 2. tipa diabētu, ja tiek lietoti noteikti ārstniecības līdzekļi. Retos gadījumos zemam glikozes līmenim pie vainas mēdz būt, piemēram, aknu slimība arī cilvēkiem bez diabēta. Ja hipoglikēmija netiek savlaicīgi novērsta, var rasties nopietni veselības riski, tai skaitā krampji un smadzeņu bojājumi. Citas izmantotās glikozes testa apzīmējumu versijas ir cukura līmenis asinīs, pašnoteiktais glikozes monitorings, tukšā dūšā veikts plazmas glikozes tests, tukšā dūšā veikts cukura tests, nejaušs cukura līmeņa tests, glikozes slodzes tests un perorālais glikozes tolerances tests.
Kādam nolūkam nepieciešams asins glikozes līmeņa tests?
Asins glikozes mērījumi ļauj noteikt, vai cukura daudzums organismā ir normas robežās. Šo izmeklējumu visbiežāk izmanto diabēta diagnosticēšanai un kontrolei.
Kāpēc var būt nepieciešama glikozes līmeņa pārbaude?
Ārsts vai cits veselības aprūpes speciālists ieteiks glikozes analīzi, ja ir pazīmes, kas varētu norādīt uz paaugstinātu vai samazinātu glikozes daudzumu asinīs. Simptomi, kas var liecināt par palielinātu cukura līmeni asinīs:
- Stipras slāpes, bieža urinēšana
- Redzes miglošanās
- Nogurums
- Ilgi nedzīstošas brūces
- Neskaidrojama svara samazināšanās
- Jutīguma zudums vai tirpšana kājās, rokās
Zema glikozes līmeņa asinīs pazīmes:
- Drebēšana vai nemiers
- Bada sajūta
- Nogurums
- Reibonis, apjukums vai aizkaitināmība
- Galvassāpes
- Paātrināta sirdsdarbība vai sirds ritma traucējumi
- Grūtības saskatīt vai artikulēt vārdus
- Ģībonis vai krampji
Tāpat glikozes pārbaude bieži nepieciešama, ja pastāv augsts 2. tipa diabēta attīstības risks. Riski tiek uzskatīti par augstiem, ja:
- Ir liekais svars vai aptaukošanās
- Vecums pārsniedz 45 gadus
- Ģimenē ir bijuši diabēta gadījumi
- Ir paaugstināts asinsspiediens
- Ir nepietiekama fiziskā aktivitāte
- Ir bijušas sirds un asinsvadu vai insulta problēmas
- Iepriekš grūtniecības laikā diagnosticēts gestācijas diabēts
Ja jūs gaidāt bērnu, glikozes tests vairumā gadījumu tiks veikts no 24. līdz 28. grūtniecības nedēļai, lai noteiktu iespējamu gestācijas diabētu.
Kā notiek asins glikozes līmeņa mērīšana?
Veselības aprūpes darbinieks paņems asins paraugu no elkoņa vēnas, izmantojot nelielu adatu. Kad adata ir ievietota, neliels asins daudzums tiek savākts mēģenē vai tvertnē. Procedūras laikā punktēšanas brīdī var būt īslaicīgas sāpes. Dažos gadījumos par testu būs jāizdzer salds šķidrums un pēc tam jāuzgaida viena stunda pirms asiņu parauga noņemšanas:
- Glikozes slodzes testu izmanto, lai pārbaudītu grūtniecības diabētu. Ja testa laikā cukura līmenis ir augstāks par normu, iespējams, ir gestācijas diabēts. Lai apstiprinātu diagnozi, būs nepieciešams papildus perorālais glikozes tolerances tests.
- Perorālo glikozes tolerances testu veic, lai konstatētu gestācijas diabētu, 2. tipa cukura diabētu vai prediabētu cilvēkiem, kuri nav grūtnieces. Asinis paņem pirms saldā dzēriena uzņemšanas, pēc tam atkārtoti – katru stundu nākamo divu vai trīs stundu laikā.
Kā jāgatavojas analīzei?
Ja ārsts nosaka tukšā dūšā veicamu glikozes testu vai perorālo glikozes tolerances testu, vismaz 8 stundas pirms analīzes nav atļauts ēst un dzert. Citiem glikozes līmeņa testiem īpaša sagatavošanās nav vajadzīga. Sazinieties ar savu veselības aprūpes speciālistu, lai precizētu, vai pirms glikozes analīzes ir nepieciešams atturēties no ēdiena.
Vai asins glikozes tests saistīts ar riskiem?
Asins analīzes ir ļoti maz riskantas. Pēc procedūras duršanas vietā iespējama viegla sāpe vai zilumi, bet parasti šīs pazīmes ātri izzūd. Pēc perorālā glikozes tolerances testa var rasties viegls reibonis. Ārsts var ieteikt nodrošināt transportu uz mājām pēc procedūras.
Kā interpretēt glikozes testa rezultātus?
Ja glikozes līmenis asinīs ir augstāks par normu, tas var norādīt uz diabētu vai paaugstinātas riska grupas piederību. Paaugstināts glikozes daudzums var liecināt arī par:
- Paātrinātu vairogdziedzera darbību
- Aizkuņģa dziedzera traucējumiem
- Organisma reakciju uz ķirurģisku iejaukšanos, nopietnu slimību vai traumu
Personām ar cukura diabētu zems glikozes līmenis nereti ir saistīts ar:
- Neparedzētu zāļu blakni
- Nepietiekamu ēšanu, īpaši pēc medicīnas līdzekļu lietošanas
- Pārmērīgu fizisko slodzi
Cilvēkiem bez diabēta zems glikozes līmenis asinīs var signalizēt par:
- Aknu slimībām
- Nieru bojājumiem
- Samazinātu virsnieru, hipofīzes vai vairogdziedzera funkciju
- Atkarību no alkohola
Novirze no normāliem rādītājiem ne vienmēr nozīmē konkrētu slimību, kuru nepieciešams ārstēt. Daži medikamenti vai stresa faktori arī spēj izmainīt glikozes līmeni organismā. Lai uzzinātu, kā rīkoties ar testa rezultātiem, vienmēr konsultējieties ar ārstu.
Kas vēl jāzina par asins glikozes līmeņa testu?
Ja jums diagnosticēts diabēts, iespējams, būs nepieciešams regulāri kontrolēt cukura līmeni mājas apstākļos. Ir divas galvenās metodes, kā to darīt:
- Glikozes mērītāji: nepieciešams ar īpašu lanceti viegli sadurt pirkstu, uzpilināt asins pilienu uz testa strēmelītes un to ievietot elektroniskajā glikozes mērītājā, kas nosaka cukura līmeni asinīs.
- Pastāvīgie glikozes monitori (CGM): izmanto nelielu sensora ierīci, kas ievietojama zem ādas. Sensors regulāri mēra glikozes daudzumu starpšūnu šķidrumā. Ja cukura līmenis ir pārāk zems vai paaugstināts, precizēšanai ieteicams veikt papildu mērījumu ar parasto glikozes mērītāju, pirms tiek pieņemts lēmums par ārstniecību.

Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.